Monday, April 20

i don't want to waste my life

čau,zaikas!
gribēju uztaisīt pavasarīgāku blogu ar puķītēm, košām krāsām un visu kā pienākās, bet mans prāts nesniedzās tālāk par šādu krāsu izvēli, bet ir taču smuki.
man ir jautājums, vai blogu šādās krāsās nav palicis apgrūtinošāk lasīt? (un, vai nerodas tāda sajūta, ka acis izkritīs?)
ir tā, ka - sabiedrībā,skolā,ārā, nu vienalga, kur cilvēkos - es jūtos ļoti labi, neiedomājami priecīga, izskatos laimīga,smejos visu laiku, cilvēkiem sāk pat likties, ka esmu kaut ko salietojusies, bet savukārt vakaros man uzmācas izmisums un viss pārējais komplektā, tāpēc tūlīt došos izlasīt 67lpp no ak,mīļās bioloģijas grāmatas, jo tas ir nepieciešams rītdienas kontroldarbam, parasti man būtu slinkums pat špikeri rakstīt, kur nu vēl ņemt grāmatu rokās un lasīt. ziniet, biedējoši.
ejot uz skolu, uzzināju,ka koki nemēdz tā vienkārši pazust no zemes virsas.
es: akdieniņās, koki pazuduši!
x: nē, nozāģēti..ar tādu mistisku priekšmetu kā motorzāģis.
dziesma, kas iepriecina - bosson - you
vispār par šā Bossona eksistenci uzzināju tikai šodien un tikai tāpēc, ka redzēju šo pa kādu krievu mūzikas kanālu nejaušības pēc,jo tad, kad manam seriālam ir reklāmas es labprātāk klausos mūziku no kuras sāp ausis. tātad es ieraudzīju Bossonu un sapratu, ka man noteikti vajag viņu atrast youtubā, ha, šis bija liktenīgais klips - Bosson - Efharisto, runājot par klipu, es no tā redzēju visai maz, jo biju aizņemta ar ēdienu un vairāk skatījos šķīvī, nekā uz televizoru, tātad no paša klipa atceros tikai to, ka Bossons ir smuks un viņam ir ģitāra. runājot par ģitārām, vakardien uzzināju par tām vairāk, nekā jebkad biju zinājusi. ^_^
bez tam, ja man nebūtu pavasaris galvā es šādai mūzikai pat nepievērstu uzmanību, ookej, es tomēr noliegšu acīmredzamo - man nav pavasaris galvā.
runājot par seriālu, es pirmo sēriju gandrīz vienmēr noguļu tāpēc, ka esmu sajaukusi visu dienas režīmu,ritmu (vai kā to sauc), jo naktīs es esmu pieradusi negulēt, savukārt pa dienu gulēt un dzert kapiju.
dziesma, kas saraudina - State Of Shock - Best I Ever Had
šī dziesma pie manīm nonāca caur draugiem.lv,vēstules pielikuma veidā. akdieniņās, laikam par katru dziesmu, kuru klausos man ir savs stāsts.
nu, tātad šodienas atklājums man arī ir šī grupa - State of shock. visas dziesmas nebūt nav tik liriskas, mierīgas kā 'best i ever had'.
prieks,ka man ar ģimeni ir palikušas tā teikt labākas attiecības, vairāk runājam vai arī var teikt, ka vispār esam sākuši runāt. tas tomēr iepriecina. nē, man nav nekādas baigās problēmas ar ģimeni, man vispār ar viņiem nav problēmu, es netraucēju viņus, viņi mani, viss ir līdzsvarā. tomēr es saprotu, ka kaut kas ir jāmaina un to centīšos darīt.
lai jums daudz pavasara! :>


So what if I lost my mind
So what if this is goodbye
Who cares what they say
They never cared anyway

Sunday, April 19

don’t save me, cuz I don’t care

Tas ir viegli - būt nepieejamam. Atliek vien novērsties no citiem - un vairs nebūs jācieš. Mēs vairs nepakļausim sevi mīlestības, vilšanās un sabrukušu sapņu riskam. Tas ir viegli - būt nepieejamam. Mums vairs nebūs jāuztraucas, ka esam aizmirsuši kādam piezvanīt, mums vairs nebūs jādomā par cilvēkiem, kas mums lūdz palīdzību un mierinājumu. Tas ir viegli - būt nepieejamam. Atliek vien izlikties, ka dzīvojam ziloņkaula tornī, un mēs vairs nekad nenobirdināsim ne asaru. Atliek vien nodzīvot dzīvi, droši spēlējot savu lomu. Tas ir viegli - būt nepieejamam. Atliek vien palaist vējā visu, kas dzīvē ir labs.
/Paulu Koelju/

Friday, April 17

burka

love me or hate me, i'm still gonna shine


šodiena.
no rīta pamodos ar modinātāja zvanu un nepiecēlos, tādejādi bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem neapmeklējot pirmo stundu. kam gan vajadzīga informātika? tad pulksteņos 8:15 piecēlos, pieēdos, sataisījos un devos uz skolu, bez jakas, ha! jo,redziet,spīdēja saulīte un vispār laiks bija bezgala jauks. nezinu, cik ilgi gāju, bet škiet, ka savu rekordu nepārspēju, kādu dienu atklāju, ka ejot visai ātrā solī līdz skolai spēju aizlāčot 6 minūtēs, akdieniņās.
ziniet, es domāju, ka rakstīšu sīku šodienas aprakstu, bet nē, man slinkums.
šajā nedēļā man ir neiedomājami labs garastāvoklis. man ir pielipuši kaut kādi tizli smiekli, kuri ir smieklīgi, akdieniņās, smieklīgi smiekli, cik gudra gan es esmu?
lācene ir forša un mēs smejamies par burkām, iesaistot burku biznesā arī citas personas. neiedomājami stulbi. matemātikas kontroldarbu uzrakstīju visai labi, ņemot vērā to, ka vakardien veltīju niecīgu laika daudzumu, lai paskatītos uz matemātikas grāmatu.
dienas beigās (plkst ~13:00) manu roku rotāja skaists uzraksts GEŅA un akšaumīgisliktā, un pavisamneforšā bioloģija man sāk iepatikties, brīnumi.
labi, pietiks par mani. man ir lavas lampa(vecpuišu) tā ir tāda lampveidīga konstrukcija,kura dažreiz spīd un tur iekšā peld kaut kas puņķveidīgs. es priecājos, man patīk tās lampas. ā, es šodien skrēju vairāk nekā parasti, lai gan šogad pirmo reizi,tātad jebkas ir vairāk kā parasti, bet galu galā skrēju un nepiekusu, jo man ir jaunais Lady Gaga albums,es nezinu, kas ar mani notiek, bet tās viņas dziesmas, manuprāt, ir vispiemērotākās skriešanai/vingrošanai, ja vien neieklausās vārdos, jo ieklausoties ir liela iespējamība nomirt no smieklu lēkmes, bet to jau mēs negribam, vai ne?
vispār mana mūzikas izvēle ir stipri mainījusies, jo esmu pametusi novārtā visu depresīvo,skumjo,lirisko,trako,metālisko mūziku un klausos perisas hiltones cienīgu bļaurēšanu, labais garastāvoklis liek par sevi manīt.
es biju uz grāmatnīcu, lai iegādātos kaut ko ļoti svarīgu - pildspalvu, nejau parastu, bet gan tādu, kas ir piemērota manai aforismu kladītei.
[18:17:00] es: neko, rakstu kkādus aforismus , aforismu kladītē
[18:17:19] *A: aforismus, aforisma kladītē ?
[18:18:32] es: jā, man ir aforismu-teicienu-citātu kladīte, kur visus aforismus,citātus,teicienus rakstu ar vienu pildspalvu lai visi aforismi,citāti,teicieni būtu smuki vienā fontā, bet tā pildspalva ar kuru rakstu aforismus, citātus , teicienus aforismu-teicienu-citātu kladītē beidzās un tā nu es gāju uz grāmatu veikalu
nu,re, tas nu būtu noskaidrots.
šodien škiet, ka visiem uz vakaru paliek slikti un tas arī ietekmē manu garastāvokli padarot to par dažām desmitdaļām sliktāku. nu, kas ar jums cilvēki?
lai jums bezgala daudz prieka!
+ publiski sveicieni sanšainam, susļikam,dinozaurčikam,pekai,lācenei,
visiem jaukumiem (sekotājiem) - piparkūcēnam, krishjohnam, zanītei,kepkei,martai,bumbierim, un visiem, kas lasa šito. ^_~
jums +20% prieka bonusā!

Tuesday, April 14

gonna smile and not get worried

es esmu mazliet laimīga.
pēc lācenes sacīta ''nu, tiešām Tev pavasaris galvā''.
nē, man nav pavasaris galvā.
jā, es zinu skaistiem vārdiem nedrīkst ticēt.
patiesībā drīkst gan, bet es negribu ticēt, jo mana uzticība cilvēkiem nekad nav bijusi īpaši augsta.
***

es esmu nolēmusi atgriezties pie veselīga dzīvesveida, lai gan tā atgriešanās ilgst jau kādus pārs gadus, bet vakardien devos uz trenažieruzāli un šodien daudz staigāju, tas laikam ir uz labu. viss, kas notiek, notiek uz labu! ak, šis optimisms, biedējoši. vispār es nezināju, ka šeit nekurienes vidū tomēr vēl ir daudz forši cilvēki. viss mainās nepārtraukti, tas laikam ir uz labu.
es šodien lēkāju un mana visnotaļ jaukā klasesbiedrene teica, ka es spiedzu kā caca, bet nē, es vienkārši esmu nenormāla. nenormāli priecīga. akdieniņās.
+ vēl šodien varēju gulēt par stundiņu ilgāk, notika 4 stundas astoņu vietā, drīz būs koncerts,dabūju grāmatu.^_^

[22:23:04] Lācene: kas ar tevi šodien notiek?
[22:23:11] Lācene: ko tu esi apeedusi? :D

nu, tā notiek, kad jūtos labi. lācis ir traks.
ja smiekli paildzina mūžu, tad es dzīvošu mūžīgi.
lai jums daudz prieka un visādu brīnumu!
bučas.
vanilla.
(akdieniņās, kāpēc es tā parakstos?
tagad jums ir tiesības domāt, ka persona, kas raksta šo blogu nav īsti normāla un iespējams ir bīstama sabiedrībai.)

ā, un vēl pirmais iespaids,manuprāt, vienmēr ir maldīgs.
okej, veiksmi!
(sun)

Saturday, April 11

man negaršo marcipāns

uz galda stāv lielā fazer šokolāde, bet man nav ne mazākās vēlmes to apēst. nu, kas ar mani notiek? pasaule iet uz galu.
ziniet, es sen, precīzāk 5.aprīlī redzēju DZELTENU taureni. tas nozīmē, ka man būs dzeltena,forša,saulaina,gaiša,jauka,skaista vasara, jej. tagad droši varat man paziņot kādā krāsā bija pirmais lidonis (nu taurenis, nevis vārna), kuru jūs redzējāt.
ā un šeit ir vasaras skaitītājs, tikai 50 dienas līdz vasarai, škiet, ka daudz par maz, jā, es tā tiktiešām domāju, tātad es neizrādu nekādu prieku vai sajūsmu par vasaras tik drīzo tuvošanos. nu, kas ar mani notiek? pasaule iet uz galu.
es dzeru tēju ar salmiņu no 0.5kg krūzes,nenormāli,un klausos 30 Seconds To Mars jaunāko albumu,kurš ir 2 gadus vecs, man patīk, nu galvenokārt jau pats Džareds Leto, bet dziesmas ir pavisam nesliktas. nē,kļūdījos man viņa bļaurēšana sāk krist uz nerviem, jo tālāk, jo trakāk. jāklausās nezūdošas vērtības kā Reamonn - Million Miles, lai gan, ne viņš vērtība, ne arī nezūdošs, bet nejau viss ir jāsaprot tā, kā to nesaprotu es.
man ir svarīgas ziņas priekš jums - Dima Bilanam ir jauns video klips, tagad jūs nevarēsiet naktī mierīgi gulēt, bet es teikšu, ka man patīk, tiešām, nu gandrīz patīk, jo mašīnu pārāk daudz un Kalifornijas pārāk maz, bet tākā 85% no jums (iepriekšējo 80% vietā) šis dziedātājs liekas visnejēdzīgākais visā universā, tad es aizņemu atlikušos 15% (iepriekšējo 20% vietā, ha notievējusi) un saku, ka man patīk.
o,man youtubā ir 1 Personal Message. un tās sākums ir šāds
''important!!!!!!!! important!!!!!
MESSAGE ANOUNCEMENT!
MESSAGE ANOUNCEMENT!
Service thing!! Service Thing!!
Attention!!!
Attention!!! ''

tātad nekas svarīgs,nav pat vērts lasīt tālāk, dzēšam ārā.

It's time to forget about the past
To wash away what happened last (happened last)
Hide behind an empty face
Don't ask too much, just say
'Cause this is just a game
/30 Seconds To Mars - A Beautiful Lie/


lai jums daudz taureņu
un veiksmes,
un prieka,
un šokolādes,
un laimes!
un pavisam aizmirsu -
PRIECĪGAS LIELDIENAS!
^_~
[22:56:23] x saka: beidz dzīvot pasakā

Wednesday, April 8

ritens.

brīvdienas ir galīgi interesanta padarīšana.
es šodien visu dienu braukājos ar riteni, jej. kas gan tur neparasts? tas, ka mans lūznis ir saplīsis nelabojami, kkādi gultņi (es nezinu, kas tas ir) beigti, pedālis krīt nost, bet ritens smuks, tātad no smukuma nav nekāda labuma, tikai pievilina blondus pircējus, bet tajā laikā, kad es iegādājos skaisto dzelžu čupu es nebiju īstena blondīne. lai top slavināti tie cilvēki,kuriem pieder divi riteņi!un tie, kuriem nav žēl man vienu iedot, lai es varētu pēc tam rakstīt blogā, ka es braucu ar riteni, jej, un biju priecīga, jej,un vēl braukājos ar skrituļdēli,jej, bet ritens ir foršāks, jej, lai gan kad man pašai bija ritens, kuru varēja nosaukt par riteni es nemaz nebiju tādā sajūsmā.
tad vēl es sauļojos,lēkāju pa pļavu,dziedāju,sēdēju uz soliņa, neiekritu ūdenī,ēdu daudz,nevarēju atcerēties kā manā seriālā sauc divus aktierus un tāpēc bija jādodas uz veikalu, lai visuzinošajā Tv programmā izlasītu seriāla izklāstījumus, kuru tur nebija, bet es pati atcerējos. Olivers un Maksimiliāns.
tagad par mani un tievēšanu.
[23:12:45] m: ok.,,man nav modeles figuriņa..
[23:12:52] es: nu un, kuram gan ir.

[23:13:07] m: nezinu?tev

***
[23:31:38] es: iedomājaties, es neielienu kleitā, kura ir ļoti smuka, tāpēc man jānotievē. :[[
[23:32:02] C: tu traka
[23:32:02] S™: tu jau esi tieva
[23:32:05] C: tu jau taa tievinja

[23:32:08] C: kur nju veel...

mana tievēšana netiek atbalstīta, vienīgi vecmāmiņa ir ar mieru apēst visas manas konfektes vai arī noslēpt, ej nu sazin.
tā kleita ir tiešām smuka, lai gan es apsveru iespēju vienkārši aiznest pie šuvējas (nu nejau, lai padarītu neglītu). galu galā es varu sportot, beigt ēst visādus neveselīgus mēslus un līdz aiznākošā gada vasarai ielīst tajā kleitā, bezgala jauki, vai ne? :)))








šodien vectēvs raudāja, ļoti raudāja, bet es spēju uz to noskatīties ar vienaldzīgu sejas izteiksmi, lai gan patiesībā neiedomājami gribēju raudāt, bet es nedrīkstēju parādīt, ka esmu vāja.
tajā pašā laikā es tagad bez maz vai sākšu raudāt pie Reamonn - Million Miles.
cik ļoti nožēlojama es esmu?

''-Kāds reiz teica, ka īsta draudzība ilgst mūžīgi
/augot viss mainās/
-Kāds reiz teica, ka pastāv mīlestība no pirmā acu skatiena
/bet vai no abām pusēm/
-Kāds reiz teica, ka attālums tuvina
/bet vai ar Tevi arī tā ir/
-Kāds reiz teica, ka cilvēks ir skaists iekšienē
/pirms viņu ierauga/
-Kāds reiz teica, ka laime ir tuvu
/bet cik Tu tālu esi gatavs iet/
-Kāds reiz teica, ka viss būs labi
/Tev jā,bet vai man/
-Kāds reiz teica, ka nesāpinās otru
/bet to izdara pat nezinot/ ''

šodien pilnmēness un man bail. tā parasti mēdz būt.
lai jums veiksme!




Monday, April 6

nē pavasarim galvā.

Par labu grāmatu un tiltu.
es uzvilku ziemas cepuri (ziemā gan tā tika izmantota ~2x) un devos tālēs zilajās. cepure nebija domāta tādiem nolūkiem kā nesaslimšanai vai, lai nebūtu auksti, bet gan ,lai neielaistu pavasari galvā, jo es negribu un viņš(pavasaris) man galvā netiks,to es jums apsolu!
jap, manas smadzenes vēl nav tik blondas un es saprotu, ka pavasarim galvā nav nekāda sakara ar pašu galvu. ^_~
runājot par cepurēm, man vispār bieži saka, ka es nesaprotu, kad tās ir jāvelk un pārmet to, ka ziemā tādas neizmantoju, bet gandrīz vasarā velku ārā no nez kādiem džungļiem (jā,no skapja) un velku, pat tad, kad ir karsts laiciņš un saulīte mūs visus mīl, bet redziet man varbūt ir auksts.
runājot par pavasari galvā es ar draudzeni(paziņu?) saderēju, ka man pavasaris būs galvā 10 dienu laikā skaitot no vakardienas, bet tā nebūs un es uzvarēšu kā jau visās derībās izņemot tās, kurās neuzvaru.viņa nespēs parūpēties par pavasari manā galvā, jo es velku cepuri un pašlaik es esmu tuvāk pavasara depresijai.
lai nu kā es devos tālajā ceļā uz dzelzceļa tiltu ar Zaļās jūdzes grāmatu un digīti. veicot šo nogurdinošo ceļu es sastapu tikai vienu sarkanu traktoru un nevienu dzīvu dvēseli, nē nu es ceru, ka traktoru vadīja vismaz pusdzīva dvēselīte. un vispār es esmu nīkule, jo pēc pirmajām 15min iešanas jau piekusu, trakums, laikam vairāk jāstaigā, nevis jārij kūkas. zem tilta bija ūdens, cik neparedzami, vai ne? to netīro, ūdenim līdzīgo substanci sauc par Pērsi, ja jums škiet, ka tas ir skaistas upes nosaukums, tad smagi kļūdaties, bet varbūt es vienkārši nespēju novērtēt mūsu skaisto Latviju, ja man būtu pavasaris galvā, tad viss rādītos jaukāks un skaistāks, bet kā jau var noprast tā nav, hahā. ja mana digitālā nenomirs, tad iespējams redzēsiet bildi ar mani šodienā, oh nē, es blogā pievienošu bildi, kurā esmu redzama es. O_O
tagad izmantošu savu intelektu lietderīgi un izmērīšu cik lielu attālumu veicu, nea es neskriešu ar 20cm garu lineālu un kalkulatoru pa veikto gaisa gabalu nemērīšu&neskaitīšu, cik cm tur sanāk, bet gan izmantošu viesmīlīgā portāla 1188.lv sniegtos pakalpojumus. 2.25km x 2 =4,5km, nu re, nav ne uz pusi tik daudz, cik domāju.

te es lasu grāmatu un man ir nesmuki,nepārlakoti nagi, priecājaties.

Kas dzīvo tikai no cerības, kaut kad nomirst badā.

no kā šis ģeniālais teikums? no mana seriāla un tikai pasakiet, ka seriāli nav izglītojuši. iespējams, šis teikums kļūs par manu dzīves moto un es tālu tā tikšu. vēl no kāda iepriekšējā seriāla bija teikums ''viena kļūda spēj sabojāt visu dzīvi''. tikai nedomājat, ka es skatos visus meksikāņu seriālus,tā nav. es skatos tikai ''Sirds uz ledus'' un ''Californication'', bet abi tūlīt beigsies un es varēšu skaitīt matus vai darīt tikpat svarīgas lietas, lai gan Californication beigšanās laiks ir atkarīgs no mana slinkuma, jo man palika tikai piecas nelegāli iegūtās sērijas un trešās sezonas vairs nav.
lai jums laime!

Saturday, April 4

past continuous

Par saulrietiem, tādiem, kas paliek atmiņā.
Par laimīgām pasakām bez beigām.
Par garām diskusijām, kurās neviens nepiekāpjas.
Par dziesmām, kuras ir tik saldas, ka varētu sasaldināt 1kg tējiņas.
Par gulēšanu teltī uz neērtiem matračiem.
Par agriem vasaras rītiem ar kafiju.
Par pastaigām naktī gar jūru.
Par lēkāšanu pa peļķēm.
Par varavīksnēm un vasaras lietu.
Par skaistām debesīm un rozā mākoņiem.
Par labu grāmatu un tiltu.
Es gribu vasaru, es gribu sauli, es gribu prom.
Prom, patiešām, tas nekas, ka man pietrūks.. pietrūks kaut kā. Tam nav nozīmes. Es gribu prom.
Tagad par priecīgām lietām, man ir bail, jo spoki ir dīvaini un tie man pagaidām vēl nerādās. Ābolu sula ir negaršīga, es eju ārā ar cilvēkiem, kuri nav satikti veselu mūžību, ēdu šokolādes cepumus un tajā pašā laikā nesakarīgi runāju.
Es sāku lasīt ''Zaļo jūdzi'' , jo esmu tik apdalīta un filmu neesmu redzējusi, bet tā man sūtās skaipiņā un klāt ir gliemezis, pelēks un nelaimīgs.


Tagad es ar savu izcilo prātu prātoju , ka atkal gribu māsīcu ar kuru var runāt par muļķībām, kauties par manu slepeno dienasgrāmatu, dziedāt, tēlot britniju spīrsu, spēlēt paslēpes, taisīt plauktiņus, kaitināt cilvēkus, ēst popkornu mazā mājiņā, spēlēties ar kalkulatoru, staigāt pa nakti,ēst jogurtu, dejot, lēkāt, spēlēt riču raču, iespert pa aci, braukt ar riteni, iet peldēties maijā, adīt,lēkāt pa rampām, iet uz slidkalniņu,gulēt teltī,braukt ar skrituļslidām,smieties par simpsoniem,stāstīt noslēpumus,zīmēt,smieties,braukt uz Pļaviņām, krāsot nagus,strīdēties,zvanīties cilvēkiem,rakstīt vēstules.. ahh, PIETRŪKST.
Tā vairs nav un nekad vairs nebūs.
Tagad es prātoju par to, ka atkal gribu, lai ar bērnības draudzeni ir tādas pašas attiecībās kā agrāk, pietrūkst tās foršākās vasaras, melošana par vecumu, bēgšana, veikaliņa taisīšana, tv skatīšanās ar janci, basketbols, vistu ķeršana, mana mašina, lietus, saldumu ēšana, braukšana peldēties,titāniks, futbola spēlēšana, pūķa lidināšanas, cilvēku izspiegošana, neiedomājami garas pastaigas un visādas muļķības, strīdēšanās, pārģērbšanās,lai izskatītos vecākas,ēdiena gatavošana, dzīvnieciņu audzināšana,strīdi, sliekas, šūpuļtīkls,spoki pirtiņā,multeņu skatīšanās, bēgšana no dzērāja, asaras, fake profilu veidošana,nākotnes plāni, fotogrāfu tēlošanas,smiešanās līdz asarām,bērnu pieskatīšanas...
Tā vairs nav un nekad vairs nebūs.
Un tagad es atkal izmantošu dīvaino vārdu prātot un teikšu, ka atkal gribu, lai ar bērnības draugu arī ir labas attiecības un jā, arī pietrūkst foršo vasaru, skrituļdēļa, braukšanas ar riteni uz nekurieni, skūtera ar sarkanām riepām, bumbas mētāšana vakaros, tenisa spēlēšanas, iešanas naktī pa dārziņiem,golfa spēlēšanas,klasesbiedra appikošanas,CS spēlēšanas un vēl visādu muļķīgu spēļu,piknika,sēdēšanas mašīnā visu dienu, kad līst lietus, manis apciemošanas, kad biju slima,palīdzēšanas dažādos darbiņos, sportošanas, lēkāšanas pāri grāvjiem,mācīšanās braukt ar riteni,kāpšanas kokos,loga izdauzīšana, visas dienas dzīvošanās bēniņos un kukurūzas pārslu ēšana..
Tā vairs nav un nekad vairs nebūs.
Tagad nāk atmiņā tik daudz kas šķietami aizmirsts, mana zelta zivtiņas atmiņa atdzīvojās, trakums.
Tātad es nemēdzu aizmirst kaut ko pavisam, uzmanieties! :D
veiksmīti!



"Kādas Kalifornijas vidusskolas basketbola komandas trenerim, tēvs reiz bija mācījis, lai viņš netiecas pēc nākotnes, bet dzīvot tagadnē. Šīs skolas komanda ir uzvarējusi 90% no visām spēlēm un treneris ir atklājis veiksmes noslēpumu : "Mēs negatavojamies nākotnei, nākotnes lielajām uzvarām. Mēs uzvaram tagad."

Wednesday, April 1

april april

mani šodien izjokoja, cik neparedzami, vai ne? pirmais to paspēja izdarīt kaimiņš sakot ''paskaties, beigts kaķis!!!! ;o'' es pavēros debesīs un neko neredzēju, jo šoreiz neviens kaķveidīgais nebija pakāries kokā.
šim nabaga radījumam, kurš,acīmredzot, nebija gejs izjokot jaukos vecākus neizdevās kā iecerēts -
''Today, as an April fools day joke, I decided to tell my mom and dad that I was gay. After an awkward silence, my mom looks at me, smiles, and says, "well, we have known for awhile." She wasn't joking. FML''
es pasūtīju no avon skropstu tušu, kura bildītē izskatījās rozā, bet nosaukums gan bija ''very violet'' es ar savu blondo prātu domāju, ka viņa ir rozā,jeje, bet atnāca patiešām VERY VIOLET (violēta, tiem kas nesaprot), bet nav tik slikti kā domāju, tomēr mana neesošā uzticība avon produkcijai tika sagrauta.
visa mana diēta, veselīgais dzīvesveids atkal izgāzās, jo man bija nepieciešams pārēsties, šodien esmu nokaitināta, dusmīga.sāku apsvērt iespēju kļūt ļaunatminīga, atriebīga,iedomīga un vispār vienaldzīga, jo ziniet tā būtu vieglāk dzīvot, bet tad tā vairs nebūtu es, jo vēl šodien dzirdēju ''tu esi visjaukākais cilvēks, kuru pazīstu'', bet nezinu vai arī tā ir labi.
nekas nav mūžīgs, tad nu gan brīnumi.
mana uzticība cilvēkiem jūk un brūk.
es piedalīšos zelta talantos ar savām jocīgajām grimasēm!april april, lai gan, kad šodien to teicu, tad teicu pilnā nopietnībā un bez april april, jo sanšains parasti ļoti smejas par manām sejas izteiksmēm.grūti teikt vai tas ir labi, viņai noteikti jā, jo smiekli paildzina mūžu. vispār labākajā gadījumā mani pieņemtu kādā dīvainā krievu humora raidījumā un smietos arī par manām krievuvalodas zināšanām.
rītdien bioloģijā kontroldarbs, jāizlasa 70lpp, nelasīšu. man nepatīk bioloģija, man nepatīk skolotāja + slinkums līdz bezgalībai.laikam problēma atrisināta, jo top masveida bastošana.
man liekas, ka ar sanšainu bija kāds sirdi plosošs dialogs
es: es zinu, kam vajadzīgi divi krēsli, lai apsēstos
sunshine: haha, jā viņam un viņai un ..
*skatās uz apaļīgiem cilvēkiem un smejas*
es: nu nē, es domāju tev un man.

es nezinu, ko iesākt patiesībā,jo esmu neizlēmīga. pēdējā laikā gribas tikai čīkstēt, čīkstēt, bet nav, kas klausās. divi klasesbiedri veselības mācībā manu čīkstēšanu neņēma nopietni, bet vismaz +/- uzklausīja un teica uzmundrinājuma vārdus, ja pie tiem pieder ''aizveries, uzraksti labāk uz lapiņas'' un tad es sava bezgalīgā slinkuma dēļ nerakstīju, bet gan izmēģināju jauno skropstu tušu, domāju atriebības plānus un dusmojos. ekonomikas stunda tika veiksmīgi pavadīta spēlējot blusas un smejoties kā arī klausoties kā skolotājs vēlējās mums ar lāceni atrast labākas sēdvietas pirmajā rindā tuvāk viņam, jo redziet citiem mēs traucējam ar savu uzvedību.trakums, bet brīvdienu tuvošanās dara savu.
ziniet, kāda ir mana ideālā brīvdiena? prom no visiem, bez telefona un jebkādiem sakariem ar ārpasauli, vienvārdsakot izolēties no visa, uzdāviniet man tādu vienu dienu, paldies.
viens no iemesliem kāpēc tapa šis apbrīnojamais ieraksts ir tāds, ka jūs visi neko nerakstat un man nav ko palasīt.
esiet laimīgi!