Sunday, November 22

True Faith - Perfect (acoustic).mp3

Sveiki, mirstīgie.
Ja es gribu nepārtraukti runāt par sevi, tad šeit ir īstā vieta. Protams, ir ļoti jauki uzzināt to, ka vectētiņš ātrāk grib pasaules galu, jo šī pasaule ir kļuvusi neaptverami slikta, viss ir tik šausmīgi un nepieņemami, pilnīgi ne tā kā bija 1907. gadā. Saprotu, saprotu, pirms gadiem simts bija pilnīgi savādāka dzīve, bet varēja jau pieciest.
Mani mati ir mainījuši krāsu, nav gan nekādas lielās pārmaiņas, tikai, kad pēc žāvēšanas paskatījos spogulī iekliedzos un gandrīz sāku raudāt, bet tā jau parasti ar mani ir. Man piemīt vēlme mainīt matu sakārtojumu vai krāsu tieši pirms lielās fotogrāfēšanās skolā, es runāju par to pašu fotogrāfēšanos kurā visi saka ''akdieniņās, es izskatos pēc pelmeņa'' un tad vienmēr atrodas kāds, kas mierina ''nu beidz, tu izskaties super duper, paskaties labāk uz manīm, paskaties kā..'' un tad savukārt kāds mierina mierinātāju ''saulēēē, tu izskaties forši, labāk būtu paskatījusies uz Vladimira bildēm..'' un tā nu tas notiek. Mati, tātad es izmēģināju veco labo senkrievu metodi ar hennu un basmu, lai iegūtu izteiksmīgāku matu toni. Viss ir pavisam vienkārši, tikai jānopērk henna un basma. Ja vēlies sarkanīgāku tonīti piejauc mazāk basmas hennai, ja vēlies rudus matus krāso tikai ar hennu, ja vēlies zaļus, tad tikai basmu, ja vēlies smuku toni, tad izvēlies basmu un hennu 1:1, es izvēlējos 2 paciņas hennas un vienu basmu, ģeniāla izvēle, mīļie. Jāatzīst, ka visgrūtākais ir to substanci dabūt ārā no matiem, bet pārējo var pieciest. Rezultāts ir lielisks, mati izskatas tikpat veselīgi kā suņa kažoks, tikai smaržo pēc siena šķūņa. Tas nozīmē, ka es esmu atvadījusies no ķīmiskajām krāsām un pievēršos dabiskajām, īsts dabas bērns.
Okarte vs. Zelta zivtiņa. Es jau ilgus kadus esmu Okartes lietotāja, tāpēc man ir 4 līmeņa atlaidītes un viss ir dikti labi, bet ir tik kaitinoši, ka visi, kuri lieto ZZ var rakstīt bezmaksas sms uz visiem tīkliem, bet man viena īsziņa maksā četrus santīmus un ZZ lietotāji, protams, uzdod visādus jautājumus un grib rakstīt, un rakstīt sms, bet es savukārt, negribu atbildēt, jo pažēloju savu kredītu. Tā, nu man teica ''Eu, bet pārej taču uz ZZ ar savu numuru!'', bet es atbildēju ''Mmh, noteikti būs tā - es pāriešu uz ZZ un beigsies bezmaksas sms akcija, savukārt Okarte izdomās kaut kādu nenormāli foršu akciju ar visām bezmaksas īsziņām, un tā nu es gribēšu atgriezties pie Okartītes un tad man būs 1 līmeņa atlaides, neraža'', un tā notika, precizēšu, ka notika tā , ka Okartei, ja to papildina pa ls5 arī ir bezmaksas sms visos tīklos, Turklāt, man ir izdevīgāk palikt par Okartes lietotāju, jo lielākā daļa cilvēku, kurus pazīstu ir Okartes lietotāji un ir iespējams izveidot draugu grupu, kurā ir bezmaksas sms un zvani visiem tās dalībniekiem. Sanāk lieliska Okartes slavināšana, bet es esmu par Okarti ! Jajajā, nemirstošas vērtības.
Rītdien fizikā ir kontroldarbs, man trūkst 40% no kopējajiem mājasdarbiem un vēl sajēgas par dažām lietām, grafikiem, tas viss tiks labots, tad , kad es pārvarēšu savu slinkumu. Grūta tā dzīve, grūta.
Man beidzot ir jāsaņemās un jāuzraksta rakstiņš skolas avīzei, jo es nevaru visu mūžu bēgt no skolotājas, kas atbild par avīzes izveidi, tuklāt man vēl nav ZPD tēmas (bija trīs tēmas, bet tās devās uz labākiem medību laukiem). Edit: Ūja, uzrakstīju rakstiņu skolas avīzei, iekopējot pusi no šī ieraksta un mazlietiņ pārveidojot, ģeniāli.
Tagad mazlietiņ par dvēseles pārdošanu, dažreiz šķiet, ka es esmu vienīgais cilvēks, kuram dvēsele ir svarīgāka par 54564 miljardiem, varbūt man vienkārši ir citas vērtības tādas, kuras krasi atšķirās no vērtībām kādas ir maniem vienaudžiem.
Okei, fizika mani gaida.
Atā, saulītes.
Par to dvēseles pārdošanu manā gadījumā tomēr ir izņēmumi, es nepārdotu dvēseli par naudu, bet, ja es atdodot/pārdodot savu dvēseli varētu glābt man svarīgu cilvēku dvēseles/dzīvību, tad es tomēr būtu gatava to darīt. Awww, cik jauki, bet tā nu tas ir.
Veiksmi !

Saturday, November 21

es nopirku ģitāru 332 dienās.

Svētdienā, 21 decembrī 2008. gadā tapa ieraksts es nopirkšu ģitāru 365 dienās (nja, tur par ģitāru nav teikts nekas, bet virsraksts !)
Tā nu Trešdienā, 18. novembrī 2009. gadā vajadzēja tapt ierakstam es nopirku ģitāru 332 dienās (33 dienas palika rezervē citām lietām, kuras neizdarīšu laikā).
Man ir ģitāra ♥ , nu jau trešo dienu un es šeit neesmu ierakstījusi nenormāli garu ierakstu, kurā sajūsminos par ģitārlietām. Tas jālabo. Pa šīm dienām es esmu iemācījusies visai daudz, jo māku gan uzskaņot, gan nolasīt akordus no zīmējumiem (unun dažus zinu no galvas), gan pareizi skaitīt stīgas un saprast, kas ir ladas, kā arī arī smuki stiept ģitārsomu. Man vienkārši jau pirmajā dienā pēc ģitāras nopirkšanas bija pirmā ģitārmācības stunda. jej.

Ģitāra un es.
Es un Ģitāra.
[un mana melnbaltsvītrainā siena]
Nu, jā bilde ir maziņa, jo es vēlos palikt anonīma (lai gan 65% no mana bloga lasītājiem zina manu vārdu ,uzvārdu, dzimšanas gadu, telefona numuru un dzīvesvietu). Anonimitāte ir viena sarežģīta lieta, tikpat sarežģīta kā vārda komplementaritāte izruna vai arī pirkstu pareiza salikšana Dm akorda nospēlēšanai. Mans sapnis spēlēt ģitāru Ziemassvētkos mājiniekiem piepildīsies, lieliski. Varbūt mana attieksme pret Ziemassvētkiem kļūs jaukāka, bet tas ir tikpat iespējams kā tas, ka es jau rītdien zināšu 65 akordus.
Es zinu, kas man ir vajadzīgs ! Sniegs, balts, pūkains (mmh, un rozā). Man tik ļoti gribas īstu ziemu (jajajā , un īstu vasaru, un īstu pavasari, kā arī īstu rudeni, visu īstu !). Tā nu tas ir.
Dzīvē lietas ir savstarpēji saistītas tik ļoti, ka dažreiz jābrīnas, apmēram tā - O_O, sliktākajā gadījumā šādi - O_x. Lai nu kā, tas ir interesanti. Viss notiksies tā kā tam jānotiek, vai arī tā kā nav jānotiek un tad ir jāraud, bet beigu beigās arī tam, kam nebija jānotiek izrādās būs sava īpašā nozīme, kas ietekmēs citus notikumus nākotnē, kuriem ir jānotiek un tie notiks tikai tāpēc, ka iepriekš notika tas, kam nebija jānotiek un tad tu raudāji, bet tad tu sapratīsi, ka raudāšana bija pilnīgi lieka līdz notiks kaut kas tāds, kas nedrīkstēja notikt un izbojās to, labo lietu, kas notika pēc sliktās lietas, un tad atkal ir jāraud, bet tad notiek kaut kas tāds, kas balstās tieši uz to lietu, kurai nevajadzēja notikt un tad ir jāpriecājas, bet tad atradīsies kāda lieta, kas... - un tāpēc dzīvē ir melnās un baltās svītras, tāpēc viss iet uz rinķi, un tāpēc viss vienmēr beidzās labi. Pavisam vienkārši , vai ne?

But don't pretend you ever forgot about me.
Don't pretend you ever forgot about me.
/Fall out boys - The Take Over, The Breaks Over/

Lai jums laime! :>

P.s Diāna, beidz apsmiet manu stulbi jauko ierakstu dažus ierakstus iepriekš !








Tuesday, November 17

the more i get, the more i want

''Es baidos, ka, piepildot savu sapni, manai turpmākajai dzīvei zudīs jēga /P.Koelju/''
tikai nesakiet, ka Koelju jaukie citātiņi der tikai mazām meitenītēm un cilvēkiem, kuriem pašiem nav nekādas sajēgas par dzīvi, *optimisms on* jo viņam ir taisnība (vairākkārt pierādījies). nu, vismaz šajā gadījumā ,eh, ko nu tur, patiesībā man patīk Koelju grāmatas un citāti ir visnotaļ pamācoši. gluži vienkārši man šķiet, ka pēdējā laikā cilvēki dzīvo ar ''Koelju nekam neder, labāk paspēlēšu Cs'' attieksmi.
dažkārt liekas, ka varētu atdot visu, lai būtu tas un tas, un vēl kaut kas, bet, kad beidzot sasniedz ko vēlies tas vairs nav vajadzīgs. pazīstama situācija? ja jā, tad es runāju tieši ar tevi, ja nē, tad tas nekas, jo procentuāli lielāko savas dzīves laiku es pavadu runājot pati ar sevi.
lai nu kā, bet ir labi, ja vienmēr ir pēc kā tiekties, ja tā nav, tad ''..turpmākajai dzīvei zudīs jēga.'' tā nu tas ir. ir nu tā tas. tas tā ir nu.
un tagad par seriāliem *laiks smagi nopūsties un teikt ''nuu, protams''*
kamēr es nerakstīju blogu es skatījos seriālus un bēdājos, vai arī man gāja tik labi, ka nebija laika šeit ķēpāties. es noskatījos The O.C visas četras sezonas, vai nav nožēlojami? nēnenē, jo man patīk The O.C un tāpat es varu teikt, man patīk Ne-Yo - Closer *cenšos netēlot, ka man riebjas visi populārie seriāli un popmūzika*, lai gan lielākoties saldās dziesmas ir pārāk saldas un neatbilst manai ticībai.
seriāli, seriāli. tā nu es noskatījos The O.C, Californication vienu ar pusi trešās sezonas sēriju, 90210 pirmās sezonas 8 sērijas. varbūt kādreiz es izaugšu no ''viu, man patīk seriāliņi un būšu tik nūģīga, ka noskatīšos visas sezoniņas'' vecuma. lūk, pie kā noved bezdarbība.
apjukums. ūja, dīvaini. es nemēdzu justies apjukusi. bēdīga, priecīga, satraukta, dusmīga, izmisusi, nobijusies, laimīga, nomākta, optimistiska, , bet nejau apjukusi.
nedrīkst tā sarežģīt dzīvi, blogu un domas. tieš'tā.
sekotāji šeit ir saradušies daudz *Vanilla saka ''Čau!'' visiem*, no vienas puses tas motivē rakstīt vairāk nekā vienu ierakstu mēnesī, bet no otras puses tas ierobežo rakstītā atklātumu. piemēram, es nevaru rakstīt, ka man patīk Vladimirs no otrās kāpņu telpas, vai arī, ka es nevaru ciest Ņinas kaķi, jo tad tas viss nonāks atklātībā un man vairs nebūs savas privātās, interesantās dzīvītes. ūū, noslēpumaini, neloģiski ieraksti. vienmēr ir vieglāk saukt lietas (cilvēkus) īstajos vārdos, nevis par X, Y vai Pēteri. tomēr blogs man nav tāpēc, lai es teiktu ''akmansdievs, es šodien redzēju Bilanu, mīlestība no pirmā acu skatiena!'', jo mīlestībai es tā kā jau kādu laiciņu neticu un Bilanam arī ne. nekas patiess atkal nesanāk, mans patiesums ir lemts neveiksmei.
lai nu kā, tas ir tikai normāli, jo Sīrupa cienīgas problēmas var risināt, kur citur nevis superforšajos bloga ierakstos.


Latvijai rītdien dzimšanas diena ! mans paintā zīmētais darbiņš Latvijai jau rotā skolas necilo sienu, es atkārtošos un teikšu - Daudz laimes, Latvija! Vārds ''Latvija'' kā tāds ir skaists, tāpēc vien mums ir iemesls priecāties, jo mēs dzīvojam valstī ar sakarīgu vārdu (okei, pareizāk būtu teikt - nosaukumu, bet nēnenē). varētu turpināt slavināt valsti, bet dodu priekšroku ēšanai. ā, un jā es domāju, ka patriotisms nekam neder gluži tāpat kā paprika.

veiksmi , saulītes.










Sunday, November 15

Kādas ir Tavas dzīves dziesmas?

Atsaucoties uz šo Zanes ierakstu, uzrakstīšu par savām dzīves dziesmām.

Šūpuļdziesmas un dziesmas no agras bērnības es neatceros, bet lieliski atceros mutes ermoņikas, kuras spēlēja vecmammas brālis un gramofonu ar daudz, daudz dažādām platēm. Un, lai, cik dīvaini arī nebūtu, bet arī stabule ir manās bērnības atmiņās. Tagad sadalīšu pa punktiem konkrētāku mūziku, izpildītājus, visai lielos vilcienos, jo, lai aprakstītu visu manu dzīves mūziku vajadzētu tik daudz lapas, cik ir trešajā Twilight sērijas grāmatā.

  • Raimonds Pauls. Raimonda Paula kasete, man šķiet, bija visvairāk klausītākā un atskaņota tik daudz reizes līdz dziesmas jau bija zināmas no galvas. Atceros, ka no tās kasetes mana mīļākā dziesma bija ''Vectētiņš un Vecmāmiņa'', tas gan manai vecmāmiņai šķita visai uzjautrinoši.
  • Ozols un A-eiropa. Manā īpašumā nonāca pusbrālēna disks (tā paša, kas tagad ir vairākas reizes krimināli sodīts un alkoholiķis), kur bija viena Ozola un Yanas Kay dziesma, šķiet, ka krievu valodā , kaut gan nesapratu gandrīz nevienu vārdu tā dziesma šķita nenormāli forša tikpat forša kā A-eiropas dziesma - Zima, zima ,kura dzīvoja tajā pašā CD.

  • Britney Spears. Nu, bet, protams, Britnija. Tajos laikos šķiet, ka viņa bija tāda kā paraugs, elks, kam līdzināties lielākajai daļai meiteņu. Man bija un vēljoprojām ir vismaz trīs viņas CD. Atceros, ka skanot jebkādai dziesmai angļu dziesmai pa radio es kliedzu ''Britnijaaa!'' un onkulim tas šķita ļoti kaitinoši, un nekādi viņa argumenti nespēja mani pārliecināt, ka tā tomēr ir, piemēram, Alla Pugačova. Tajā laikā mana skumjā noskaņojuma dziesma bija - Britney Spears - Everytime.

  • O-Zone - Dragostea Din Tei - šī dziesma nenoliedzami bija vienas vasaras hīts. Atceros, ka onkulim bija CD, kurā bija iekļauta arī šī dziesma un mana mīļākā nodarbe bija sēdēt mašīnā klausīties tieši šo dziesmu un baigi priecāties un, protams, dziedāt līdzi.

  • Ne Yo - So sick. Ilgu laiku biju atkarīga no šīs dziesmas un oficiāli varu saukt par pašu pirmo mīļāko dziesmu. Atceros, ka vasaru nepavadīju Lv tāpēc biju šķirta no tās dziesmas un biju pat gatava pirkt Ne Yo CD, tikai tās vienas man mīļās dziesmas dēļ. Dziesma atgādina visai jauku periodu manā dzīvē.

  • Avril Lavigne - Skater boy. Visu vasaru, kuru nepavadīju Lv, cik atceros klausījos tikai šo dziesmu. Man gan bija viss Avrilas CD, bet šī dziesma noteikti bija mana favorīte, klausoties to es gāju gulēt un to klausoties katru rītu pamodos. Forša dziesma.Vienmēr saistīsies ar kaut ko pozitīvu, spēka pilnu un mazliet arī skumju.

  • Superchick - Courage. Atgādina par ļoti smagu laiku manā dzīvē. Palīdzēja saņemties un motivēja bojāt dzīvi vēl vairāk, nekā tas jau bija izdarīts. Šobrīd ir grūti saņemties un noklausīties to dziesmu, jo ļoti daudz nepatīkamas atmiņas saistās ar to.

  • Bullet For My Valentine - Tears Don't Fall .Laiks, kad teicu stingru ''nē'' jebkādai popmūzikai. Visvairāk to dzīves posmu raksturo tādi vārdi kā - depresija, bezcerīgums un pašiznīcināšanās.

  • Dima Bilan. Tad pēkšņi pēc tā ''es klausos tikai metālu un normālu mūziku'' nāca Dima Bilans, lieki piebilst, ka iepriekš krievu popmūzika šķita ļoti smieklīga. Tā nu Dima Bilana laikā katru dienu spēju skatīties viņa video youtubā bez apstājas, klausīties dziesmas un tās visas arī iztulkot, būt īsta fane un teikt ''nekad nepārstāšu par viņu fanot''. Spēju ļoti bēdāties par to, ka netiku uz viņa koncertu, bet toties uz vienu koncertu tiku gan un pie tam pirmajā rindā, un pats cienījamais Dima Bilans iedeva man roku, tad es biju tik laimīga, ka vismaz 2 mēnešus nevarēju beigt priecāties. Dziesma - Dima Bilan - Kak romeo. Tagad gan viņš ir stipri mainījies visādā ziņā un iespējams es arī, ka nespēju vairs pat paklausīties kādreizēji tik ļoti nozīmīgās dziesmas.

Friday, November 13

See, somehow I can't forget

Mazlietiņ jauks ieraksts ar mazlietiņ jaukām atmiņām.
Atceries dažus no tiem mirkļiem uz kuriem lieliski var attiecināt vārdus -'gluži kā filmā', un pasmaidi. :)

sniegpārsliņas matos un taurentiņi vēderā.
burvīgs saulriets, kas liek apstāties un vienkārši priecāties.
sadošanās rokās un iešana pretī saullēktam.
mīļas atvadas sešos no rīta.
mirkļi, kad vārdi ir lieki, jo ir tik labi tāpat - klusumā.
mirdzoši brūnas acis un jauki vārdi.
viens lietussargs, viņa džemperis, gaismas atspīdums asfaltā un milzīgas lietus lāses.
sēdēšana šūpuļkrēslā nakts vidū un klausīšanās patiesi izteiktos vārdos.
ūdens glāze, citrons un smiekli līdz asarām piecos no rīta.
mīļi vārdi un apskāvieni pie ugunskura.
Plain White T's - 1, 2, 3, 4.mp3 un silta pavasara saulīte.
prieks un aizskustinājums vecu cilvēku acīs.
sēdēšana uz soliņa agri no rīta stindzinošā aukstumā, kad vienīgais siltuma avots ir viņš.
milzīgas sniegpārslas aiz loga un milzīgs optimisma daudzums mazā istabiņā.
ģitāras skaņas vēlā vasaras vakarā.
piepildīts sapnis un laimes asaras.
sadošanās rokās, stāvēšana ceļa vidū un skatīšanās zvaigznēs, mēģinot atrast savējo.
milzīga varavīksne un skaisti saules stari.
ļoti, ļoti fotogēniski mākoņi un prieks.

...



dzīve dažreiz mēdz būt tik, tik skaista.
tāpēc vien ir vērts dzīvot.
nenoliedzami.