Thursday, December 31

2010. :)


20.Iemācīties gatavot ēst.     
  
Gadi mainās, tomēr es vienmēr aizmirstu pēdējo punktu. Lai man izdodas !




 Brīnumainu Jauno gadu, mīļie !     ^____^              

2009 atskaite.

Šeit ir mans saraksts, kuru es izveidoju 2008. gada 30. decembrī ar lietām, kuras paveikt 2009. gadā.
Tagad ir laiks uzdot jautājumu ''Kā tad man veicās?''.



 1.Nopirkt ģitāru.
- Izpildīts. Turklāt esmu iemācījusies vajadzīgākos akordus, lielākoties saprotu ģitārterminus un šo to jau māku nospēlēt.
 2.Izlasīt grāmatu ''Krēsla''.
- Izpildīts. Par iespēju izlasīt pirmo grāmatu jāsaka paldies Krishjohnam (tāds laikam gan vairs neeksistē), es vēljoprojām jūtos nelāgi, ka tik ilgi neatdevu grāmatu un, kad atdevu, tad pavisam neveikli. Esmu izlasījusi arī pārējās Twilight sērijas grāmatas, tomēr neuzskatu sevi par fani un Patinsonu nemīlu.
3.Aizsūtīt Postsecretu
- Izpildīts. Aizsūtīju gan uz deviantarta secretiem un mans noslēpums jau sen zaudējis savu nozīmi, tomēr viņš vēljoprojām dzīvo blakus citiem deviantarta postsecretiem.
4. Ļoti uzlabot atzīmes
- Izpildīts, lai gan biju aizmirsusi par šo punktu. Manas atzīmes nav tik draņķīgas kā citus gadus, tomēr nekas izcils.
5.Aiziet uz labu koncertu
- Izpildīts. Tas gan bija Enrique Iglesisas koncerts un pašlaik tas var šķist visai smieklīgi, tomēr koncerts bija lielisks.
6.Fotogrāfet
- Izpildīts. Kur tad bez fotogrāfijām? Man patīk skaistas fotogrāfijas, no tiesas.
7. Pastaigāties gar jūru naktī
- Neizpildīts, ja vien neder upes, dīķi vai kādas citas ūdenstilpnes.
 8. Uzadīt baltu šalli
- Izpildīts, tomēr šķiet, ka to šalli es uzadīju pirms mūžības.
9. Vairāk nekā 15 labas filmas noskatīties
- Izpildīts. Šogad esmu noskatījusies 53 filmas, 15 labas noteikti ir to sastāvā. Filmām tik maz laika bija, jo noskatījos arī divu seriālu visas sezonas.
10. Piedalīties DzMP
- Piedalījos, kā skatītāja.
11. Aizbraukt uz BBP
- Neizpildīts un vairs nešķiet, ka šim punktam vispār bija jābūt, tik svarīgam, lai tas būtu iekļauts manā 2009. gada sarakstiņā.
12. Nodarboties ar sportu/vingrot
- Izpildīts. Aerobika, trenažieru zāle, regulāra sporta stundu apmeklēšana, skriešana (reti, diemžēl).
13. Sajusties patiesi laimīgai
- Izpildīts. :)
14. Redzēt krītošu zvaigzni.
- Izpildīts.
15. Redzēt galīgi skaistu saullēktu.
- Izpildīts. Laikam ir visai kaitinoši, ka es rakstu ''Izpildīts'' bez jebkādiem paskaidrojumiem.
16. Nomest 4-6kg
- Izpildīts. Nē, man nav problēmas ar savu, vienkārši man patīk žēloties par to, ka svars nav tik ideāls, cik gribētos.
17. Daudz, daudz neviltota prieka.
- Izpildīts !
18. Atmaksāt ar labu.
- Izpildīts, turklāt atmaksāšana ar labu atmaksājas labi.
19. Iemācīties pulksteni
- Izpildīts, nu es zinu, cik stundinieks rāda.

Šis gads bija lielisks, bet 2010 būs lieliskāks !
2010. gada sarakstu es plānoju sastādīt šodien, tāpēc esiet gatavībā lasīt manas apņemšanās. (Esiet gatavībā lasīt? Nu gan es sāku rakstīt pavisam dīvaini )
Laimīgi !

Tuesday, December 29

schizophrenic

''Domas kā aitas
Jāmācās tās vēl ganīt''


Beidzot sāku saprast šo vārdu nozīmi. Nezinu kā ir ar aitām, bet ar domām nepavisam nav viegli.
Rītdien ir 30. decembris, tas ir nenormāli, un kā jau es rakstīju savā pagājušā gada domrakstā, kuru es atradu meklējot rokassprādzi, kurai bija piekariņš ar vārdu happiness, un, kuru es savukārt pazaudēju kaut kur mājā pirms dažiem  mēnešiem, laiks nevienu negaida. Šis ieraksts nebūs sajūsmināšanās par to, cik gads ir bijis lielisks.
Tāds ieraksts būs rītdien.
Bērni, ko mēs esam iemācījušies? Nav tādu lietu kā nepareizas izvēles. Neticami? Vēlaties piemēru?
Tev ir dotas vairākas izvēles iespējas, piemēram, trīs.Tu izvēlies pirmo un pēc kāda laika domā ''Būtu es izvēlējies trešo iespēju, tad būtu labāk..''. Kļūda. Izvēloties kādu iespēju pārējās ir jāatstāj pagātnē un uz tām vairs nav jāatskatās. Tā kā tev nav laika mašīnas, tad tu nekad nevarēsi uzzināt kā būtu bijis, ja tu būtu izdarījis savādāku izvēli, un pat ja pašreizējās apstākļu sakritības dēļ izskatās, ka citas iespējas izvēlēšanās būtu bijusi pareizāka, tas ir viss maldīgi.
Turklāt ir jāatcerās vēl kas - nedrīkst spēlēties ar cilvēku jūtām. Nekad. Jo gluži vienkārši viss var beigties bēdīgi, vai arī ne tik bēdīgi, tomēr tas nemaina to, ka nedrīkst.
12 Stones ir apbrīnojuma grupa, tu klausies viņus škiet, ka 12 minūtes, bet ir pagājušas 2 stundas. Parasti mani kaitina visas tās grupas, kurās bļaurē un nevar saprast ne vārda, bet, ja var saprast, tad solista balss parasti ir pavisam nepievilcīga, tomēr šī grupa ir īsts atradums (un nē, viņā nebļaurē, ļoti).
Tāpēc es šeit uzbāzīgi ielikšu vismaz trīs viņu dziesmas.

12 Stones - Photograph
12 Stones - Lie To Me
12 Stones - Far Away

Spriežot pēc šīm dziesmām šķiet, ka 12 Stones ir pavisam mierīga grupa un nesaprašanu rada mani teikumi par bļaurēšanu, bet nu nekas. Viņi tāpat ir lieliski un viss taču ir mazlietiņ lieliski.
Šodiena iesākās pārsteidzoši, jo svari rādija ideālu skaitli (ideāli apaļu, nu labi, nemaz ar ne tik apaļu). Katrā ziņā šādu skaitli es cerēju ieraudzīt pirms dažiem gadiem un te nu viņš ir, kad es vairs nemaz neuztraucos par svara problēmām.

- Kapēc tev ir tik ģeniālas idejas ?
- Jo es esmu ģeniāla.


Tā nu tas ir.
Man visu laiku nepamet kāda doma - taisīt vēl vienu blogu - Time of movies ,kurā savā neparasti dīvainajā veidā aprakstīt lieliskas un ne tik lieliskas filmas, patiesībā šādu blogu jau izveidoju, bet nespēju saņemties un sākt tajā vāvuļot par filmām.

Veiksmi, Saulītes.

P.S Ziniet, dažreiz es aizmirsu kā ir jāraksta, lai izskatītos pēc normāla ieraksta un tad es rakstu, ko domāju, bet, tad nekas izcili prātīgs nesanāk un beigu beigās (drīzāk jau sākuma sākumā) es klausos Annagrace, par kuras eksistenci nenojautu, un kuras dziesmas nekad nebūs manā mp4 vai mūzikas mapītē, jo tāda mūzika nav priekš manis (kur tad es viņu klausos? youtube.com), un rakstu bloga ierakstu, kurā es esmu tik naiva, un rakstu par izvēlēm, un visādām nesvarīgām lietām, tomēr ticu visam, ko es rakstu. Tici, visam, ko es saku. Nu jā, jā. Pašlaik es labprātāk prātoju par citronkoku plantācijām, tējas vārīšanu un pustukšu čipsu paku, kuras man nav, nekā par draņķīgo grupas čatu skaipā, no kura es nevaru aiziet, jo ieraksta pabeigšana škiet svarīgāka, jūs jau ziniet kā tas ir. Lai nu kā, es tikai vēlējos pateikt - Priecīgus Ziemassvētkus.



Viss , kas dzīvē notiek ir nepieciešams.
 

Wednesday, December 23

Divi enģeļi

Ziemassvētki ir brīnumu laiks !
Viss sākās šodien. Tad, kad sniegs nepārstāja snigt ne mirkli, mēs ar draudzeni ļoti nogurušas, izvārtījušās sniegā un gari jo gari pastaigājušās gājām mājās, es dziedāju nepiemērotu dziesmu viņas draņķīgajam garastāvoklim, tāpēc vaicāju ''Varbūt man dziedāt Divus eņģeļus?'' viņas atbilde bija noraidoša.  Pēc mirkļa mums garām pagāja veca, veca tantiņa ar divām lielām somām, es būtu piedāvājusies palīdzēt, tomēr tā nedarīju, jo, manuprāt, viņa visticamāk būtu mani nosaukusi par nelieti un teikusi, ka gribu viņu apzagt.
Pēc dažiem metriem tantiņa apstājās un lūdza mums palīdzību, mēs, protams, neatteicām. Viņa mūs sauca par saviem diviem enģelīšiem, kuri atsūtīti tieši vajadzīgajā brīdī. Soma bija tik tiešām ļoti, ļoti smaga, ka pat es to knapi varēju pastiept.
Tālajā ceļā līdz autobusa pieturai viņa stāstīja par to kā ir dziedinājusi cilvēkus un dzīvniekus, līdz nokļuvusi autoavārijā un smagi cietusi, tomēr nepadevusies, kaut arī citi nesaskatīja nekādu cerību tajā, ka viņa izdzīvos - viņa izdzīvoja. Izrādās, ka arī šodien viņa bija bijusi pie draudzenes, lai palīdzētu izveseļoties sunītim. Turklāt viņa bija bezgala priecīga, ka divi enģelīši viņai palīdz. Tantiņa izskatījās pēc tādas, kādas parasti ir filmās, sarunas arī bija neparastas, tomēr jaukas. Turklāt atvadas bija ar pavisam mīļiem novēlējumiem.
Jāatzīst, ka pēc satikšanās ar šo tantiņu viss ir kļuvis mazliet gaišāks. Draudzenei gan tas, ka es sacīju - tā ir zīme - šķita muļķīgi, līdz vēlāk vakarā norisinājās notikumi, kas pierādīja pretējo. Varbūt tikai sakritības, varbūt nē.
Ziemassvētki ir brīnumu laiks, turklāt viss taču ir mazlietiņ lieliski.

Sunday, December 20

ilovemylife

Viss taču ir mazlietiņ lieliski.
Un tiešām ir.
No rīta sajūta bija ļoti tā kā Ziemassvētkos, sniedziņš, sniedziņš un nenormāli skaista apkārtne.

Dzīve ir skaista.

Saturday, December 19

A Thousand Lies

Liela sirds, tāpat kā okeāns, nekad neaizsalst. /K.L. Berne/
Izrādās, ka aizsalst gan. Man ir auksti. Es esmu auksta. Viss ir auksts.

Labrīt, mirstīgie.
Es esmu sapratusi iemeslu kāpēc man nepatīk balles, pavisam vienkārši - man nepatīk dejot. Nē, tas nav muļķīgs, nožēlojams aizbildinājums. Man patīk dejot ar vienu cilvēku no simts. Skaidri atceros tikai divus cilvēkus ( nav tā, ka es esmu dejojusi tikai ar trīs) ar kuriem tik tiešām varētu nodejot visu nakti, nevis domāt ''akmansdievs, cik tā dziesma ir gara?''. Vienam no tiem dejošana bija un ir sirdslieta, tāpēc nav nekāds brīnums, tomēr mūsu ceļi šķīrās uz visiem laikiem (cik dramatiski, haha). Un otrs nujā, bija otrs. Tāpēc balles nav priekš manis un es labprātāk pievienojos kaut kādiem cietumniekiem. Man nav ērti kurpītēs, kleitās un es nevaru ciest kaklarotas. Man nepatīk būt tur, kur man nepatīk būt. Stāsta beigas.

[12:43:01] x: pie tevis ir balta kaklarota
[12:43:03] x: ?
[12:43:27] es: jā, un lienes telefons un baibas kleita.

Es dažkārt esmu atrasto mantu birojs. Uz Lienes telefonu Zintis (esnezinukasviņšir) visu laiku sūta īsziņas, un es nezinu ko iesākt (protams, ka es viņas neizlasīju), bet varbūt viņš raksta ļoti svarīgas lietas, nu neko darīt, Liene telefonu neatgūs savā īpašumā ātrāk par sešiem. Turklāt vakardien manas zeķubikses rotāja milzīgs caurums un es izskatījos pēc bezpajumtnieces (paldies, Agnese). Un vēl man uz kājas ir milzīgs zilums, kurš nepārstāj būt milzīgs, unun vēl man sāp pirksts, tāpēc akordu mainīšana kļūst neiespējama. Tomēr viss taču ir mazlietiņ lieliski.
Man patiktu šausmenes, ja viņas nebūtu pretīgas. Manuprāt, viņām ir jābūt biedējošām vārda biedējošs tiešākajā nozīmē. Tātad tām ir jābūt par baiļu cēloni, jāiedveš bailes, jābaida. Tomēr robeža starp pretīgs un biedējošs izrādās ir visai niecīga un bieži vien tiek pārkāpta. Skumīgi.
Aukstums ir sasaldējis manu pārliecību ''Neko nekad nenožēlot''. Tagad es nožēloju, jo zinu, ka viss varēja būt daudz, daudz savādāk, tik daudz, ka tas jau būtu biedējoši. Tomēr no kļūdām taču mācās, vismaz lielākoties. Turklāt es vēl tikai mācos dzīvot. (Mūžu dzīvo, mūžu mācies /kārtējā Vecmāmiņas gudrība/).
Es pusi no šīs lieliskās dienas iesākuma pavadīju meklējot ceļus uz Vietalvu. Sasodīts, kāpēc nav tā, ka visi ceļi ved uz Vietalvu?
not my time to wonder why
everything's gone white
and everything's grey
now your here now you away
I don't want this
remember that
I'll never forget where your at
don't let the days go by
glycerine

Wednesday, December 16

2255


''Vistuvākie cilvēki sāpinās visstiprāk.''
/Vecmāmiņas dzīves gudrība/


Jā, bet tāpēc man nav jākļūst par nelaimīgu cilvēku.
Saņēmos.
:]


Viss taču ir mazlietiņ lieliski.

Tuesday, December 15

Adrenaline


Sveiki, mirstīgie.
Tā nu bija sanācis, ka es vienu rakstiņu skolas avīzē iesāku ar uzrunu ''Sveiki, mirstīgie'', un vēlāk uzzināju, ka viena meitenīte ir skraidījusi pa skolu, šausminājusies un kliegusi ''viena meitene skolas avīzē raksta Sveiki, mirstīgie !''. Jā, jā pasakiet vēl, ka skolas avīzi neviens nelasa,pat ja nelasa, tad es iedodu savu bezmaksas eksemplāru un parūpējos, lai tomēr izlasa.
''Es šodien jūku prātā,
Es rītu būšu brīvs,
Nav vērts, ja tikai tāpat,
Par velti zvaigznes krīt.
Nav vērts, ja tikai tāpat,
Par velti zvaigznes krīt.''
/I.Kalniņš/ R.Kaupers - Es šodien jūku prātā/

Mana šodienas dziesma. Riktīgi feina. Tudududū. Viss taču ir mazlietiņ lieliski.
Mēs ar ģitāru šodien bijām skolā un arī neskolā, bet ģitārstunda ir tikai rītdien, tāpat kā Lācēna dzimšanas diena. Man vajg dāvanu, jo rītdien apciemošu Lācēnu mežā. Sunshine nebeidz vien mani pārsteigt, izrādās, ka lāči nav zālēdāji.
Visam savs laiks un tur neko nevar padarīt. Atkal mani omīšu teicieni. Es labprāt izlaistu atziņu krājumiņu ''Vecmāmiņas dzīves gudrības'', tikai, tad man būtu jāaptaujā daudzas jo daudzas vecmāmiņas, un jūs jau zināt, kā ir tad, ja Tu vecam cilvēkam pajautā ''Pasaki lūdzu vienu dzīves gudrību'', beigu beigās Tu sēdi un klausies stāstos par kotletēm, mīlestību un vecajiem laikiem vairākas stundas.
Mani mati šodien atkal pārcietīs hennas un basmas uzbrukumu. Šoreiz es neskatīšos pārspīlēti ilgi spogulī un nespiegšu, un rītdien centīšos nesūdzēties, ka mani mati smaržo pēc siena šķūņa. Siena šķūņi ir kaut kas ļoti foršs, it īpaši vasarā.
Mani šodien neliek mierā viena atmiņa no bērnības.
Tas notika reiz sen senos laikos, kad mani kā jau visus bērnus izveda pastaigā un parastais ceļš uz veikaliņu bija gar vienu pamestu, nepabeigtu māju (vēl šobaltdien viņa nav mainījusies). Tajā dienā mājā sēdēja cilvēks ar visai gariem matiem, gadus trīsdesmit vecs ar ģitāru un dziedāja (nē, to es nenosapņoju, sasodīts). Viņš izskatījās pēc tiem hippijiem no filmām. Es skatījos un skatījos, bet mani mudināja iet tālāk un visticamāk pēc kādām piecām minūtēm es jau biju aizmirsusi visu. Lai nu kā, tad vēl nebija dzimusi mana mīlestība pret ģitārām, tomēr tā ir ļoti jauka atmiņu aina, tāda saulaina, bet, ja nemaldos vecāki man mēģināja iestāstīt, ka tas cilvēks nav labs, vai kaut ko tādu.
Vēl man ir atmiņa par to kā es redzēju divus spokus ar spaini (spainis arī bija spoku), tad es biju gadus piecus veca un nezināju, kas ir spoki tāpēc bail man nebija. Jāpiebilst, ka spokiem neticu un vairs redzējusi neesmu.
Tādas tās lietas.
veiksmi, veiksmi jums !

Monday, December 14

j - mac,yo

Es vairs neuzvedīšos kā ņerga.
Pietiek raudāt, bēdāties, izskatīties nožēlojami un atteikties no visa.
Lieliski, ka man nav ilgstošas apņēmības būt tādai nekādai, gluži tāpat kā nespēju ilgi dusmoties.
Man tagad ir par ko cīnīties, jā, tas mani motivē nekļūt nožēlojamai un nepadoties (šitais jāuzraksta uz sienas un jālasa tad, kad domāju ''man ir bēdīgi'').
Izmantošu visas iespējas un darīšu tik daudz muļķības, cik vien iespējams. Pareiza attieksme !
Ļoti ceru, ka šie nav tikai tukši vārdi.
Es ♥ (haha, es izmantoju ♥ simbolu) 12 stones. Viņi palīdz man saņemties. Tāpēc es lieliski spēju saprast cilvēkus, kas nespēj dzīvot bez mūzikas.
Turklāt es apmeklēšu Ziemassvētku balli un lugu (atkal pierādās manas neizlēmības spējas) un būšu pavadone Baibuļa draugam (atkal pierādās manas labsirdīga cilvēka spējas).
Kleitas mērīšana ir kaut kas ļoti jautrs, jo es esmu tik neveikla (atkal pierādās manas spējas būt neveiklai visās dzīves situācijās), ka mammas kleitu, kurā viņa precējās uzvilku uz otru pusi un viņa nebeidza vien uzjautrināties.Man gribētos vilkt svītrainu,īsu kleitu un kedas, tomēr tas nebūtu īsti pareizi, vai ne?
Es: Man džemperis uzvilkts otrādi
Mamma: Tad piedzersies

Es: Es zinu !
Pašlaik mana istaba izskatas kā kara lauks un es pati kā mazs kartupeļu maiss piebāzts ar piparkūkām, un manas domas aizņem domas par fejiņām, kuras nedzīvo ilgāk par vienu dienu. Mans dīvainums ir atgriezies, jej.
Es no tiesas ienīstu vārdu atgriešanās, jo man liekas, ka šo šķietami vienkāršo vārdu raksta šādi - atgriezšanās - ar z, nevis ar kaut kādu krievu akcentu un tikai š. Tomēr, kā saka fizikas skolotāja ''Kad tu izdomāsi savu fiziku, tad būs tā, bet pagaidām ir šitā!''.
Tā jau tas ir.
Man atkal ir dīvaina sajūta, ka kaut kas nebūs labi, to sauc par intuīciju vai arī gļēvulību. Būs labi, būs labi. Iedarbojās optimisms.
Ģitārspēle sagādā problēmas, jo es netrenējos un ar ģitāru ir tā, jo vairāk trenējies, jo lieliskāk sanāk, tā ir laba atziņa, jo tā jau ir ar visu, galvenais ir nepadoties pašā sākumā, jo sākums vienmēr ir grūts, bet tālāk viss ir elementāri. Smieklīgs tas vārds - E-l-e-m-e-n-t-ā-r-i, Vatson.Tā jau tas ir.
Ārā ir sniegs, sniegs, sniegs ! Un zvaigznes, zvaigznes, zvaigznes ! Mazlietiņ lieliski tas viss.
Tik tiešām, viss ir mazlietiņ lieliski, es nedrīkstu bēdāties kaut vai tikai tāpēc, ka ''viss ir mazlietiņ lieliski'' neļauj. Nē, ''viss ir mazlietiņ lieliski'' nav cilvēks, bet gan dzīve. Lai nu kā, ievērojāt, ka šis ir otrais ieraksts 24 h laikā?

veiksmi, saulītes.
p.s neaizmirstiet ticēt tam, ka brīnumi notiek un atgādiniet arī man, laiku pa laikam.

šī bilde liek man smieties. J - mac, haha, viņa skatiens ir nāvējošs kā krievu balerīna. Bet kādreiz man viņš ļoti patika, it īpaši ar savu dziesmu - One way or another. mhm, jo tur taču ir ģitāra un es mazlietiņ dievinu dziesmu akustiskās versijas. Un vēl es negāju prom no datora nekad līdz nebiju noskatījusies un noklausījusies šo video - Because you live, Tur forši izskatījās mašīnas logs. Slimīgi, nudien.
Tagad es esmu izdzēsusi visas popmūzikas mapes + visas raudulīgās dziesmas. Lieliski.

Sunday, December 13

In a perfect world this wouldnt make me sick

Tuvojas Ziemassvētki. Eglīte, gaismiņas, piparkūkas, kaitinoši Ziemassvētku raidījumi, bezjēdzīgas sarunas pie galda, dranķīgākas pat par sarunām, kurās tiek apspriesti laikapstākļi. Laiks, kad saproti, ka tuvākie cilvēki tomēr ir ļoti sveši.
Šogad es vēlos uz Ziemassvētkiem aiziet uz baznīcu, jo es vairs neatminos, kad pēdējo reizi esmu to apmeklējusi. Tomēr es to nedarīšu, jo iet ar ģimeni būtu ļoti nomācoši, bet iet vienai - nožēlojami. Katru gadu man ir vēlme cept piparkūkas, tomēr beigu beigās piparkūkas tiek nopirktas Maximā un neviens viņas neēd. Nekāda prieka.
Man nav ziemas depresija, man ir Ziemassvētku depresija.
Tas nenozīmē, ka es ilgojos pēc īstiem, jaukiem, ģimeniskiem Ziemassvētkiem, tas nozīmē, ka es gribu būt vienkārši viena ar kasti saldējuma, muļķīgu nindzju filmu un ģitāru. Jā, man ir mans ''man nevienu nevajg un tā arī paliks'' garastāvoklis.
Ar mani, nudien, ir grūti. Es nevaru vēlēties, lai citi saprot mani, ja es pati nesaprotu sevi.
Šķiet, ka pašai nemanot es esmu kļuvusi nomācoša. Nedrīkst paļauties uz nevienu, bet es nekad neklausos, jo negribu ticēt tam, kas ir acīmredzams. Un tā vienmēr. Ticu, ka būs labi - nav, bet es nepārspēju ticēt, līdz viss turpina būt draņķīgi un beigās pierādās ''nedrīkst paļauties uz nevienu'' patiesība. Vai dzīve nav burvīga? (:

Viss vienmēr beidzas labi, bet vēl nekas nav beidzies.


Control-Alt-Deleted
Control-Alt-Deleted
Control-Alt-Deleted
Reset my memory!
/Billy Talent - Perfect world/

Nja. Dažreiz škiet, ka dzīve nav domāta priekš visiem.

Thursday, December 10

the only thing that's killing you is me


Mani mati visu dienu smaržoja pēc sadeguša popkorna, tā jau ir, ja divi cilvēki, kuri nejēdz neko no popkorna gatavošanas, mēģina tādu uzmeistarot. Pēdējā laikā es jūtos neveiklāka nekā parasti, es nezinu kam par godu. Būs jau labi (optimistiņš).
Ar ģitāru iet lieliski. Mīlu ģitāras. Dažreiz, kad nezinu, kas ir tabi, C akords un kā uzlikt to sasodīto F akordu, gribas padoties, bet nedrīkst.

es: Tu esi nopīpējies, man ir slikti.
sunshine: ja viņa vems, tad uz tavu pusi !
es: es sākšu raudāt
.
sunshine: viņa raudās arī uz tavu pusi !


Es dažreiz esmu nīkule, tā nu tas ir. Dažreiz šķiet, ka viss jūk un brūk, bet tāpat ir lieliski.
Es domāju, ka pingvīni ir foršāki par ponijiem, jo pingvīni ir visur.
Es cenšos apgūt izlēmību, tas ir grūti. Ir jāprot ātri un pareizi pieņemt lēmumus pašai, nevis pajautājot kādiem 12 cilvēkiem. Ir grūti būt izlēmīgai, ja esmu pārāk izvēlīga visās jomās.
Es apēdu visus zefīrus un visas ābolmaizes. Šodien man paziņoja, ka es visu laiku ēdu, tajā brīdī, kad dzēru karsto šokolādi un gremoju šokolādi. Tā nu tas ir.
Es šeit visus teikumus esmu sākusi ar vārdu ''Es'', nav jau tā, ka man patīk runāt tikai par sevi, man patīk runāt arī par sevi un citiem.
Mani sāk kaitināt tas, ka viss ir pārāk vienkārši, bet ja būtu pārāk sarežģīti, tad es arī žēlotos.
Domas nedomājas, neklīst apkārt kā milzīgas sniegpārsliņas bez galamērķa. Sniegpārsliņu nav.
Bezcerīgums ir viena šausmīga lieta. Es nejūtos bezcerīga, tikai nogurusi no visa. Nav jau tā, ka man būtu miljons darbi, kuri būtu jāpaveic, jo nav gandrīz neviena. Nekā nedarīšana ir ļoti nogurdinoša.

Ojārs Vācietis
***
Var jau paņemt to stikla kasti,
Ko sauc par akvāriju.

Bet kuģi uz tevi skatīsies
Ar sarauktām pierēm.

Zelta zivtiņas nebūs vainīgas,
Ja ar apaļām,
Nicības pilnām acīm
Uz tevi skatīsies zivis,
Kad iesi pār tiltu.

Kur tu liksi to savu
Mikrookeānu?

Mikrodzīvokļa
Mikroistabas
Mikrokaktā?

Un viņš tur stāvēs
Bez vētrām,
Bez haizivīm
Un bez peldošiem lediem
Tavam mikropriekam.

Bet ledu kraus krastā
Rīgas jūras līcis,
Un Biskajs
Sakulsies šampanietī,
Un ledlauži spaidīs ar krūtīm
Pārējiem ceļu.

Un albatross ar savu spārnu
Iegriezīs vēl vienu robiņu
Zaļajā vilnī.

Un jūra nopūtīsies –
Vēl vies kļuvis ir
Mikrocilvēks.

Ar to es tev negribu teikt,
Ka mājās ir jātur zilonis.












Sunday, December 6

3 lietas

Sunshine pamudināja izpildīt aptauju par trīs lietām ar šādu teikumu ''Gribi, izpildi tu arī, whatever.''

Three Screen Names:
- vanilla
- brilliance
- apathy

Three Things You Like About Yourself:
- acis
- ticība brīnumiem

- veselīga pašapziņa

Three Things You Dislike About Yourself:
- neizlēmība
- slinkums
- neapdomīga rīcība

Three Things You're Afraid Of:
- augstuma
- situācijām, kuras nav iespējams kontrolēt
- uzticēšanās

Three of Your Everyday Essentials:
- laime
- smiekli
- mūzika

Three Imp
ortant Objects:
- mājas
- ģitāra
- fotogrāfijas

Three Favorite Bands
- Theory of a Deadman
-
10 years
- Goodnight nurse

Three Ways To Be Happy:
- lēkājot pa peļķēm

- piepildot sapni
- sajūtot taurentiņus vēderā

Three of Your Favorite Songs:
- 10 Years – So Long, Good-Bye

- Jimmy Eat World – Pain
- Plain White Ts - 1234 (I Love You)

Three Things You Regret:
- Neko nenožēloju

Three Things You Can't Do:
- izmainīt laikapstākļus
- būt mūžīgi jauna
- apstādināt laiku

Three Things You Miss From Your Past:
- cilvēki
- sajūtas
- govis

Three Gifts You'd Like to Receive:
- sēžamspilvens

- sniega bumba
- kubiks rubiks

Three of Your Favorite Hobbies:
- fotogrāfēšana
- skriešana/vingrošana
- priecāšanās

Three Places You Want to Go for Vacation:
- Guernsey
- Kalifornija
- Krievija

Three Cartoon Cha
racters
- Suns Drosminieks
- Billijs
-
Homērs Simpsons

Nododu šo 3 lietu - lietu visiem, kuri vēlas.
(:

Saturday, December 5

nebaidies, man pašai bail

Es: Cik viņam ir gadu?
Sunshine: Viņš ir miris.


Man kaut kā neveicās, vai ne? Vēl es uzzināju, ka ideālākais cilvēks skolā pārvācās, kā gan es spēšu dzīvot? (sarkasms, mīļie) Nu, nekas tā jau vienmēr ir, ja man kāds iepatīkas, tad noteikti viņš kaut kur nozudīs. Viss sākās pirms dažiem gadiem ar metālistu. Ūja, bija mums visi foršie vasaras un nākotnes plāni, bet nu - viņš aizbrauca, es paliku. Tagad pat pēc 3 gadiem īpaši nekas nemainās, tikai cilvēki citi.
Es vairs neesmu lugā, domu spēks darbojas lieliski. Uz skolas Ziemassvētku balli arī nedošos un mani neietekmē visi ''Tev ir jāiet'' vai ''Tu palaidīsi garām visus foršos vidusskolas mirkļus'', ja reiz esmu izlēmusi, tad esmu izlēmusi, atpakaļceļa vairs nav - tas man ir jāiemācās. Bez tam, es jau pateicu, ka savus lēmumus nemēdzu nožēlot. Ja man būtu iespēja atgriezties pagātnē un kaut ko mainīt, tad es nemainītu neko.
Es esmu pārvarējusi savu ziemas depresiju, lieliski. Tagad man sāp vēders, tiktiktik ļoti, bet es tomēr esmu spējīga parakstīt. Nonācu pie visu savu problēmu saknes (tur gan jāsaka paldies Baibulim, jo tagad viņa ir kļuvusi pieejamāka - jauns telefons spēj izmainīt daudz ko, vai ne? mhmh).
Pašlaik ir ļoti tāda sajūta, ka viss būs labi. Turklāt, atkal ir foršā sajūta, ka es spēju izmainīt pasauli, kaut vai mazlietiņ un uz labo pusi.

*Es esmu bagāta, man pieder viss, kas ar mani noticis*.


Armands - Vienmer Tu (Kulta grupa ''Saules Krasts'', no muzikalas videofilmas ''Eiropa'').mp3
Prieciņdziesma, interesantas atmiņas. Šī dziesma saistās ar daudzdaudz smiekliem, ka vienkārši ir neiespējami nepasmaidīt to klausoties. Jāmeklē prieciņdziesmas, nevis dziesmas pie kurām paraudāt. Attapīgi gan.
Zinājāt, ka tuksneši ir ļoti interesanti ? Gandrīz interesantāki par pingvīniem. Var šķist, ka tuksnesī nav pilnīgi nekā, tukšums, tomēr ziniet, tuksnesī ir miljardiem smilšu graudiņu un katrs ir savādāks. Tātad, ja sākumā škiet, ka nekā nav, tad var izrādīties, ka ir daudz vairāk, nekā spēj iedomāties. Vanillas dzīves gudrība.
Ir lietas, kuras mēs varam mainīt, ir lietas, kuras nav jāmaina, tās pašas mainīsies, kad būs laiks. Vecmāmiņas dzīves gudrība.


Milzīgas sniegpārsliņas, mazliet laimes
un daudz veiksmes! :)