Sunday, April 25

Nākotne

But then of course everything always happens for a reason
I guess it was never meant to be
But it's just something we have no control over and that's what destiny is
But no more worries, rest your head and go to sleep
Maybe one day we'll wake up and this will all just be a dream
Eminems ir ģeniāls, lai gan katrā personībā ir atrodams kaut kas ģeniāls, kaut vai ģeniāli stulbs. Pieņemsim, ka viss notiek tā kā tam ir jānotiek un es turpinu domāt pozitīvi. Konstruktīvā domāšana.
Pēdējā laikā es bieži domāju par nākotni (jā, jā, skaisto, gaišo nākotni). 
Es zinu, ka es negribu katru rītu agri celties un braukt uz darbu, es negribu katru dienu pirkt vienu un to pašu kafiju vienā un tajā pašā kioskā pie vienas un tās pašas pārdevējas, negribu katru vakaru vest pastaigāties suni un dažkārt aizmirst nopirkt suņu barību, negribu gatavot pusdienas, lasot milzīgu pavārgrāmatu, negribu jaukus kaimiņus ar kuriem katru svētdienu varētu doties uz baznīcu, negribu taisīt puķudobes un pirkt dārza rūķus, negribu satikt bijušos klasesbiedrus un stāstīt par savu dzīvi, un to, cik ļoti man ir paveicies, negribu katru dienu vilkt augstpapēžu kurpes un klasiskus, garlaicīgus kostīmus, negribu sastādīt dienas plānojuma grafikus, kuros vienmēr būtu pieminēta trauku mazgāšana, negribu, lai kādu dienu pingvīni man sāk likties muļķīgi un Eminems kaut kas neklausāms. Es gribu apelsīnu sulas glāzi, Kaliforniju un krekliņu ar pingvīnu.
Mani uztrauc vecumdienas, jo nespēju iedomāties sevi vecu, turklāt vecums nozīmē beigas un beigas nozīmē jaunu sākumu, tas ir biedējoši, jo es nespēju iedomāties, ka es neesmu, es vienmēr esmu, es nevaru nebūt, bet nevaru arī vienmēr būt, es neesmu vampīrs, sasodīts. Vampīri ir nelaimīgi, jo ir ļauni, pat tad, kad mēģina būt labi, un ļauns nekad nav laimīgs. Dzīve vispār ir ļoti savāda, tikpat savāda kā laiks.
''Viss laiks ir viss laiks. Tas nemainās. Tas neparedz brīdinājumus vai paskaidrojumus. Tas vienkārši ir. Ņem to mirkli pa mirklim, un tu sapratīsi, ka mēs visi esam kukaiņi dzintarā.'' - Kurts Vonnegūts.
Un tagad padomājam.
Es izdomāju, ka bēdāšanās nekam neder un, ka ir jāizlasa Mērnieku laiki, gluži vienkārši ir tāda sajūta, ka noderēs. Pašlaik jāpalasa dzeja, tā vienkārši. Parasti neesmu dzejas cienītāja, jo gluži vienkārši to neizprotu, bet dažkārt naktīs uznāk dzejas lasīšanas garastāvoklis.
Cilvēki nemainās, lai gan vienu brīdi es domāju savādāk.
Es vasarā ļoti gribu būt prom.
 
Ne puķes,
ne mantas-
es tev dāvinu laiku.

Gribi-
stundu, dienu, gadu
vai mūžu,
neprasi tikai mūžību,
tās nav nevienam.

Mūžība
ir nevienam nepiederoša,
kaut gan ar to mēdz
jokot,
apsolot mūžam
un mūžīgi mūžam.

Solīt jau var,
notikt tas
nevar.

Nemūžam

/Ojārs Vācietis
/
Esiet laimīgi! 
O

Wednesday, April 21

Sapņu tulks

Man pavisam noteikti vajadzētu būt 'es ienīstu visu cilvēci' garastāvoklim, bet es jūtos mierīgi un kaut kā jauki. Jā, pilnīgi neizskaidrojami. Maģija.
Vismaz es atkal klausos normālu mūziku, nevis jaukas, saldas dziesmiņas. Pavasaris draud kļūt par manu nemīļāko garastāvokli (jā, pārspīlēju). Patiesībā dikti muļķīgi, ka es domāju - 'šoreiz viss būs savādāk' vai 'šoreiz taču viss ir savādāk'. Kļūdījos, tomēr viss, kas notiek - notiek uz labu (vecmāmiņas dzīves gudrība). Pozitīvisms. Man liekas, ka, ja būtu pasaules gals un mūs visus apēstu dinozauri, es tāpat priecātos un domātu labas domas, jo dinozauri taču ir apbrīnojami.
Es jums pastāstīšu par vienu no retajiem sapņiem, kuru atceros (pēdējo patiesībā, nē, nevis pašu pēdējo, jo es vēl domāju dzīvot). Tātad, bija dikti saulaina diena un man piedāvāja braukt esnezinukur, bet es ļoti, ļoti negribēju tur doties, tik ļoti, ka es nepārtraukti činkstēju un teicu 'eees nebraukšu', bet beigu beigās es tomēr atrados mašīnā ar kaut kādiem bērniem, kuri pavisam iespējams bija manējie. Tā nu mēs braucām pie kaut kā tāda, kas varētu būt jūra, okeāns, katrā ziņā arī uz ļoti klinšainu apvidu, un tur bija dīvaini suņi, un sētas, un gliemežvāki. Mājupceļā mašīna nolidoja no kraujas, un tieši tajā lidojuma brīdī es domāju 'jehu,es uzzināšu, kas notiek pēc nāves' . Tajā brīdī, kad es biju it kā mirusi parādījās dīvains kalendārs, līdzīgs manam jaunajam, kur es varēju izvēlēties vai nu nomirt, un pārdzimt par ko līdzīgu pāvestam, vai arī turpināt dzīvot to pašu dzīvi, es izvēlējos dzīvot un tad pamodos. Vai nav lieliski? Ja šeit ir kāds sapņu tulks vai ekstrasenss, kas izlasīja šo, tad es priecātos par sapņa tulkojumu, kaut vai nepareizu. Patiesībā, es jums pastāstīju šo sapni, jo man galīgi nebija par ko rakstīt (ja neskaita činkstēšanu) un vēl tāpēc, ka izstāstīti sapņi nepiepildās.

I won't be there
I won't do anything
No, I won't
I won't be there to catch you
If you fall
I won't be there
I won't do anything
No, I won't
I won't be there to catch you
God, I wish I never met you.
/ Zebrahead - The junkie and the halo /


Lai Jums veiksme! 

Sunday, April 18

Zvaniņš

Mana dzimšanas diena nekad nebeigsies? (kāāāpēēēc?) Vakardien, kad es centos aizmigt, vai arī skaitīju zvaigznes, kuras neredzēju, jo manai mājai tomēr ir jumts, kāds ārā bļaurēja 'bučas iepriekšējā dzimšanas dienāā' un droši vēlējās teikt vēl kaut ko, bet kāds paspēja apklusināt (uz mūžu).
Es nonācu pie secinājuma, ka, jo lielāks ir izdzertā alus daudzums, jo lielāka ir ēstgriba. Jā, un tas pavisam noteikti nozīmē, ka es šodien mācījos fiziku, dzēru tēju un dienu pavadīju jauki mājās. Jehu.  Turklāt es pavisam noteikti neesmu bijusi baisās spoku mājās, sagriezusi pirkstu un man nereibst galva. Nu, nē. Es vēl esmu dzīva, par to arī mums visiem ir jāpriecājas, jo galu galā es saņēmu īsziņu 'Tu vēl esi dzīva? Es esmu, pārējie nē', tas nozīmē, ka pavisam noteikti bija iespējamība, ka es esmu nedzīva. Vispār patiesība ir tāda, ka no spoku mājām, kurās ir spoku grāmatas nevajadzētu ņemt ārā kalendāra lapiņas uz kurām ir datums '13. septembris 1994, piektdiena', varbūt es īpaši neticu tām spoku padarīšanām, bet baisi, nudien. Bet galu galā viss pagaidām ir lieliski, es jūs visus mīlu un tamlīdzīgi, jehū.
Es jūtu pavasari, bet pašlaik man ir mazlietiņ bēdīgi, bet tikai mazmazlietiņ, mani biedē tas, ka es pārāk uzticēšos, pārāk pieķeršos un beigās pārāk raudāšu, bet nav jādomā tik ļoti par to, kas būs, pat ja tomēr ir, tad tikai pozitīvas domas. Tieši tā.
Es jums varu svinīgi paziņot kādu ļoti nesvarīgu ziņu - manam kaķim pie kaklasiksnas ir zvaniņš un kad viņš skraida apkārt pa māju, tad zvaniņš skan, izraisot ļoti skanīgi kaitinošu troksni, un tad man gribas viņu pārdod verdzībā uz Azerbaidžānu, kur viņš varētu būt kaķis ziņnesis, kurš, savukārt, ziņotu par briesmām, vai vulkānu izvirdumiem, tas nu būtu jāizlemj pašiem azerbaidžāniešiem, bet beigu beigās tā skanošā radība (kaķis) kļūtu slavena, un es vairs nevarētu pierādīt, ka viņš kādreiz bija manā īpašumā. Tā nu ir ar tiem kaķiem.
Pasmaidiet.
Lai Jums laime! ♥

Saturday, April 17

Cepumi

Es jūtos ļoti kā ledusskapī, bet manā mājoklī vienmēr mēdz būt auksts, it īpaši vasarās. Viss ir lieliski. Galu galā es veiksmīgi pārcietu savu dzimšanas dienu, trīsreiz. Ieraksta beigas, atā.


Patiesība ir tāda, ka manās domās tiešām ir tukšums un lietas par kurām būtu jāčinkst ir tik pat kā izzudušas, tas nozīmē, ka mans blogs sāk izskatīties pēc tuksneša, vai arī lietas par kurām jāčinkst ir jāizveido mākslīgi. Bum, bum, es bieži saku 'maaan ir slikti', bet neviens netic, jo izskatās, ka es taču esmu tik ļoti priecīga. Es arī esmu.  Es neskatos filmas, es neskatos seriālus, es nelasu grāmatas, es neēdu daudz, es bēdājos par to, ka ārā nav +21°C, es apdomāju savu rīcību, es uztraucos, es atceros, es novērtēju, es domāju, es klausos saldas dziesmas, es priecājos par saulrietiem, vēsiem vakariem, zvaigznēm, gaismiņām naktīs, dzelteniem taureņiem, jaukām sarunām. Mazlietiņ neraksturīgi man.
Turklāt, es turpinu domāt pozitīvi un laikam mana pozitīvā domāšana stipri ietekmē apkārtējo pasauli, jo tikko mašīna garām mājai brauca atpakaļgaitā, gluži kā filmās tajos brīžos, kad laiks tiek pagriezts atpakaļ. Vai Jums ir iemesls uztraukties? Nē, viss tomēr ir  kārtībā, es salaboju pasauli, mašīnas brauc kā parasti.
Man sāp ribas, iespējams arī mugura (bet tikai tad, ja mugurā arī ir ribas), skapim durvis ir vaļā, tāpēc ir tāda sajūta, ka tur dzīvo briesmonis līdzīgs Voldemortam, kurš nokrāso visas manas drēbes gaiši zilas, es klausos Eiropas Hītu Radio un skan diezgan neklausāma dziesma, kas, protams, pavisam noteikti nav labi, un vispār, kas gan būtu mans blogs bez žēlošanās? Droši vien kaut kas lasāms.

And I will walk on water and you will catch me if I fall, and I will get lost into your eyes. And everything will be alright. /Lifehouse/  

Lai Jums laime! ♥

Monday, April 12

Ēdiens

- Man nepatīk dzimšanas dienas.
- Tāda dzīve.

Man šodien gandrīz nav dzimšanas diena, tā kā jaukos apsveikuma tekstus pavisam noteikti es jums atļauju gandrīz nedomāt. Man šodien ir pavasaris sirdī, galvā, vispār nav svarīgi kur, bet pavasaris, pavasaris. Tik ļoti pavasaris, ka mana ēstgriba ir pilnībā pazudusi un es ēdu tikai tāpēc, lai citi nedomātu, ka es neēdu vispār un tāpēc, lai izdzīvotu (ēd, lai dzīvotu, nevis dzīvo, lai ēstu).Man sāk negaršot ēst, tas nozīmē, ka pašai negribot atbrīvošos no tiem nabaga pieciem kilogramiem un pēc tam pieņemšos svarā, kad man būs bēdīgi.
Tagad jaukās sarunas par laikapstākļiem - šodien ir tāds laiks, ka tu pamosties un domā 'šodien jāsāk skriet', bet tad atceries, ka kājas sāp tik ļoti, ka pat vienkāršākā pārvietošanās sagādā grūtības (gluži vienkārši augstpapēžu apavi mēdz man ieriebt).
Man ir uzradušās divas blogu-dvīnes. Viņa un viņa. Jā, es vienkārši vēlējos paust savu sašutumu, pačinkstēt par to, ka pasaule ir netaisnīga, cilvēki nemāk domāt un tā. Laikam es vienkārši esmu forša, tik forša, ka mans 'par mani' teksts der jebkuram. Man vienkārši nepatīk dalīties, mans ir mans.
Runājot par manām lietām, man ir jauns lielisks kalendārs, tāds, kurā var sarakstīt visādus atgādinājumus par frizieri (pie kura es nekad neiešu), mēness fāžu dienām (kuras es neievēroju), suņu dzimšanas dienām un visādām nejēdzībām. Dikti noderīgi.
Mans bezmiegs ir pilnībā pazudis. Lieliski. Pārāk daudz lieliski. Bet tas nenozīmē, ka es šonakt beidzot nenoskatīšos filmu par Kurtu Kobeinu, patiesībā nozīmē gan.
Lai Jums pavasaris!

Tuesday, April 6

Diēta

Horoskops vienu dienu teica, ka es esmu Supermens. Vai tas varētu nozīmēt, ka man nav nepieciešams miegs? Vispār bezmiegs ir traka lieta, it īpaši, ja nākošajā dienā ir jāceļas apmēram agri.

Tad ir tā:
Pulksteņos -
1:47 Hmm. Jāiet gulēt.
2:25 Palasīšu grāmatu, nenāk miegs.
2:54 Nē, šī grāmata ir pārāk interesanta, jāpalasa kaut kas kultūrvēsturisks.
3:21 Kultūrvēsture ir aizraujošāka, nekā es domāju. Kāpēc man nenāk miegs, kāāpēēc?
3:52 Viss. Slēgšu ārā gaismu. (Jeb ieslēgšu tumsu)
4:04 Kāpēc man nenāk miegs? Kāāpēēēc?
4:15 Jāiet padzerties.
4:50 Viena aita, divas aitas, simtu deviņdesmit septiņas aitas..
5:07 Ir jau pieci ! Āāā. Jāmēģina gulēt uz grīdas.
5:35 Kāpēc man nenāk miegs, kāāpēēēc?
6:55 Modinātājs.
7:20 Eh, pagulēšu vēl tikai 5 minūtītes.

Beigu beigās no rīta nav laika gandrīz nekam, tāpēc es izskatos pēc zombija apmēram pusi no dienas un viss nebūt nav jauki, tik ļoti nav jauki, ka man patīk atkārtot tādu lielisku teikumu kā šis - 'šī ir šausmīgākā diena manā mūžā'.
Vispār es nesaprotu kāpēc dzīve dažreiz ir tik dīvaini sarežģīta kā Raiņa lugās? Jā, es dramatizēju, bet, ja tā būtu, tad man beigu beigās būtu jānoslīcinās. Izdarīt pašnāvību noslīcinoties ir smieklīgi. Es negribētu, lai par mani pēc nāves domātu kā par Titāniku.
Tuvojas dzimšanas diena, bet es negribu. Nesaprotu tos cilvēkus, kuri saka 'es gribētu, lai man dzimšanas diena būtu katru dienu'. Es gribētu, lai vasara ir katru dienu, kā arī es gribētu atrast īsto vietu dzīvē un teikt - 'tā ir MANA īstā vieta dzīvē' (jā, nu, diezgan attapīgi). Citiem tā ir zīmēšana, citiem sports, citiem dejošana, citiem nav ne jausmas. Mana problēma ir tāda, ka, nevis man nepatīk nekas, bet gan, man patīk pārāk daudz kas un es esmu neizlēmīga. Man liekas, ka es jau šeit esmu žēlojusies par šo tēmu, bet nekas jauns neizdomājas.
Iešu uztaisīt ēst, tas nozīmē, ka diētas pirmā un vienīgā diena cieta neveiksmi, lai gan būtu pavisam normāli uzskatīt, ka diēta man nav nepieciešama, jo galu galā man der drēbju mazākie izmēri, nevis XXL. Bet fitnesa ģēnijs saka, ka mans ķermeņa masas indekss būtu ideālāks, ja es būtu par 5kg vieglāka, pašlaik nav nekādu problēmu, bet pēc dažiem gadiem es būšu resna, ja nepaveiksies. Tad es kritu histērijā, apsolījos, ka nekad mūžā vairs nevienam  neatklāšu savu svara skaitli un izdomāju diētas plānus turpmākajai simtgadei, bet tikko atkal sapratu, ka man garšo ēst un tur neko nevar darīt. Turklāt drīz sāksies mans 'es skrienu vakaros dažus kilometrus' laiks, vai arī 'man vajag diētu, atkal. un es skrienu vakaros dažus kilometrus' laiks un viss būs kārtībā.
Lieliski. Un publisks paldies par pingvīnu. /Vēljoprojām priecīga/.
Lai Jums saule!
 ♥

Sunday, April 4

Statistika

Laikapstākļi - Līst lietus kopš vienmēr.
Vēstules - Neviena. Pēdējā saņemtā vēstule nedraudzīgajā portālā draugiem.lv bija 2. aprīlī un tā pati par zinātniski pētniecisko darbu.
Zvani - Divi. Viens neatbildēts, otrs par kādu istabas augu.
Apēstās šokolādes konfektes - Apmēram simtu septiņdesmit divas.
Traks terorists, kurš draud uzspridzināt manu māju - Šodien 0.

Tas nenozīmē, ka man ir slikts garastāvoklis. Tas nozīmē, ka es nedaru neko un man mazlietiņ sāk apnikt. Nevis tā pilnīgi nedaru neko, bet tikai mazlietiņ nedaru neko, jo es šodien, piemēram, palīdzēju gatavot ēdienu un nomazgāju traukus. Vienam no 120 cilvēkiem patīk mazgāt traukus, es esmu tas viens cilvēks. Eh, jā, man patīk izdomāt statistiski nepatiesus datus. Vienam no 850 cilvēkiem patīk izdomāt statistiski nepatiesus datus.
Rītdien ir svētki, es neatzīstu svētkus gluži tāpat kā filmas par delfīniem. Sen senos laikos viss bija savādāk, man patika delfīnu filmas, tik ļoti patika, ka es raudāju, jo man bija žēl skaisto delfīnu un arī visi ģimeniskie svētki bija ģimeniski jauki. Bija. Tagad ir labāk un nē, nepietrūkst. Atmiņas paliek pagātnei.
Nu, lieliski. Atliek vien ieraksta sākumā pažēloties, ka nedraudzīgajā portālā nav nevienas vēstules, un tad  pēkšņi uzrodas kādas padsmit (neskaitot svētku apsveikumus). Neiepriecinoši.
Pēc 1 dienas..
Šodien ir otrās Lieldienas, tas nozīmē, ka es kaut kur esmu pazaudējusi pirmās. Man ir tējas krūze. Man ir pozitīvs garastāvoklis, tāds, kurā es domāju pozitīvas domas, vismaz cenšos. Vispār nepatiesi statistiskie dati liecina, ka es domāju pozitīvāk, nekā lielāka daļa apkārtējo cilvēku, un nav tā, ka es domāju vienmēr tikai labas domiņas, bet ir tā, ka es visu laiku neraudu un mani neuztrauc traģiskās lietas, kuras notiek pasaulē. Kāpēc jāraud par zemestrīci Antarktīdā, ja var priecāties par smieklīgu tējas krūzi? Tāpēc, ka tas ir tikai cilvēcīgi. Mums taču ir jāuztraucas par dabas katastrofās cietušajiem cilvēkiem, par izmirstošajiem ziloņiem, par globālo sasilšanu. Ja cilvēki vairāk parūpētos par apkārtējiem cilvēkiem, saviem mājdzīvniekiem, istabas augiem, nevis censtos risināt milzīgās pasaules problēmas, viss būtu daudz jaukāk. Viss galu galā ir jāsāk ar mazām lietām. Tāpēc es priecāšos par smieklīgu tējas krūzi, lasīšu pozitīvu domāšanu veicinošus citātus un klausīšos savu mūziku. Es labprāt lasītu kultūrvēstures grāmatu, bet tiklīdz sāku lasīt, manas koncentrēšanās spējas nespēj koncentrēties pietiekami, lai kaut mazlietiņ uztvertu tekstu, bet gan pazūd kaut kur tālu projām, tālu pagātnē, tālu nākotnē, tālu nekur.
Dažkārt ir pavisam jauki, ja tev ir ģitāra, jo tad tu vari bezmiega naktīs piecelties un tēlot, ka māki to spēlēt, nu, gluži kā seriālos.
Tagad kāds jauks citāts, kuru lielākā daļa no jums neizlasīs.
Learn to enjoy every minute of your life. Be happy now. Don't wait for something outside of yourself to make you happy in the future. Think how really precious is the time you have to spend, whether it's at work or with your family. Every minute should be enjoyed and savoured. /Earl Nightihale/
Paņemiet mazu lapiņu, uzzīmējiet jauku pingvīnu un uzdāviniet to man. Tad es pavisam noteikti būšu priecīga.
Lai Jums šokolāde, lai Jums prieks !