Tuesday, May 31

Pārmaiņas

Kaut kas nav pareizi, nav patiesi, nav svarīgi, nav, pavisam noteikti, kaut kas, kaut kā,  nav tā.
Bezcerība milzīgās devās pēdējā laikā bija manā dzīvē un manās domās. Tomēr, viss ir vienkārši. Parasti pietiek ar vienu mirkli un viss ir citādi.
Labāk. Citādi vienmēr ir labāk, pat, tad, kad nav.
Tas liek prātot par daudziem jautājumiem, par lietām, kas izraisa pārmaiņas dzīvē. Es spēju atcerēties tikai vienu cilvēku, kurš spēja mainīt manus uzskatus, neko nemainot, necenšoties. Ne vakardien, ne dažus mēnešus iepriekš, ne pirms viena gada. Senāk. Un ar to arī sākās mana ticība sev un neticība visam pārējam.
Visam ir vajadzīgs laiks, tomēr, dažkārt, tas uz mani neattiecas.
Laiks nevienu negaida, ar tādu teikumu es reiz pabeidzu domrakstu. Šobrīd ir citādi, es negaidu laiku un pārliecinošs ir mans uzskats, ka nekad nav par vēlu.


Es esmu redzējusi trīs taureņus, trīs pirmos taureņus šopavasar, baltus. Mazliet sāk likties, ka citādas krāsas taureņi neeksistē, man patīk šis mazliet. Balti taureņi ir nomierinoši. Viegli.
No vienas puses, viegli un nesarežģīti ir lieliski, tomēr, no otras puses - garlaicīgi. Jā, man tiešām šķiet, ka ir ļoti garlaicīgi un apnicīgi tad, ja ilgāku laika posmu viss ir kārtībā, viss ir lieliski, viss ir paredzami, nav problēmu un nav domstarpību. Tādēļ reiz man teica, ka man vajag drāmu, vienmēr. Laikam tajā ir sava daļa patiesības.
 Es aizeju gulēt četros dienā un pamostos trijos naktī, tādēļ, ka aizkari nav aizvērti. Tādēļ, ka ir gaišāks, nekā varētu likties. Tādēļ, ka grāmata par zemapziņas brīnumaino spēku vēstīja, ka miegs ir svarīgs. Tādēļ, ka prāts nogurst arī no labām domām. Tad tās sāk šķist nesvarīgas, uz mirkli. Tad viss, kas šķitis pareizs ir nepareizs.
Miers mijās ar satraukumu. Man patīk satraukums. Man patīk miers, dažkārt.
Tātad, viss ir mazlietiņ lieliski.
Nekad nav par vēlu, nē.
Lai Jums laime !

Wednesday, May 11

Standarts

Par lietām, par mirkļiem, par dziesmām, par atmiņām, par to, kas elpai liek aizrauties. Nenozīmīgi un nozīmīgi. Tā vienkārši, tā neviltoti, tā patiesi. Es nevēlos dzīvojot saprast, ka tik daudz ir nenozīmīgā. Varbūt vēlos. Es vēlos domāt tā, ka, jo mazāk nozīmīgu lietu dzīvē, jo lielāka to nozīme. Tā gan. Jo mazāk lietu, jo vairāk lietu.



 Kopumā, ja es kaut ko vēlos, tad lielos daudzumus. Ja es vēlos šokolādi, tad visu tāfelīti. Ja es vēlos sauļoties, tad visu dienu. Ja es vēlos gulēt, tad vismaz pusi no diennakts. Ja es vēlos mieru, tad mieru visā pasaulē.
Anything less than everything isn't worth having.
 Augsti standarti ir augsti, man patīk domāt, ka man tādi piemīt vai arī man patīk, ka pēc citu domām man tādi piemīt. Neesmu īsti pārliecināta.
Es mazliet prātoju par šodienu pirms gada. Apmēram viena gada. Viss bija citādi. Vienkāršotāk citādi, pārsteidzošāk citādi, nesliktāk citādi. Tomēr šodienu es nemainītu pret simts vakardienām un rītdienu arī nē, pat dienu aiz rītdienas ne. Es mēdzu uzskatīt, ka tās dienas, kuras reiz būs dienas nākotnē būs lieliskākas, tikai un vienīgi, godīgi sakot, tā arī ir, vienmēr. Domu spēks un tādas lietas. Mani patiesi pārsteidz tas, cik daudz apkārtējo cilvēku tic tam. Ticība domu spēkam izplešās pārsteidzošā ātrumā un man ir prieks tā iemesla dēļ. Man patīk labas domas, man patīk pozitīva attieksme, man patīk sirsnīgi vārdi. Sirsnīgi labi, sirsnīgi slikti - nav īsti nozīmes. Man patīk vēls pavasaris, tāds, kurā saule ir tuvāk man nekā parasti, tāds, kurā zāles zaļā krāsa iegūst citu nozīmi. Tāds kā tagad.
Man nepatīk enerģijas dzērienu patēriņš pēdējā laikā un tas, ka datumi mainās apmēram tādā vidējā ātrumā kā mainās minūtes.
La, la, la.
Patiesībā es tikai vēlējos paziņot, ka ir gandrīz vasara, es ēdu kūkas, man nepatīk mans kaķis un tavs arī nē, es apmeklēju trenažieru zāli apmēram trīs reizes nedēļā, man ir augstākais novērtējums pēdējajā domrakstā skolā vispār un es esmu forša tādēļ, es gribu izlasīt tik daudz grāmatas un izlasu tik maz, man patīk domāt par ideālām lietām un tad tās uzskatīt par neideālām, dažkārt man ir bail runāt angliski, dažkārt man ir slinkums smieties, vairāk kā dažkārt man patīk pastaigas vēlos vakaros un dzīve ir skaista.
Man patīk uztraukums, neliels uztraukums. Šobrīd es nemāku sajust uztraukumu, bet šobrīd nav vienmēr un vienmēr nav šobrīd.
Man patīk domāt daudz. Par daudz, nevis pardaudz.
 Kyle Andrews - You always make me smile.
( Dziesma no vasaras, kura ir pilna pozitīvismam un tādēļ lieliski iederās vēlā pavasarī. Jā.
Ir diez ko kaitinoši tādi teikumi kā ''dziesma no vasaras'', ''dziesma no vakardienas'', ''dziesma no kaimiņa kāzām'', ''dziesma no lielveikala'', tādi, kuri šķietami piešķir kādu īpašu nozīmi, bet patiesībā ir interesi neizraisoši un paskaidro apmēram neko. )
Lai Jums traki daudz dienu pārpildītu ar priecīgām emocijām un cukurotām lietām !