Neprincipi

Dzeru alu un skatos Harija Potera filmu, turklāt vienu no pirmajām. Vai diena var kļūt vēl interesantāka ?
Veikšu nedēļas apskatu, nevis tā iemesla dēļ, ka man patīk nedēļas apskati, bet gan tādēļ, ka tas ir interesantāk par neko. Nedēļas apskati ir briesmīgi.
Nedēļa pagāja tik ātri kā, nē, nekādu salīdzinājumu. Nedēļa pagāja ātri. Parasti laiks, manā lieliskajā skatījumā, pārāk ātri nesteidzas. Nav tā, ka ir pirmdiena un tad seko sestdiena, tomēr šobrīd varu apgalvot, ka ir tā, tieši tā un nekā visādi citādi.
Šonedēļ es meklēju šuvēju, pirmo reizi filmējos reklāmā, iepazinos ar cilvēkiem kluba tualetē, nesu kasti ar sešiem saldējumiem, gāju pa miglainām, naksnīgām ielām, domāju par miega paralīzi, dejoju, meklēju bāku, apmēram sarunāju sērfošanas nodarbības un pārkāpu dažus vienu savu izcili svarīgo principu.
Par reklāmu. Diena iesākās lieliski. Es aizgulējos. Parasti es nemēdzu aizgulēties. Parasti es pieceļos laicīgi, tik laicīgi cik vien laicīgi ir iespējams, atliekot modinātājpulksteni apmēram astoņas reizes, smuki ieveidoju matus, ja smuka matu ieveidošana nozīmē matu šķipsnu atbrīvošana no ļaunā fēna un iztaisnošana četrdesmit piecu sekunžu laikā, uzlieku seju, izsmērējot skropstu tušu visur, kur vien iespējams un izvēlos apģērbu, kuru noteikti nevilkt, pēc tam atrodot to, kurš būtu ideāli piemērots.
Tomēr tā diena bija citāda, es aizgulējos un man nebija laika nevienai no iepriekš minētajām svarīgajām darbībām, tādēļ viss bija jādara aši. Un steidzoties viss sanāk neveikli, vismaz man. Tā kā es nebiju apmierināta ar to kā diena ir iesākusies tikpat ļoti kā ar savu spoguļattēlu, es biju priecīga, ka tā gāja uz beigām. Un tad - pārsteigums ! Uz manu darba vietu atnāca jauns produkts, kuram bija nepieciešams reklāmas video un divi cilvēki tajā. Es tiku izvēlēta kā viens no tiem un tagad man ir ļoti kauns, es nevēlos redzēt to reklāmu pēc iespējas nekad un tādas lietas. Izklausās svarīgāk nekā patiesībā, patiesība ir tāda, ka es piedalījos ļoti nesvarīgā reklāmā, kura varētu būt tikpat nozīmīga kā reklāma par jaunajām kreklu pogām. Nē, laikam arī tā nav patiesība.
Pēdējā laikā es maz domāju un daudz ēdu. Ar nepacietību gaidu to brīdi, kad viss būs otrādi. Es gribu daudz domāt, gudras domas protams, maz ēst un būt skaisti tieva. Nav jau tā, ka es neesmu tieva, vienkārši durvis ir pārāk šauras un drēbju izmēri mūsdienās vispār ir neatbilstoši. Runājot par drēbēm, jo vairāk cilvēku ar rozā krekliem es pazīstu, jo bēdīgāk ir manai sirdij ( protams, tai, kura man ir ).
Nepārkāpiet savus principus, jo, ja reiz tādi pastāv, tad tas nav tāpat vien. - Tā es domāju, kad rakstīju šo. Šobrīd es domāju citādi. Nekas nenotiek tāpat vien, es jūtos tik apmulsusi kā zelta zivtiņa šokolādes sīrupā ( mani salīdzinājumi kļūst arvien skaistāki, nu dien !), jo dažādas situācijas seko cita citai un es nespēju rast nekādu loģisku izskaidrojumu.
Diemžēl nevaru apgalvot, ka visās dzīves jomās viss ir ideāli, bet tas tādēļ, ka draugos.lv beidzās statistika un es nezinu kā turpināt savu apbrīnojamo dzīvi tālāk. Un dzīve ir interesanta, pavisam nesen es piedzīvoju to, ka mana dzīve ritēja uz priekšu palēninātā palēninājumā ( nevis parastā ! ). Jā, tā kā filmās, tajās, kuras es neskatos. Interesanta sajūta, kuru izraisa pārmērīga viskija lietošana.
Neiepazīstieties ar cilvēkiem uz ielas. Savu lielisko cilvēku, kurš domā, ka kliegšana ''Stop ! You're lovely !'' ir jauks iepazīšanos veicinošs teikums es satiku vienreiz ( neskaitot to reizi tiekoties uz ielas ) un sapratu, ka satikt vairs nevēlos. Viņš to nesaprata un jau trešo nedēļu turpina uzstājīgi rakstīt un zvanīt.
Ir jābūt ļoti uzmanīgam ar to, ko vēlies, jābūt uzmanīgam tā iemesla dēļ, ka tas var piepildīties. Ir lieliski, ja piepildās tas, ko vēlies ? Ne vienmēr. Piemēram, ja tu vēlies šokolādi tik lielu kā pasaule, tad, ir jāizdomā, kur to varētu likt, jo domājams, ka virtuves galds būs nedaudz par mazu. No otras puses, šokolāde lielāka par pasauli ? Nav iespējams, tāpat nepiepildīsies, la, la un tad - brīnums, piepildās ! Un šokolāde iznīcina pasauli. Kāda pasauli. ( Nu, cik jauki. )

Lai Jums laime !

Lēmums

 Gadās tā, ka nākas pieņemt lēmumus. Pēdējā laikā tā gadās bieži. Lēmumu saturs sāk kļūst nopietnāks par  tējas vai kafijas izvēli brokastīs. Tomēr arī karstā dzēriena izvēle spēj ietekmēt turpmāko dienas gaitu. Ja kafija ir briesmīgi rūgta vai, ja tēja garšo pēc paklāja, tad garastāvoklis mēdz sabojāties. Katrs lēmums, neatkarīgi no tā lieluma, atstāj ietekmi uz turpmāko dzīvi.
Es esmu sapratusi, ka mans lēmums pamest Latviju uz nenoteiktu laiku, un doties uz šejieni ir viens no labākajiem lēmumiem manā mūžā. Mans mūžs nav tik garš kā vaļu vidējais nopeldētais kilometru daudzums gadā, tomēr pietiekami, lai saprastu, kurš lēmums ir bijis no tiesas labs ar visām no tā izrietošajām sekām. Sekas - kas tāds par ko es pārsvarā nedomāju.
Esmu gandrīz mēnesi šeit un varu apgalvot, ka viss ir ideāli. Tā es atcerēšos šo dzīves posmu dzīvē - kā ideālu. Ir lieliski tiekties pēc šķietami nesasniedzamā un vēl lieliskāk ir tas, ka nesasniedzamais ar katru dienu kļūst arvien sasniedzamāks. Sapņi piepildās, vienmēr.  Vēlos saglabāt šo sajūtu.
Un es joprojām vēlos spītīgi apgalvot, ka nepareizu lēmumu nav.
Protams, ir brīži, kuros iezogas depresija un izmisums par to, ka domas vienmēr nav tik viegli kontrolējamas un, ka vienaldzību nevar pasūtīt internetā tik vienkārši kā grāmatas par Kurta Kobeina biogrāfiju. Lai, nu, kā tie brīži ir pārejoši. Tomēr, man pietrūkst manu cilvēku Latvijā. Ļoti pietrūkst un tas nav pārejoši. Arī šeit ir patīkami cilvēki, ballītes līdz rītam un tādas lietas, tomēr draugus ( nevis paziņas ) nevar iegūt nepilna mēneša laikā, ir vajadzīgs laiks.

Kopumā varu apgalvot, ka viss ir lieliski.
Man patīk dzīvot.

Lai Jums veiksme !

Punkts 11

Kad es uztraucos, es krāsoju skropstas ļoti un ēdu ļoti, ļoti vai ēdu ļoti, ļoti nekad.
Sāksim ar to, ka es atcerējos, ko ļoti svarīgu, nepārprotami, neizsakāmi svarīgu. Es atcerējos to, ka man ir blogs. Čau, blogs. Es nerakstīju ilgu laiku, tik ilgu laiku kā četras nedēļas kalendārā un daudz stundas pulkstenī, un mazliet vēl. Es varētu aizbildināties ar tādām lietām kā skola, eksāmeni, vasara, Jāņi, dzimšanas diena (aprīlī), nav interneta, neesmu Latvijā. Patiesībā, jā, es neesmu Latvijā, bet man ir internets. Internets, kurš mēdz pazust un tad atkal parādīties, bet vairāk pazust.
Es esmu agriezusies salā, varu svinīgi paziņot, ka vienpadsmitais punkts, kurš atrodas manā 2011. gada apņemšanās sarakstā ir izpildīts. Es esmu šeit nedēļu. Tieši vienu nedēļu. Biju šeit pagājušā gada vasarā, man šeit patika un patika tā iemesla dēļ, ka bija tāda sajūta kā atrodoties filmā. Skaistā filmā, ar laimīgām beigām un tādā, kur viss ir iespējams.
Ar cilvēkiem iepazīties ir pat vienkāršāk nekā es domāju un es jau tā domāju, ka tas ir trakoti vienkārši. Šodien es gāju no veikala, klausījos mūziku un domāju, ka mans krekliņš ir pārāk plats, vējš nelabvēlīgi ietekmē manus matus un kurpes nav ērtas, bet tad pēkšņi kāds mani apstādināja sakot ''Stop ! You're lovely !'' un tā sākās mūsu saruna. Iepazīties uz ielas ir visnotaļ interesanti.
Man pietrūkst Latvijas, lai gan ikdienā to neizjūtu. Man pietrūkst atsevišķu lietu un man bail, ka tās ar laiku tiks aizvietotas ar citām. Tomēr es vienmēr cenšos atgādināt sev, ka bailēm un šaubām nav vietas. Nepavisam nav vietas nekur. Labas domas un tā.
Esmu atgriezusies.

Lai jums veiksme !