Zilonis

 Dažkārt paskatoties uz kokiem šķiet, ka tie ir no kartona, gluži tāpat kā mājas, liekas, ka, ja aiziesi aiz tām, tad tur nebūs nekā. Ar cilvēkiem ir līdzīgi, liekas, ka paejot garām, atstājot, tu sapratīsi, ka aiz tiem nekas nepaliek.

Vasara ir kafijas nedzeršanas laiks. Ar datumiem ir dīvaini, gluži tāpat kā ar laika vienībām vai bitēm. Izrādās, ka es braukšu prom divas dienas vēlāk, nekā iecerēts, tas, protams, nav slikti. Jo vairāk domā labas domas, jo vairāk tās ir (pārsteidzoši, vai ne?). Piemēram, es visu laiku domāju, ka dzīve ir ārkārtīgi lieliska un nevaru vien beigt par visu sajūsmināties.Skaisti vakari, skaisti saullēkti, skaisti silts laiks, skaistas gaismiņas, skaisti zilas debesis, skaists saldējums, skaisti taureņi, skaisti, skaisti, es laikam sāku iemīlēties dzīvē. Neizskaidrojami nezūdošs optimisms un šoreiz pilnīgi bez iemesla, acīmredzama (acīmneredzama?) iemesla. Es mazlietiņ sāku saprast cilvēkus, kuri grib dzīvot mūžīgi.
Šobrīd mana mīļākā krāsa ir saulaini zaļā, vasaras krāsa.  Un tieši šobrīd mana mīļākā mūzika ir latviešu. Šobrīd - tas ir laiks, kurš vairs nebūs tāds kāds bija, tad, kad jūs šo izlasīsiet.
Pēdējā laikā mani uztrauc tikai viens - peles. Manā istabā bieži viesojas pele, maza un šausmīgi biedējoša. Man nav bail no tumsas, spokiem, vai zirnekļiem - man ir bail no pelēm. Ja es kādu ieraugu, tad skraidu pa māju spiegdama un saku, ka nekad mūžā vairs neiešu savā istabā. Tagad šeit viss ir noklāts ar peļu slazdiem un kaķi, man liekas, ka kaķis beigu beigās izskatīsies pēc peļu slazdu turētāja un trakoti ņaudēs, kamēr peles mani apēdīs. Brr. Manuprāt, pastāv iespējamība, ka es esmu mazlietiņ zilonis. Ne jau tāpēc, ka mans drēbju izmērs ir kļuvis no S uz XXL, bet gan tāpēc, ka ziloņiem ir bail no pelēm.  Ja var ticēt multenēm (Tomam&Džerijam), tad viņiem tiešām ir bail, ja var ticēt googles tantei, tad ziloņiem peles vienkārši ir bail sabradāt, jo viņi ir trakoti labsirdīgi. Pasaule, nu dien, ir dīvaina.
Man nav ko lasīt, es daudz guļu, es nevaru aizmigt, ja pirms miega nepalasu kaut ko lasāmu. Tātad, ja man nav ko lasīt, tad man nav miega, ja man nav miega, tad es nevaru daudz gulēt un, ja es nevaru daudz gulēt, tad kādu dienu es vienkārši daudz guļu tikai tāpēc, ka iepriekš negulēju. Es nemaz nevēlos zināt to, cik neinteresanti ir lasīt, ko šādu. Pēdējā laikā mana činkstēšana ir samazinājusies un tik pat kā izzudusi, tāpēc, lai neizjauktu līdzsvaru pasaulē man ir jāpažēlojas par pelēm vai lasāmvielas neesamību.
Tu nevari teikt, ka tiešām pazīsti cilvēku, ja nezini kāds ir viņa mīļākais saldējums.
Man garšo zemeņu.

Lai Jums iet lieliski!

♥