Laiks

Ne viss ir tāds kāds tas izskatās un es tomēr ticu, ka cilvēki mainās.
Šodien ir pilnmēness, tāpēc es gribu domāt par lietām, kuras bieži vien paliek neatklātas, par cilvēkiem, kuru vārdus ir grūti atcerēties un tiem, kuru vārdus nevar aizmirst, par mazajiem mirkļiem, kuri pēc kāda laika šķiet lieli.
Es gribu saprast daudz. Nē, nevis uzzināt vai iegaumēt, bet saprast. Es gribu atcerēties vairāk, nekā es atceros. Es gribu neaizmirst. Tikai dažas dienas paliek atmiņā, tādas īpašas, ar kaut ko nozīmīgas, iespējams nenozīmīgas, bet mazlietiņ svarīgas. Nē, pat ne dienas, bet atsevišķi mirkļi. Šķiet, ka atmiņām nav svarīgi datumi, dienas, nedēļas, gadi. Nav svarīgs laiks. Ārkārtīgi sarežģīti, bet man nepatīk vienkārši.
Es apsolos, ka neizniekošu laiku domājot par laiku. Par to, cik tā maz, par to, cik tā nepietiekami, par to, ka tas ir, par to, ka tā nav.
Es vēlos sasniegt brīdi, kad paskatoties pulkstenī un redzot 22:22 vai 11:11 mana vienīgā vēlēšanās būtu tāda, lai nekas nemainās un paliek tieši tāds kāds ir tajā brīdī. Jā, tas būtu lieliski, patiesībā, nē, tas būs lieliski.

Lai Jums laime un daudz !