Augstāk.

Un atkal satumst. Tu zini, es vēlos lasīt dzeju šovakar. Es vēlos atrast ko īpašu starp dzejas rindām un ticēt, ka izdzisušās cerībās var iedegt gaismu atkal. Vēlos aizmirst par neatrisinātām krustvārdu mīklām un tukšiem soliņiem parka vidū, par grāmatu izplēstajām lapām un vecām piezīmēm.
Aiz restaurētām logu rūtīm, aiz aukstuma un aiz manis pulksteņrādītāji virzās uz priekšu un tad tie apstājas. Pavisam.
Es mācos neuztvert dzīvi kā spēli.