Jauns sākums.

Es esmu laimīga. Es tiešām esmu.
Savādi, ka gandrīz gads pagājis. Savādi, ka pārdomu un neizsakāmu skumju periodi mijās ar prieku. 
Ir grūti atrast laimi, ja tā pazaudēta vai prieku, ja ir asaras.
Un es tikai mācos. Mācos kā dzīvot, dažkārt kā nedzīvot. Mācos skaisti domāt, citādi domāt. Augt.
Ir sajūta, ka jāraksta. Tagad.  Un tā sajūta ir stiprāka par vēlmi ēst karameļu, vaniļas saldējumu ar šokolādes gabaliņiem, tātad tas ir nopietni.  Viss ir nopietni, savā ziņā.

Ir vasara ! Citāda. Ja tā ir citāda, tad tai ir jābūt lieliskai. Trakai. Neparastai. Jā ! Ar milzīgām lietus lāsēm un maziem lietussargiem, ar mirdzošām zvaigznēm pusdienlaikā un saules stariem pusnaktī. Ar mani, ar skaļu mūziku un augļu kokteiļiem, ar īsām kleitām un garā domām, skaistām kurpēm un saullēktiem, siltiem vakariem un aukstiem rītiem, neaizmirstamai.
Es te. Es atkal jūtos kā es. Tā es, kura lakoja sarkanus nagus gandrīz katru dienu un žēlojās par citronkoku neesamību tuvākajā apkārtnē, tā es, kurai nekas nebija neiespējams un katrs sapnis sasniedzams. Patīkama sajūta.
Viens mirklis var mainīt daudz un vēl neskaitāmi mirkļi tiks piedzīvoti. Daži pakāpieni uz augšu un nedrīkst apstāties, ne tagad.
Man patīk dzīvot. Tikai vēl nezinu kur. Es vēl neesmu nolēmusi. Tam šobrīd nav nozīmes, galvenais ir sajūta, ka viss ir labi un būs tikai labāk.
Es vēlos plānot lietas. Nelielas. Un tad lielas. Sākšu ar to, ko vilkšu rītdien. Rītdien es vilkšu drēbes ( nu, re, plānošana ir vienkārša ! ). Rītdien es smaidīšu, vairāk nekā parasti un  uztaisīšu vismaz trīs tases tējas, nevis sev, bet kādam. Ar citronu, ar medu, ar labāk domām. Rītdien es uzrakstīšu vēl vienu bloga ierakstu un apmeklēšu sporta nodarbību. Rītdien es dzīvošu.
Skan lieliski, pavisam.

Dzīvei nav nepieciešama jēga, lai tā būtu dzīve.

Lai Jums laime, daudz ! ♥