I see your blue eyes, everytime I close mine.

Tie, kuriem ir bedrītes vaigos ir laimīgi cilvēki. Man ir un es esmu, laikam.
Ziniet, ko es apbrīnoju cilvēkos? Acis.  Es varu aizmirst vārdus, es varu aizmirst matu krāsas, es varu aizmirst gadu skaitļus, es varu aizmirst dzimšanas dienas, es varu aizmirst pasta indeksus, es varu aizmirst numurzīmes, es varu aizmirst horoskopus, bet acis tik vienkārši aizmirst nevar (diezgan kaitinoši).
Es neatceros vai es paēdu brokastis. Čipsi un piparmētru tēja nav brokastis. Šokolāde, čipsi un piparmētru tēja vēl joprojām nav brokastis. Varētu uztaisīt kādus ļoti veselīgus salātus (ar garšvielām un kaudzi majonēzes). Ja palikšu resna, tad pie visa vainošu Allāhu (nu re, tie arābu dievi dažkārt noder). Rulete, šokolāde un piparmētru tēja vēl joprojām nav brokastis. Labi, iztikšu bez normālām brokastīm un sākšu diētu.
Es pametīšu Latviju uz trīs mēnešiem (vasaru), tas nozīmē, ja man būs internets, tad jums pavisam noteikti būs interesantāk lasīt, jo es varēšu žēloties par trakiem darba kolēģiem vai pingvīniem un rakstīt cik ļoti man (ne)pietrūkst visu šeit. Galu galā draudzenes mani ļoti atbalsta ar tādiem teikumiem kā 'es tevi ienīstu' vai 'labi vien ir, ka brauksi prom' (nē, tas nav joks), es vienkārši atklāju, ka man viņas ir lieliskas.
Patiesībā man ir mazlietiņ bail, bet viss, kas notiek notiek uz labu. Pozitīvā domāšana, liktenis un tamlīdzīgas nemuļķīgas lietas. Ilgāku laiku domājot pozitīvi, bēdīgo domu skaits samazinās uz pusi vai vienkārši ir mazāks, kas ir tikai labi, vismaz lielākoties, un, ja ir labi, tad pavisam noteikti nav slikti.
Bet vispār es pārāk daudz bēdājos un bēdāšanās nekam neder, tāpēc es publiski apsolos, ka nebēdāšos tieši 23 dienas. Līdz pirmajam jūnijam. Lieliski. (saulīšsmaidiņš).

Lai jums daudz, daudz prieka ! 

♥

Bēdāšanās

Ir divi naktī, es esmu pabeigusi rakstīt divas esejas (es nezinu kā man tas izdodas) un man nenāk miegs (bez kafijas maģiskās iejaukšanās). Mācība - visu pavisam noteikti drīkst atstāt uz pēdējo brīdi.
Tagad ir mans bēdāšanās laiks. Man ir bēdīgi, man ir bēdīgi, man ir bēdīgi. Labi, pietiks. Es esmu redzējusi Family Guy septīto sezonu un katru Simpsonu jaunāko sēriju, jo vienu brīdi man likās, ka multeņu skatīšanās lieliski uzlabo garastāvokli, vienu brīdi tā arī bija. Varbūt es neizskatos pēc pasaulē bēdīgākā cilvēka, bet, bet, nu jā, es arī neesmu. Patiesībā es varētu mēģināt būt pasaulē priecīgākais cilvēks, bet tikai tad, kad man vairs nebūs bēdīgi un, kad man būs krekls ar pingvīnu. Tā jau ir ar tiem cilvēkiem. 'Ja man būs divi helikopteri un zemeņu saldējums - es būšu laimīgs', 'Ja man būs četras sievas un skaista māja - es būšu laimīgs', 'Ja man būs citronkoku plantācija un piecas lavas lampas - es būšu laimīgs', 'Ja man būtu pūķis un visas eksāmenu atbildes - es būtu laimīgs' - lūk, tieši tā ir. Pat, ja tas viss būs, kaut kas vienmēr pietrūks (vienmēr !). Kāpēc es nevaru būt priecīga tagad, tūlīt un par to, kas man ir, nevis pēc desmit gadiem un par to, kas man varbūt nemaz nebūs vajadzīgs. Kāāpēēēc. Tāpēc, ka man ir bēdīgi.  Kad es beidzu dusmoties, tad es sāku bēdāties.
Jādomā labas, pozitīvas, priecīgas, nekam nederīgas domas.
Jāatcerās, ka ir jāatcerās, ka viss taču ir mazlietiņ lieliski. Turklāt bēdāšanās neko nepadara labāku, labas domas gan (jā, es tam ticu).

Fall Out Boy - Thanks For The Memories

Lai Jums veiksme!

♥

Grāmata

Es jūtos ļoti kā ledusskapī. Visur, kur nav saules. Jā, man patīk lietus un pavisam noteikti patīk lēkāt pa peļķēm, un, ja bērnība beidzas, tad, kad sāc apiet peļķes, tad mana bērnība nekad nebeigsies, vismaz tā man patīk domāt, bet galu galā man vajag sauli, ļoti. - To es rakstīju pirms dažām dienām, tad, kad lija lietus un es bēdājos tikai bēdāšanās pēc, pavisam iespējams man uz kādām divām stundām un divdesmit četrām minūtēm bija pavasara depresija, bet tad es atkal sāku domāt pozitīvi un priecājos par apelsīnu sulu.
Tagad ir saule, daudz saules un es nespēju apēst ar biezpienu, un ievārījumu pārbāztu konditorejas izstrādājumu, es apēdu tieši pusi un izlēmu, ka tīrīšu zobus tikai tad, kad apēdīšu arī otru pusi (tātad nekad), bet pavisam noteikti būs tā, ka es iztīrīšu zobus un tad atnākšu uz savu istabu, un iedomāšos 'jehu, pus apēsta, negaršīga bulciņa. jāapēd !', un tad bēdāšos, jo es taču iztīrīju zobus (eh, patiesībā vairāk dzelžus nekā zobus).
 Tikko apēdu draņķīgo konditorejas izstrādājumu un nolakoju spilgti sarkanus nagus, jā, es vienkārši esmu lieliska. Galu galā no rīta es pat gatavoju ēst (visi mājinieki vēl ir dzīvi, nu, vairāk vai mazāk), patiesībā es būtu draņķīga sieva, tāpēc man mēdz teikt, ka, ja man dikti paveiktos, tad mani apprecētu kāds akls āfrikānis vai arī vecs arābs kļūdas pēc pievienotu mani savam harēmam. Jāmācās gatavot ēst, nudien.
Man sāp vēders un es lasu Paula Bankovska grāmatu - Ofšors (aizņēmos no sunshines, ceru, ka atdošu ātrāk nekā pēc gada, jo jūs jau ziniet kā man neiet ar grāmatu atdošanu). Tātad grāmata ir neslikta, viņš pavisam noteikti māk trakoti skaisti domāt, bet dažviet gribētu, lai ir tāda iespēja 'rediģēt' un es varētu sakārtot vārdus savādākā secībā vai šo to apmainīt vietām (jā, jā, bet tā taču nav mana grāmata, sasodīts), bet vietām viss ir ļoti, ļoti lieliski, tik lieliski, ka ir vēlme pārlasīt, un pārlasīt, bet pēc tam padomāt.
Lietus. Man atkal ir nepieciešama saule, tā ļoti. Patiesībā daudz saules, tā lai paliek pāri.
Starp citu, dzīve ir ļoti ironiska.

Lai Jums laime !

♥

Nākotne

But then of course everything always happens for a reason
I guess it was never meant to be
But it's just something we have no control over and that's what destiny is
But no more worries, rest your head and go to sleep
Maybe one day we'll wake up and this will all just be a dream

/Eminem - Mockingbird/

Eminems ir ģeniāls, lai gan katrā personībā ir atrodams kaut kas ģeniāls, kaut vai ģeniāli stulbs. Pieņemsim, ka viss notiek tā kā tam ir jānotiek un es turpinu domāt pozitīvi. Konstruktīvā domāšana.

Pēdējā laikā es bieži domāju par nākotni (jā, jā, skaisto, gaišo nākotni). 

Es zinu, ka es negribu katru rītu agri celties un braukt uz darbu, es negribu katru dienu pirkt vienu un to pašu kafiju vienā un tajā pašā kioskā pie vienas un tās pašas pārdevējas, negribu katru vakaru vest pastaigāties suni un dažkārt aizmirst nopirkt suņu barību, negribu gatavot pusdienas, lasot milzīgu pavārgrāmatu, negribu jaukus kaimiņus ar kuriem katru svētdienu varētu doties uz baznīcu, negribu taisīt puķudobes un pirkt dārza rūķus, negribu satikt bijušos klasesbiedrus un stāstīt par savu dzīvi, un to, cik ļoti man ir paveicies, negribu katru dienu vilkt augstpapēžu kurpes un klasiskus, garlaicīgus kostīmus, negribu sastādīt dienas plānojuma grafikus, kuros vienmēr būtu pieminēta trauku mazgāšana, negribu, lai kādu dienu pingvīni man sāk likties muļķīgi un Eminems kaut kas neklausāms. Es gribu apelsīnu sulas glāzi, Kaliforniju un krekliņu ar pingvīnu.

Mani uztrauc vecumdienas, jo nespēju iedomāties sevi vecu, turklāt vecums nozīmē beigas un beigas nozīmē jaunu sākumu, tas ir biedējoši, jo es nespēju iedomāties, ka es neesmu, es vienmēr esmu, es nevaru nebūt, bet nevaru arī vienmēr būt, es neesmu vampīrs, sasodīts. Vampīri ir nelaimīgi, jo ir ļauni, pat tad, kad mēģina būt labi, un ļauns nekad nav laimīgs. Dzīve vispār ir ļoti savāda, tikpat savāda kā laiks.

''Viss laiks ir viss laiks. Tas nemainās. Tas neparedz brīdinājumus vai paskaidrojumus. Tas vienkārši ir. Ņem to mirkli pa mirklim, un tu sapratīsi, ka mēs visi esam kukaiņi dzintarā.'' - Kurts Vonnegūts.

Un tagad padomājam.

Es izdomāju, ka bēdāšanās nekam neder un, ka ir jāizlasa Mērnieku laiki, gluži vienkārši ir tāda sajūta, ka noderēs. Pašlaik jāpalasa dzeja, tā vienkārši. Parasti neesmu dzejas cienītāja, jo gluži vienkārši to neizprotu, bet dažkārt naktīs uznāk dzejas lasīšanas garastāvoklis.

Cilvēki nemainās, lai gan vienu brīdi es domāju savādāk.
Es vasarā ļoti gribu būt prom.
 

Ne puķes,

ne mantas-
es tev dāvinu laiku.

Gribi-
stundu, dienu, gadu
vai mūžu,
neprasi tikai mūžību,
tās nav nevienam.

Mūžība
ir nevienam nepiederoša,
kaut gan ar to mēdz
jokot,
apsolot mūžam
un mūžīgi mūžam.

Solīt jau var,
notikt tas
nevar.

Nemūžam

/Ojārs Vācietis/

Esiet laimīgi! 

♥

O

Sapņu tulks

Man pavisam noteikti vajadzētu būt 'es ienīstu visu cilvēci' garastāvoklim, bet es jūtos mierīgi un kaut kā jauki. Jā, pilnīgi neizskaidrojami. Maģija.
Vismaz es atkal klausos normālu mūziku, nevis jaukas, saldas dziesmiņas. Pavasaris draud kļūt par manu nemīļāko garastāvokli (jā, pārspīlēju). Patiesībā dikti muļķīgi, ka es domāju - 'šoreiz viss būs savādāk' vai 'šoreiz taču viss ir savādāk'. Kļūdījos, tomēr viss, kas notiek - notiek uz labu (vecmāmiņas dzīves gudrība). Pozitīvisms. Man liekas, ka, ja būtu pasaules gals un mūs visus apēstu dinozauri, es tāpat priecātos un domātu labas domas, jo dinozauri taču ir apbrīnojami.
Es jums pastāstīšu par vienu no retajiem sapņiem, kuru atceros (pēdējo patiesībā, nē, nevis pašu pēdējo, jo es vēl domāju dzīvot). Tātad, bija dikti saulaina diena un man piedāvāja braukt esnezinukur, bet es ļoti, ļoti negribēju tur doties, tik ļoti, ka es nepārtraukti činkstēju un teicu 'eees nebraukšu', bet beigu beigās es tomēr atrados mašīnā ar kaut kādiem bērniem, kuri pavisam iespējams bija manējie. Tā nu mēs braucām pie kaut kā tāda, kas varētu būt jūra, okeāns, katrā ziņā arī uz ļoti klinšainu apvidu, un tur bija dīvaini suņi, un sētas, un gliemežvāki. Mājupceļā mašīna nolidoja no kraujas, un tieši tajā lidojuma brīdī es domāju 'jehu,es uzzināšu, kas notiek pēc nāves' . Tajā brīdī, kad es biju it kā mirusi parādījās dīvains kalendārs, līdzīgs manam jaunajam, kur es varēju izvēlēties vai nu nomirt, un pārdzimt par ko līdzīgu pāvestam, vai arī turpināt dzīvot to pašu dzīvi, es izvēlējos dzīvot un tad pamodos. Vai nav lieliski? Ja šeit ir kāds sapņu tulks vai ekstrasenss, kas izlasīja šo, tad es priecātos par sapņa tulkojumu, kaut vai nepareizu. Patiesībā, es jums pastāstīju šo sapni, jo man galīgi nebija par ko rakstīt (ja neskaita činkstēšanu) un vēl tāpēc, ka izstāstīti sapņi nepiepildās.

\

I won't be there
I won't do anything
No, I won't
I won't be there to catch you
If you fall
I won't be there
I won't do anything
No, I won't
I won't be there to catch you

God, I wish I never met you.

/ Zebrahead - The junkie and the halo /

Lai Jums veiksme! 

♥