Sunday, August 12

Pietura

'' Life is the train, not the station. ''

Un šonedēļ es iemīlējos dzīvē, atkal.


Wednesday, July 4

Te.

Viss taču ir mazliet lieliski.
Un paliek labāk. Ar katru mirkli paliek.
Vēlos ticību brīnumiem un saulespuķes. 
Ticību sev, vēl vairāk ticību citiem.
Sajūtu, ka viss būs labi.
Jāiemācās nedzīvot atmiņās.
Tā es pazaudēju tagadni, pazaudēju sevi.

Un tur ir kaut kas vairāk. 




Sunday, June 24

Un dienu pēc tās.

- I used to be that girl !
- But you are not anymore.



Jā. Es neesmu.
Es esmu labāka.
Jūtos sarežģīti, tomēr zinu, ka laimi aizsniegt nav neiespējami.


Monday, June 11

Jauns sākums.

Es esmu laimīga. Es tiešām esmu.
Savādi, ka gandrīz gads pagājis. Savādi, ka pārdomu un neizsakāmu skumju periodi mijās ar prieku. 
Ir grūti atrast laimi, ja tā pazaudēta vai prieku, ja ir asaras.
Un es tikai mācos. Mācos kā dzīvot, dažkārt kā nedzīvot. Mācos skaisti domāt, citādi domāt. Augt.
Ir sajūta, ka jāraksta. Tagad.  Un tā sajūta ir stiprāka par vēlmi ēst karameļu, vaniļas saldējumu ar šokolādes gabaliņiem, tātad tas ir nopietni.  Viss ir nopietni, savā ziņā.



Ir vasara ! Citāda. Ja tā ir citāda, tad tai ir jābūt lieliskai. Trakai. Neparastai. Jā ! Ar milzīgām lietus lāsēm un maziem lietussargiem, ar mirdzošām zvaigznēm pusdienlaikā un saules stariem pusnaktī. Ar mani, ar skaļu mūziku un augļu kokteiļiem, ar īsām kleitām un garā domām, skaistām kurpēm un saullēktiem, siltiem vakariem un aukstiem rītiem, neaizmirstamai.
Es te. Es atkal jūtos kā es. Tā es, kura lakoja sarkanus nagus gandrīz katru dienu un žēlojās par citronkoku neesamību tuvākajā apkārtnē, tā es, kurai nekas nebija neiespējams un katrs sapnis sasniedzams. Patīkama sajūta.
Viens mirklis var mainīt daudz un vēl neskaitāmi mirkļi tiks piedzīvoti. Daži pakāpieni uz augšu un nedrīkst apstāties, ne tagad.
Man patīk dzīvot. Tikai vēl nezinu kur. Es vēl neesmu nolēmusi. Tam šobrīd nav nozīmes, galvenais ir sajūta, ka viss ir labi un būs tikai labāk.
Es vēlos plānot lietas. Nelielas. Un tad lielas. Sākšu ar to, ko vilkšu rītdien. Rītdien es vilkšu drēbes ( nu, re, plānošana ir vienkārša ! ). Rītdien es smaidīšu, vairāk nekā parasti un  uztaisīšu vismaz trīs tases tējas, nevis sev, bet kādam. Ar citronu, ar medu, ar labāk domām. Rītdien es uzrakstīšu vēl vienu bloga ierakstu un apmeklēšu sporta nodarbību. Rītdien es dzīvošu.
Skan lieliski, pavisam.
Dzīvei nav nepieciešama jēga, lai tā būtu dzīve.

Lai Jums laime, daudz ! ♥


Sunday, May 6

Sestais maijs

Es atceros, ka reiz pavadīju trīs dienas rakstīšanas nometnē un tad bija tā - tev ir jāraksta.
Tas nekas, ka nav iedvesmas. Tas nekas, ka domas un vārdus ir šķietami neiespējami savienot. Tas nekas, ka līst lietus un peļķes ir dziļākas par vārdiem.
Es rakstu. Man ir tase tējas, fotokamera, grāmata. Un viss. Visu laiku nepamet doma, ka telefons nav pie manis. Varbūt kāds mani meklē. Varbūt kāds vēlas ar mani parunāt tieši šajā mirklī. Varbūt tas ir svarīgi. Varbūt man ir trīs neizlasītas ziņas. Varbūt. Tomēr es vēlos būt viena. Man apkārt ir astoņi cilvēki, bet es esmu viena.
Laiks virzas uz priekšu ļoti neparastā veidā. Ir janvāris un tad ir maijs. Maijs.

Daily Horoscope: May 6, 2012
Your emotions will be tough to hide -- even tougher than usual, that is. Don't even try to fight it. Let it all out, and be sure you're talking to the person involved -- not about them.

Tā ir. Horoskopiem nevajag ticēt, tomēr pieņemsim, ka tas neattiecas uz 6. maiju. Katru gadu 6. maijā es ticēšu horoskopam sākot no šodienas. Man vajag ticību, šobrīd nav svarīgi kam, bet es vēlos ticēt. Es vēlos ticēt, ka viss ir citādi. Ne sliktāk, ne labāk, bet citādi.
Vai es esmu laimīga ? Es neesmu nelaimīga. Tā nav pareizā atbilde.
Es jūtos tā, ka esmu izveidojusi jaunu dzīvi un nezinu vai tā ir manējā. Es vēlos atrast sevi.
Un te es esmu.