Mazlietiņ lieliski, jo man tik ļoti patīk liriska mūzika vēlos, mierīgos vakaros, gluži tikpat ļoti kā vasaras vakaru smarža. Pēdējā laikā es ļoti daudz domāju par jēgpilnām lietām, piemēram, cepumiem un nāvi, valzivīm un zvaigznēm, ēnām un ciankāliju.
Ja katras beigas ir jauns sākums, tad katrs sākums ir mazlietiņ jaunas beigas?
Dīvaini,ka, jo vairāk ir jāatceras, jo mazāk var atcerēties. Dīvaini, ka atmiņā paliek tikai brīži, kuri paliek atmiņā. Atmiņās nepastāv nekāda izvēles brīvība, tikai neesoši nezūdamības likumi.
Es nevaru saprast, kas ir laiks. Es sāku neticēt reinkarnācijai (vai arī sāku ticēt, ka neticu tam, kam nekad neesmu ticējusi).Ticība ir spēcīga lieta, nevar ticēt kam pagadās, nevar ticēt tāpat vien, nevar ticēt principa pēc, nevar ticēt, jo ir jātic.
Varbūt mēs dzīvojam miljons dzīves, piemēram, gadā ir 12 mēneši, bet nākošajā dzīvē tie ir jau ir 13 mēneši un beigu beigās mēs esam nemirstīgi un kļūstam par vampīriem. Varbūt es vienkārši varētu beigt domāt par nāvi. Es neizvēlos, ko domāt (domas pašas domājas), gluži tāpat kā neizvēlos to, ko atcerēties. Tomēr domas var mainīt. Cilvēki nemainās, domas mainās.
Mans mīļākais gadalaiks ir vasara (jā, nekas oriģināls). Es gribētu dzīvot vasarā mūžīgi.
Dzīve ir mazlietiņ lieliska.
Lai Jums veiksme !
♥
2 comments:
katras beigas ir jauns sākums- apakšfrāze manam g-meilam. frāze par kuru var domāt un domāt, jo katras beigas ir jauns sākums, un katrs sākums ir kādas beigas. tik kur ir sākums un kur ir beigas? bezgalīgā nezūdamībā
ļoti sarežģīti, par šādiem jautājumiem tik tiešām var domāt un domāt, bet sadomājoties pārāk daudz paliek bail.
Post a Comment