Atkārtojams septiņdesmit astoņi.

Cilvēki smaida arvien retāk, sniegs sāk nokust un es gaidu cepumus pa pastu. Man patīk rakstīt tad, kad man ir tikko nolakoti nagi un arī tad, kad nav.

Diena sākas, kāpju uz svariem, manis pietiks vēl diviem pavasariem. Patiesībā vairākiem, patiesībā Prāta Vētra - Plaukstas lieluma pavasaris manā galvā mēdz skanēt tik skanīgi, ka es vēlos paņemt lapu, baltu papīra lapu un zīmuli, apsēsties uz grīdas un uzzīmēt sniegpulkstenīti, divus, trīs un tik daudz, ka to skaits sajūk. Man nav pavasaris galvā, man galvā ir nekas dažkārt, bet šobrīd nav tas dažkārt, tieši otrādi, ideju pilnu domu ir tik daudz, ka būtu jāizmanto matemātiski negudri vārdi, lai aprakstītu cik tieši, piemēram, septiņdesmit astoņi.  Tas varētu būt negudrākais skaitlis vispār. Septiņdesmit astoņi, simtu septiņdesmit astoņi, pieci simti septiņdesmit astoņi, viens tūkstotis septiņdesmit astoņi. Atkārtojams skaitlis.

    ''Vakars ir skaists, zils, ziedošs un pavasarīgs, bet cilvēks dzīvo pa konvertiem, mapēm un kartotēkām - nepavasarīgi aizrāvies. Vai viņš ir parasts vai neparasts cilvēks ? Mēs ar Unigundi šajā gājienā iedalām cilvēkus: atkārtojamos un neatkārtojamos.''
 (Imants Ziedonis - ''Kurzemīte'' )

Atkārtojams un neatkārtojams, parasts un neparasts. Es lielāko daļu no cilvēkiem uzskatu par atkārtojamiem. Katrs cilvēks ir īpašs, neatkārtojams un vienreizējs, un tā nav. Man tā nav, nē. Tāpēc man tu pavisam iespējams neesi neatkārtojams, man tu nešķieti vienreizējs un īpašs. Atkārtojamu cilvēku ir tik ļoti daudz un tieši tāpēc milzīgs ir prieks sastapt un iepazīt vai neiepazīt kādu neatkārtojamu. Pilnīgi nepazīstams cilvēks var būt neatkārtojams, ļoti labi pazīstams var būt atkārtojams un otrādi. Mans neatkārtojamais cilvēks kādam ir atkārtojams, kāda atkārtojamais cilvēks man ir neatkārtojams. Atkārtojams var kļūt par neatkārtojamu. Atkārtojami cilvēki nav slikti, nevērtīgi un nenozīmīgi, gluži vienkārši, ja to nebūtu, tad es neizjustu skumjas, man to nepietrūktu un mana dzīve nemainītos.
(Un tagad padomājam par saviem neatkārtojamajiem cilvēkiem un pasmaidam.)
Es gribu kā bērns vēl just. Priecāties un nekad nepiekust.

Un galu galā viss, ko es vēlos ir šokolāde. 

Lai Jums pavasaris !