Es nezinu kā.
Es nezinu kā, jo manās domās dzīvo suns veģetārietis, kurš ir dzīvojis veģetāriešu ģimenē visu savu suņa mūžu un ir vesels. Manās domās ir gados veca pingvīna siluets, turklāt es nemaz nespēju iztēloties kāds izskatās vecs pingvīns bez silueta, manās domās ir citronkoku plantācija, un vēl mazliet.
Viss ir kaut kā tāpat un nē, nemaz. Ir pavasaris, ir sniegs, ir prieks. Dažkārt nav, nē.
Dienas paiet tik ātri, ka es nespēju izsekot līdzi datumiem, notikumiem, un cilvēkiem, kuri ir, un tad vairs nav, un tad atkal ir. Nenozīmīgi ir, nenozīmīgi nav. Un tomēr, ir.
Tuvojas dzimšanas diena, man nepatīk. Puķe puķu podā, tieši tajā, kurš man tika uzdāvināts pagājušā gada dzimšanas dienā, ir uzplaukusi, zied, ir sarkana un dzīva. Uz puķu poda ir gadu skaitlis, kurš ir par vienu skaitli lielāks, nekā mans pašreizējais, gluži vienkārši cilvēki mani pazīst tik ļoti, ka nezina, cik man ir gadu, bet dāvina puķu podus. Es nesūdzos, bet vairāk priecājos par taureņiem. Dāviniet man taureņus ! Man jau ir divi, dāvināti.
Es kādu dienu varētu izveidot dāvināto taureņu fermu.
Es gribu dejot. Un taureņus trīs.
Lai Jums pavasaris !
1 comment:
taureņi. patīk.
Post a Comment