Labrīt, man pietrūkst ikdienišķu ierakstu.
Tātad. Es šorīt pamodos (neparedzams pavērsiens manā dzīvē) no īsziņas signāla, pavisam ikdienišķa īsziņas signāla ar pavisam ikdienišķu saturu par pavisam neikdienišķām lietām. Manuprāt, ir lieliski pamosties no īsziņas signāla, daudz lieliskāk nekā no modinātāja bļaurēšanas, zobu sāpēm, vai no tā, ka kāds stāv pie gultas un saka ' Man jau teica, ka tu vēl guli ', parasti tādos brīžos es jūtos apmulsusi, parasti tādi brīži neatkārtojas. Manas kakla sāpes bija mazliet mazinājušās un es jutos mazliet nesaukstējusies. Prieks tādēļ. Tomēr ļoti sapratu, ka šovakar nevēlos nekur doties, tikpat ļoti kā vakardien. Ir apmēram maz nedēļas nogales, kuras esmu pavadījusi mājās, tāpēc tas ir jāmaina (vai arī nav).
Tad, kad esmu slima vai slinka, vai slimi slinka es taisu kolāžas, ēdu citronus, skatos griestos, saku citiem, ka lasu grāmatas, bet patiesībā skatos briesmīgas meiteņu filmas. Šodien noskatījos trīs un prātā palika atziņa, tāda, ka katrs ir pelnījis otru iespēju. Es uzskatu, ka neviens nav pelnījis otru iespēju. Viena iespēja ir daudz, pietiekami daudz. Ja dod otru iespēju, tad ir iespējamība, ka otrā pārvēršas par trešo un pēc trešās sajūk skaits, nekas nemainās. Uz iespējām es attiecinu 'kas notiek vienreiz, nekad nevar notikt otrreiz, bet, kas notiek divreiz, nešaubīgi notiks trešoreiz' . Pat, ja otrās iespējas došana man nodrošinātu mūžīgu laimi, bezmaksas saldējumu un tā, es izvēlētos neizvēlēties. Gluži tāpat kā es neizvēlētos ēst mandarīnus, ja zinātu, ka tos ir grūti atbrīvot no mizas (galīgi nesmuki skan).
Tomēr šodien es mazliet sāku šaubīties par saviem uzskatiem. Man ir jāpadomā mazliet daudz.
Man pirms divām nedēļām bija tik ārkārtīgi garlaicīgi, ka es pie pilna saprāta izvēlējos izveidot savu Formspringa lapu, turklāt man bija ļoti kauns to publicēt draugiem.lv dienasgrāmatā vai kādā citā publiskā vietnē, bet tas tikai tādēļ, ka man rodas vēlme izdzēst internetu vienmēr, kad ir redzami Formspringa vai ask.fm linki visur, visur, visur un tie atkārtojas atkal un atkal, un atkal.
Tā iemesla dēļ man nav neviena jautājuma (vai arī es esmu tik lieliska, ka man neviens neko nevēlas jautāt).
http://www.formspring.me/valzivs
Ak, nē, man nav neviena jautājuma (es atkārtojos apzināti).
Jautājiet, mirstīgie, jautājiet !
Lai Jums laime !
No comments:
Post a Comment