Nokavēju. Pulksteņos 22:22 ir jāievēlas vēlēšanās un tad tā piepildās, vienmēr. Es nokavēju, vienu minūti. Dažkārt tā ir tikai viena minūte, viens mirklis. Jūs noteikti kādreiz pieķerat sevi pie domas, ka, ja būtu ieradušies minūti vēlāk, būtu izvēlējušies ierasto ceļu, nekad nesastaptos ar tādu situāciju par kuru varētu teikt 'kurš gan to būtu domājis'.
Pulksteņi ir 2:36. Man nenāk miegs un matemātikas uzdevumi nerisinās manās domās. Es beidzot esmu atgriezusies pie smukās mūzikas klausīšanās un mājās.
Trīs dienas pavadīju viesu namā, kurā uzvarēju iesūtot savu rakstu darbu, tāpēc tagad jūtu, ka esmu tuvāk savam sapnim. Kopumā esmu priecīga, jo man pašlaik ir četri stāsti, kuri nav stāsti kādus parasti raksta, bet līdzīgi mana bloga ierakstiem,es vienkārši nemāku rakstīt tā kā ir jāraksta, bet pagaidām tas man ir tikai palīdzējis.
Un man patīk kā ir. Esmu mājās divas nedēļas un vienu dienu, bet ir noticis tik daudz kas, ka esmu pārsteigta. Tomēr pietrūkst bezrūpības.
Man vajag vēl laiku, vēl mazliet, lai saprastu. Lieliski, viss ir lieliski.
Lai Jums laime !
Arlabunakti.
Monday, September 20
Saturday, September 11
septiņi
Es esmu mājās tieši septiņas dienas. Ir māju sajūta, tā ļoti.
Manās domās ir izveidojusies savāda krustvārdu mīkla ar septiņiem jautājumiem, tās atslēgas vārds ir Nākotne. Rudens depresija un saaukstēšanās tās atrisināšanu nepadara vieglāku, gluži tāpat kā bailes no neizdošanās. Mans mērķis ir iemācīties atkal domāt trakoti pozitīvi, bet pašlaik es nedaru neko, lai to sasniegtu, tikai dzeru jau septīto tējas krūzi šodien, patiesībā es neesmu tēju fane, man vienkārši patīk gotiņkrūze un citronšķēlītes. Visu vasaru es spēju izdzīvot nedzerot tēju, visu labāko vasaru. Pasmaidu. Prieks par atmiņām, tikai grūti aptvert, ka tas viss bija īsts. Ir mirkļi no kuriem var nodzīvot visu dzīvi.
Mani mati ir tumšāki nekā jebkad, varētu pat teikt, ka melni. Nē, es nevēlējos, lai tā būtu, gluži vienkārši nopērkot krāsu uz kuras gandrīz salasāmi tapis rakstīts tās toņa nosaukums, kurš, savukārt, ir tumši brūns, es uzzināju, ka mani mati nemaz nemāk lasīt un kopīgi vienojās, ka būs melni ar gaišiem pleķiem (vairs jau tikai melni, pleķi izlīdzinājās). Cilvēki mēdz apgalvot, ka šī ir mana īstā matukrāsa, nevis dabīgā, bet gan īstā, tāda, kas piestāv, tas ir tāpat kā atrast īsto kleitu vai sieru.
Jā, es klausos Enrikes Iglesiasa(ārkārtīgi savāds uzvārds, Enrike!)jauno dziesmu un man ir grūti to atzīt. Nenosodiet mani, dziesma nav tik neklausāma un salda, nē, salda tā ir, bet, jā, mana mūzikas bezgaume tagad tiešām ir bezgaume. Runājot par mūziku, es vēljoprojām nesaprotu kā cilvēki var nezināt, kas ir Kurts Kobeins. Es jūtos vīlusies, nu dien. Kurts Kobeins ir leģenda, mīļie.
Lai Jums prieks !
Manās domās ir izveidojusies savāda krustvārdu mīkla ar septiņiem jautājumiem, tās atslēgas vārds ir Nākotne. Rudens depresija un saaukstēšanās tās atrisināšanu nepadara vieglāku, gluži tāpat kā bailes no neizdošanās. Mans mērķis ir iemācīties atkal domāt trakoti pozitīvi, bet pašlaik es nedaru neko, lai to sasniegtu, tikai dzeru jau septīto tējas krūzi šodien, patiesībā es neesmu tēju fane, man vienkārši patīk gotiņkrūze un citronšķēlītes. Visu vasaru es spēju izdzīvot nedzerot tēju, visu labāko vasaru. Pasmaidu. Prieks par atmiņām, tikai grūti aptvert, ka tas viss bija īsts. Ir mirkļi no kuriem var nodzīvot visu dzīvi.
Mani mati ir tumšāki nekā jebkad, varētu pat teikt, ka melni. Nē, es nevēlējos, lai tā būtu, gluži vienkārši nopērkot krāsu uz kuras gandrīz salasāmi tapis rakstīts tās toņa nosaukums, kurš, savukārt, ir tumši brūns, es uzzināju, ka mani mati nemaz nemāk lasīt un kopīgi vienojās, ka būs melni ar gaišiem pleķiem (vairs jau tikai melni, pleķi izlīdzinājās). Cilvēki mēdz apgalvot, ka šī ir mana īstā matukrāsa, nevis dabīgā, bet gan īstā, tāda, kas piestāv, tas ir tāpat kā atrast īsto kleitu vai sieru.
Jā, es klausos Enrikes Iglesiasa(ārkārtīgi savāds uzvārds, Enrike!)jauno dziesmu un man ir grūti to atzīt. Nenosodiet mani, dziesma nav tik neklausāma un salda, nē, salda tā ir, bet, jā, mana mūzikas bezgaume tagad tiešām ir bezgaume. Runājot par mūziku, es vēljoprojām nesaprotu kā cilvēki var nezināt, kas ir Kurts Kobeins. Es jūtos vīlusies, nu dien. Kurts Kobeins ir leģenda, mīļie.
Lai Jums prieks !
Friday, September 3
Atvadas
Un zini, mums tomēr katram sava pasaule.
Smalks lietutiņš, asfalts,laterna, un sāp.
Un tomēr savādi. Pēdējās stundas šeit, es jūtos smagi, bezcerīga smaguma sajūta. Man tik ļoti nepatīk atvadas. Es aizbraukšu, lai atgrieztos. Dažas dienas atpakaļ viens cilvēks teica "Tev ir jāatgriežas, Tu esi daļa no šejienes".
Patiesībā nav svarīgi, kur es atrodos,jo, lai kur es arī būtu es pati veidoju savu dzīvi, pēdējā laikā šķiet, ka katra diena ir svarīga, katrai minūtei ir nozīme, katrs mirklis izgaist nemanāmi ātri. Dzīve ir pārāk īsa, lai to pavadītu bēdājoties, cerot, ka, ja apstākļi būtu savādāki, ja liktenis būtu pateicīgāks, tad viss būtu lieliski. Viss ir lieliski, notici.
Gaidiet mani mājās, mīļie.
Lai man veiksmīgi rītdienas lidojumi un, lai Jums prieks !
Smalks lietutiņš, asfalts,laterna, un sāp.
Un tomēr savādi. Pēdējās stundas šeit, es jūtos smagi, bezcerīga smaguma sajūta. Man tik ļoti nepatīk atvadas. Es aizbraukšu, lai atgrieztos. Dažas dienas atpakaļ viens cilvēks teica "Tev ir jāatgriežas, Tu esi daļa no šejienes".
Patiesībā nav svarīgi, kur es atrodos,jo, lai kur es arī būtu es pati veidoju savu dzīvi, pēdējā laikā šķiet, ka katra diena ir svarīga, katrai minūtei ir nozīme, katrs mirklis izgaist nemanāmi ātri. Dzīve ir pārāk īsa, lai to pavadītu bēdājoties, cerot, ka, ja apstākļi būtu savādāki, ja liktenis būtu pateicīgāks, tad viss būtu lieliski. Viss ir lieliski, notici.
Gaidiet mani mājās, mīļie.
Lai man veiksmīgi rītdienas lidojumi un, lai Jums prieks !
Sunday, August 22
87
Labdien,
Es nerakstu, tātad man iet labi. Jā.
Kāpēc jāaizbrauc tad, kad sāk iet vislabāk? Kāpēc, kāpēc, kāpēc. Jāpadomā savādāk - labāk ir aizbraukt, tad, kad iet lieliski, jo atmiņas tādas arī paliks, tādas - lieliskas, nekā tad, kad sāk iet sliktāk (saprotiet, mūžīgi nevar iet ideāli), jo, tad atmiņas un sajūtas nebūs tik lieliskas, nebūs tik liels prieks atgriezties.
Skatiens tukšumā, atvadas bez vārdiem. Ir grūti redzēt kā aiziet kāds, ko dien dienā esi redzējis trīs nedēļas, vēl grūtāk ir tad, ja tie ir trīs mēneši un tas nav tikai viens cilvēks. Bēdīgi.
Tomēr es esmu vēlreiz pārliecinājusies, ka nekas nav neiespējams.
Es mīlu ballītes šeit, es mīlu dejot visu nakti, mīlu pilsētu naktī un mīlu bezrūpību. Tomēr es apzinos, ka tā nevar dzīvot mūžīgi. Pagājušās vasaras beigās es vēlējos, lai šī vasara ir savādāka. Vēlēšanās piepildījās. Iespējams labākā vasara manā mūžā. Esmu ļoti pateicīga par atmiņām, jo tās man palīdzēs dzīvot tālāk un neaizmirst, ka dzīve ir neiedomājami skaista, neaizmirst tajos brīžos, kad viss liksies bezcerīgi.
Jā, pavisam dīvaini, ka es vairs nerakstu par piedegušām siermaizītēm vai par to, ka lakojot nagus man parasti izdodas nolakot pus roku, bet gluži vienkārši es nepievēršu uzmanību tādām ikdienišķām lietām. Tas nozīmē, ka es vēljoprojām nemāku gatavot ēst un nagus nekādā gadījumā nevajag lakot pēdējā brīdī.
Lai Jums laime !
Es nerakstu, tātad man iet labi. Jā.
Kāpēc jāaizbrauc tad, kad sāk iet vislabāk? Kāpēc, kāpēc, kāpēc. Jāpadomā savādāk - labāk ir aizbraukt, tad, kad iet lieliski, jo atmiņas tādas arī paliks, tādas - lieliskas, nekā tad, kad sāk iet sliktāk (saprotiet, mūžīgi nevar iet ideāli), jo, tad atmiņas un sajūtas nebūs tik lieliskas, nebūs tik liels prieks atgriezties.
Skatiens tukšumā, atvadas bez vārdiem. Ir grūti redzēt kā aiziet kāds, ko dien dienā esi redzējis trīs nedēļas, vēl grūtāk ir tad, ja tie ir trīs mēneši un tas nav tikai viens cilvēks. Bēdīgi.
Tomēr es esmu vēlreiz pārliecinājusies, ka nekas nav neiespējams.
Es mīlu ballītes šeit, es mīlu dejot visu nakti, mīlu pilsētu naktī un mīlu bezrūpību. Tomēr es apzinos, ka tā nevar dzīvot mūžīgi. Pagājušās vasaras beigās es vēlējos, lai šī vasara ir savādāka. Vēlēšanās piepildījās. Iespējams labākā vasara manā mūžā. Esmu ļoti pateicīga par atmiņām, jo tās man palīdzēs dzīvot tālāk un neaizmirst, ka dzīve ir neiedomājami skaista, neaizmirst tajos brīžos, kad viss liksies bezcerīgi.
Jā, pavisam dīvaini, ka es vairs nerakstu par piedegušām siermaizītēm vai par to, ka lakojot nagus man parasti izdodas nolakot pus roku, bet gluži vienkārši es nepievēršu uzmanību tādām ikdienišķām lietām. Tas nozīmē, ka es vēljoprojām nemāku gatavot ēst un nagus nekādā gadījumā nevajag lakot pēdējā brīdī.
Lai Jums laime !
Sunday, August 8
8
Labdien. Es esmu slinka. Darbā man iet labi. Dažas dienas atpakaļ kāds vīrietis atnāca uz mūsu dārza centru, vēlējās mani nofotografēt un jautāja vai es esmu no Polijas. Man nav ne jausmas kādas izskatās polietes, bet, ja cilvēki vēlas mani nofotografēt tāpat vien, tad vai nu es izskatos ārkārtīgi slikti, vai ārkārtīgi labi. Man patīk ticēt otrajam variantam.
Reiz sen senos laikos (pagājušonedēļ), kad Internets atteicās darboties, es iesāku rakstīt bloga ierakstu -
Internets ir nomiris, tāpēc es izmantoju Wordpadu, varbūt tā pat ir labāk, jo, ja Internets atdzīvotos, tad es pavisam noteikti nebūtu iesākusi rakstīt bloga neierakstu.
Man sažņaudzas sirds un acis piepildās asarām iedomājoties par braukšanu mājās, atgriešanos.
Es eju pretī saviem mērķiem, pretī sapņiem un man sasodīti izdodas. Šajā dzīvē nekas nav neiespējams, mani pēdējā laikā nomoka domas par to, kas būs tad, kad vairs nebūs nekā, jo laiks paiet pārsteidzoši ātri un es nedomāju dzīvot mūžīgi. Dzīve ir smieklīga, jo tu nevari būt laimīgs, ja tev ir ballītes un mašīnas, kleitas un kurpes, jo tomēr kaut kur kaut kā mazlietiņ pietrūkst. Sakritības, likteņa zīmes, sajūta, ka kaut kas nav labi, jo viss ir pārāk sarežģīti, lai būtu vienkārši. Es dažkārt nespēju saprast dzīves jēgu, patiesībā es nezinu vai tā vispār ir jāsaprot.Tu vari sēdēt pie okeāna un skatīties skaistākajā saulrietā mūža, tu vari satikt cilvēkus, kuri tev nozīmē pasauli, tu vari uzcelt māju vai izaudzināt bērnus, bet beigu beigās no tā vairs nekā nav. Es nesaprotu.
Vai dzīve ir tik skaista kā amerikāņu seriālos? Jā, pavisam noteikti.
Ir palicis mazāk kā mēnesis laika, ko pavadīt šeit, tāpēc ir jāizmanto viss brīvais laiks tā, lai būtu, ko atcerēties, bet tā vietā es šodien atteicos braukt sauļoties uz blakus salu, izlēmu braukt uz vienu no zemes ragiem, bet beigu beigās atrados lielveikalā sapirkos picas un kolu, un tagad skatos kādu filmu, kurā galvenā varone ir Lindsija Lohanna. Bet tūlīt došos projām. Atliek vien piebilst, ka pokerā es nemēdzu zaudēt, policija šeit ir ārkārtīgi jauka un gaismiņas pilsētā ideālas.
Lai Jums laime !
Reiz sen senos laikos (pagājušonedēļ), kad Internets atteicās darboties, es iesāku rakstīt bloga ierakstu -
Internets ir nomiris, tāpēc es izmantoju Wordpadu, varbūt tā pat ir labāk, jo, ja Internets atdzīvotos, tad es pavisam noteikti nebūtu iesākusi rakstīt bloga neierakstu.
Man sažņaudzas sirds un acis piepildās asarām iedomājoties par braukšanu mājās, atgriešanos.
Es eju pretī saviem mērķiem, pretī sapņiem un man sasodīti izdodas. Šajā dzīvē nekas nav neiespējams, mani pēdējā laikā nomoka domas par to, kas būs tad, kad vairs nebūs nekā, jo laiks paiet pārsteidzoši ātri un es nedomāju dzīvot mūžīgi. Dzīve ir smieklīga, jo tu nevari būt laimīgs, ja tev ir ballītes un mašīnas, kleitas un kurpes, jo tomēr kaut kur kaut kā mazlietiņ pietrūkst. Sakritības, likteņa zīmes, sajūta, ka kaut kas nav labi, jo viss ir pārāk sarežģīti, lai būtu vienkārši. Es dažkārt nespēju saprast dzīves jēgu, patiesībā es nezinu vai tā vispār ir jāsaprot.Tu vari sēdēt pie okeāna un skatīties skaistākajā saulrietā mūža, tu vari satikt cilvēkus, kuri tev nozīmē pasauli, tu vari uzcelt māju vai izaudzināt bērnus, bet beigu beigās no tā vairs nekā nav. Es nesaprotu.
Vai dzīve ir tik skaista kā amerikāņu seriālos? Jā, pavisam noteikti.
Ir palicis mazāk kā mēnesis laika, ko pavadīt šeit, tāpēc ir jāizmanto viss brīvais laiks tā, lai būtu, ko atcerēties, bet tā vietā es šodien atteicos braukt sauļoties uz blakus salu, izlēmu braukt uz vienu no zemes ragiem, bet beigu beigās atrados lielveikalā sapirkos picas un kolu, un tagad skatos kādu filmu, kurā galvenā varone ir Lindsija Lohanna. Bet tūlīt došos projām. Atliek vien piebilst, ka pokerā es nemēdzu zaudēt, policija šeit ir ārkārtīgi jauka un gaismiņas pilsētā ideālas.
Lai Jums laime !
Subscribe to:
Posts (Atom)
