2011. gada atskaite.

Gada atskaites laiks.
Piektdien, 31. decembrī es sastādīju sarakstu. Skatīt šeit. 
Kā man veicās ?



1. Atrast ideālu kladi
Izpildīts.Atradu ! Tiešām atradu. Man ir ideāla klade. Šeit  ieraksts par to.
Ideāla klade, ar sniegbaltām lapām un labā domām pārpildīta. Turpinu tiekties pēc ideāliem, sākot no mazākā.

2. Spēlēt ģitāru
Neizpildīts. Pametu Latviju, pametu ģitāru. Šobrīd mana ģitāra atrodas citās, labākās mājās un domājams, jūtas lieliski, jo tiek spēlēta. Gada sākumā es centos atjaunot savas attiecības ar ģitāru, dažas reizes devos trenēties to spēlēt, dažas reizes nedevos. Ģitārai ir vajadzīgs laiks un pacietība, man ne vienmēr ir pacietība un šobrīd ne vienmēr ir laiks.

3. Peldēties ar visām drēbēm.
Izpildīts. Peldējos mājas iekšējā baseinā, džakuzi ( kurā praktiski nav iespējams peldēties, ja neesi valis ) ar drēbēm.

4. Ticēt domu spēkam.
Izpildīts. Domu spēkam ir milzīga nozīme manā dzīvē.
Ticu, ticēšu.

5. Uzrakstīt vismaz astoņus bloga ierakstus mēnesī.
Neizpildīts. Un man bēdīgs prāts tādēļ.

6. Regulāri sportot.
Izpildīts. Vasarā vakaros skrēju. Vismaz Latvijā esot, vismaz dažkārt. Un jau trīs mēnešus man ir sporta zāles abonements. Tomēr nevaru apgalvot, ka dodos uz turieni ļoti regulāri, vismaz ne pēdējā laikā, bet skatoties uz visu gadu kopumā, sports manā dzīvē ieņem lielāku lomu nekā visos iepriekšējos gados.

7. Izaudzēt garus, veselīgus matus.
Darīts ! Ir veselīgi, ir gari, ir spīdīgi, ir mati, ir prieks. Lieliski.

8. Uzrakstīt garu prozas darbu.
Neizpildīts, bet būs izpildīts, kādu dienu.

9. Dejot līdz rītam.
Izpildīts. Pārāk ļoti izpildīts. Ballītes, ballītes, ballītes. Daudz. Pārāk daudz. Jautras atmiņas, neskaidras atmiņas, bet atmiņas. Dejas līdz rītam būs vienmēr.

10. Izlasīt 50 grāmatas.
Neizpildīts. Patiesībā nezinu. Lasīšanai neatvēlu tik daudz laika kā agrāk, tomēr padsmit grāmatas šogad ir izlasītas un manā istabā tām vienmēr būs vieta.

11. Atgriezties salā.
Izpildīts. Tajā dienā, kad atgriezos šeit var teikt, ka sākās mans ''Jaunais gads''. Nenožēloju savu izvēli. Viss būs lieliski. Tomēr lietas, kuras notika pirms vasaras ir neskaidras un tas mani biedē.

12. Apmeklēt vismaz vienu sērfošanas nodarbību.
Nespēju noticēt, ka neizpildīts. Pazīstu daudz sērferus, profesionālus un neprofesionālus, tādus, kas sērfo visu mūžu, tādus, kuriem tas ir kas jauns. Biju sarunājusi neskaitāmas sērfošanas nodarbības, bet vienmēr atradās iemesls, kādēļ nevaru doties.

13. Apmeklēt lieliskus pasākumus.
Jā. Izpildīts. Trakoti daudz lielisku pasākumu, jaunu cilvēku un interesantu pavērsienu.


14. Ļoti labi nokārtot eksāmenus.
Neizpildīts. Nebija ļoti labi, nebija. Tomēr mani tas nepārsteidz, nekad neesmu varējusi sevi piespiest patiešām mācīties.


15. Apmeklēt koncertu.
Izpildīts. Daudz dzīvās mūzikas šogad. Tomēr bēdīgi, ka 2. novembrī netiku uz ''30 Seconds To Mars'' koncertu, lai gan man bija biļete. Bija.

16. Skatīties zvaigžņu lietu.
Neizpildīts. Tomēr šogad redzētas daudz skaistas zvaigznes, vasarīgās naktīs pie okeāna. Dažkārt liekas, ka vārds dzīve un vārds filma varētu būt sinonīmi. Vismaz man.


17. Lēkāt pa peļkēm.
Izpildīts. Domājams, ka lēkāšanai pa peļķēm es nekad nebūšu par veca.

18. Pievienot bildes lookbook.nu
Neizpildīts. Esmu tur reģistrējusies. Tas jau ir daudz, laikam. Un ir trakoti daudz lielisku ideju nākotnei.

19. Domāt pozitīvi.
Izpildīts. Pozitīvo domāšanu cenšos neaizmirst, nekad. Un cenšos citus iedrošināt domāt pozitīvi, izdodas mazliet.

20. Būt īstajā vietā, īstajā laikā un ar īstajiem cilvēkiem.
Ļoti izpildīts.


21. Neiemīlēties.
Izpildīts. Izpildīts ? Izpildīts. Man likās, ka tā būtu vienkāršāk un tā patiešām ir.

22. Nosūtīt pastkarti.
Neizpildīts.


Vairāk kā puse izpildīta. Pietrūks šis gads. Ļoti.
Paldies, 2011.

2010 gada atskaite - šeit
2009. gada atskaite - šeit

Lai Jums viss izdodas ! No tiesas izdodas. Sapņi piepildās, mīļie.
Laimīgu !

Putukrējums

Citādi.
Citādi es te.
Lietussarga ēnā, zem Ziemassvētku gaismām un lietus lāsēm.
Domāju un aizmirstu, un atceros, un pazaudēju, lai neatrastu.
Savāds ziemas laiks, savāds dzestri nepatīkams gaiss, savāds vārdu trūkums, bailes, miers, uztraukums, miegs.
Citādi.
Manas domas raisās. Iedomājies vilnas diega spolīti. Spolīti, ne kamolu. Dzijas kamols neatbilst manām domām, kamols ir pārāk neskaidrs tik neskaidrs kā gaļas rūpnīca tuksneša vidū, kurā strādā vidējas uzbūves roboti ar zvaigžņu atspīdumu mehāniski veidotajās acīs.
Neuztraucies, man viss būs labi.
Es esmu tur, kur vēlos. Vēlos tur, kur esmu. Saņemos, padodos. Padodos nepadoties, saņemos vairs nesaņemties. Patīk vārdi, vārdu virknējumi, burti, komati, fotogrāfijas, slinkās svētdienas.
Man trūkst vārdu, man trūkst valodas, man trūkst garumzīmju, man trūkst īgnās pārdevējas neviltotās sejas veikalā un nelaipnā ''Labdien'', man trūkst patiesu emociju cilvēku sejās.
Man pietrūkst rītdienas. Tikai vienas.

Neskaidrs

 Esmu te. Un atkal neesmu.
Labvakar.
Man jūs patīkat. Nē, nopietni. Es to nesaku tikai tāpēc, ka neesmu rakstījusi gandrīz daudz mēnešus un ne tāpēc, ka jūtos tik īgna kā vakardienas baltmaize, es to saku, jo jūs man patīkat, vismaz šodien.
Es neaizmirstu blogu, es aizmirstu sevi. Brīžiem. Uz mirkli, uz diviem. Aizmirstu vienīgo, lielisko veidu kā domāt, apmaldoties domās par atslēgām. Atslēgām un durvīm, un putnu būriem. 
Es vēlējos neko nesarežģīt, vienkārši dzīvot. Tā viegli,  tā brīvi un tāpat.
Mans veģetārisma mēnesis izdevās lieliski. Es neēdu gaļu tieši 30 dienas, es tiešām ticu, ka mainīju pasauli, uz labo pusi.  Noteikti mainīju, mazliet.
11. novembrī pulksteņos 11:11 ievēlējos vēlēšanos, tātad punkts ''Make a wish at 11:11 on November 11, 2011'' ir izpildīts. Vēlēšanās bija neskaidra. Novembris ir neskaidrs. Bet mana punktu izpilde ir veiksmīga, ļoti. Tik veiksmīga kā pusmūža vīrietis ar salātzaļu cepuri, kura vaļasprieks ir pārdot loterijas biļetes krēslainā vakara stundā,  ceturtdienās un tikai novembra mēnesī. Novembris ir neskaidrs, es jau teicu.

Ļauj man aizbraukt, paskatīties uz sapni, ātrumu, brīnumu, neapturi mani ar skumju skatienu, šonakt ļauj man dzīvot tur, pašā pasaules malā, tikai šo nakti, pēc tam es atgriezīšos.
Alesandro Bariko ''Šis Stāsts''

 Esmu šeit dažus mēnešus. Es nesaprotu kādēļ laiks steidzas un steidzas ātri, ātrāk nekā cilvēks bez lietussarga vētras laikā. Lietas mainās un nemainās, un atkal mainās, kļūst interesantas un apnicīgas. Pēdējā laikā man pietrūkst, pietrūkst ļoti, pietrūkst daudz kas, nesasniedzamais un pierastais. Viss tas, kas neatrodas šeit un vēl nedaudz. Manas atmiņas kļūst spilgtas ar izteikti skaidrām detaļām. Iepazītie cilvēki sāk ieņemt svarīgu vietu manā dzīvē. Ballīšu skaits sāk pārsniegt pieļaujamo un nepieļaujamo daudzumu jebkad.
Es vēlējos, lai viss ir kā filmā, bet aizmirsu, ka filmas mēdz būt dažādas un to vidū ir reklāmas, kuras ieilgst un nav patīkamas, bet nav arī nepatīkamas, izņemot tās par makaroniem ar sieru.
Vienmēr ir ļoti skaidri jāzina tas, ko vēlies un tas laikam arī ir vissarežģītākais.

Man nepatīk pazaudēt laimes sajūtu, tā noteikti ir, tā slēpjas kaut kur zem Ziemassvētku gaismām un bruģakmeņiem.
Uz drīzu tikšanos.
Un es vairs nedzeru tēju ar cukuru.

Lai Jums prieks !

11. novembris

Es neēdu gaļu trīspadsmit dienas, mīlu savu darbu un šodien nelīst lietus.
Čau, es vēlos apprecēties 2011. gada 11. novembrī ( 11.11.11 ), vienkārši apprecēties, īpaši nav nozīmes ar ko ( vēlams, lai tam 'nav nozīmes ar ko', būtu ideālas bikses un laba sirds ), tā iemesla dēļ, ka tas ir lieliskākais datums vispār.
Neēst gaļu trīspadsmit dienas nav viegli, tomēr es to nedaru tāpat vien. Viss sākās 2010. gada 10 augustā. Es piereģistrējos http://www.dayzeroproject.com . Tur viss ir trakoti vienkārši, 1001 diena un 101 lieta, kas jāpaveic. Šobrīd man ir izpildītas 48 lietas un palikušas 628 dienas.  Šobrīd es piestrādāju pie ''Eat vegetarian for a month'' punkta. Pagaidām viss izdodas. Viss visur izdodas. Man patīk dzīvot un man patīk domāt, ka neēdot gaļu karma mani mīl. Tomēr, ejot vakariņās un saprotot, ka jāpasūta kaut kas veģetārisks ir bēdīgi. Pagājušajā nedēļā es devos uz restorānu un kamēr visi ēda kaut ko, kas varētu būt gaļa, un daudz, es ēdu kaut ko tādu , kas izskatījās pēc kartona un garšoja pēc zirnekļu tīkla. Lieliski, nu dien !
Es nokrāsoju matus. Manos plānos bija atjaunot manu lieliski, skaisti brūno matu krāsu, lai tā ir izteiksmīgāka un saulē tik ļoti neizbalojusi. Es nopirku matu krāsu ar skaistu nosaukumu ''Bittersweet chocolate'', tomēr pēc matu nokrāsošanas šķiet, ka tā bija ''Blackest black''. Mani mati ir melni jeb tumši, tumši, tumši, tumši, tumši brūni. Tumši ! Visiem patīk, iespējams varu teikt, ka man arī.
Apstādiniet laiku uz brīdi.
Šobrīd, šajā brīdī manā dzīvē atkal viss ir ideāli. Es rakstu, skatos Twilight, sēžu ballīšdrēbēs ( ir tāds vārds ? domājams, ka nē ) un gaidu zvanu. Bet, jā, viss sāk kļūt interesanti, ļoti interesanti.  Man patīk. Neizmērojams optimisms un tādas lietas.

Lai Jums veiksme, daudz !

Neprincipi

Dzeru alu un skatos Harija Potera filmu, turklāt vienu no pirmajām. Vai diena var kļūt vēl interesantāka ?
Veikšu nedēļas apskatu, nevis tā iemesla dēļ, ka man patīk nedēļas apskati, bet gan tādēļ, ka tas ir interesantāk par neko. Nedēļas apskati ir briesmīgi.
Nedēļa pagāja tik ātri kā, nē, nekādu salīdzinājumu. Nedēļa pagāja ātri. Parasti laiks, manā lieliskajā skatījumā, pārāk ātri nesteidzas. Nav tā, ka ir pirmdiena un tad seko sestdiena, tomēr šobrīd varu apgalvot, ka ir tā, tieši tā un nekā visādi citādi.
Šonedēļ es meklēju šuvēju, pirmo reizi filmējos reklāmā, iepazinos ar cilvēkiem kluba tualetē, nesu kasti ar sešiem saldējumiem, gāju pa miglainām, naksnīgām ielām, domāju par miega paralīzi, dejoju, meklēju bāku, apmēram sarunāju sērfošanas nodarbības un pārkāpu dažus vienu savu izcili svarīgo principu.
Par reklāmu. Diena iesākās lieliski. Es aizgulējos. Parasti es nemēdzu aizgulēties. Parasti es pieceļos laicīgi, tik laicīgi cik vien laicīgi ir iespējams, atliekot modinātājpulksteni apmēram astoņas reizes, smuki ieveidoju matus, ja smuka matu ieveidošana nozīmē matu šķipsnu atbrīvošana no ļaunā fēna un iztaisnošana četrdesmit piecu sekunžu laikā, uzlieku seju, izsmērējot skropstu tušu visur, kur vien iespējams un izvēlos apģērbu, kuru noteikti nevilkt, pēc tam atrodot to, kurš būtu ideāli piemērots.
Tomēr tā diena bija citāda, es aizgulējos un man nebija laika nevienai no iepriekš minētajām svarīgajām darbībām, tādēļ viss bija jādara aši. Un steidzoties viss sanāk neveikli, vismaz man. Tā kā es nebiju apmierināta ar to kā diena ir iesākusies tikpat ļoti kā ar savu spoguļattēlu, es biju priecīga, ka tā gāja uz beigām. Un tad - pārsteigums ! Uz manu darba vietu atnāca jauns produkts, kuram bija nepieciešams reklāmas video un divi cilvēki tajā. Es tiku izvēlēta kā viens no tiem un tagad man ir ļoti kauns, es nevēlos redzēt to reklāmu pēc iespējas nekad un tādas lietas. Izklausās svarīgāk nekā patiesībā, patiesība ir tāda, ka es piedalījos ļoti nesvarīgā reklāmā, kura varētu būt tikpat nozīmīga kā reklāma par jaunajām kreklu pogām. Nē, laikam arī tā nav patiesība.
Pēdējā laikā es maz domāju un daudz ēdu. Ar nepacietību gaidu to brīdi, kad viss būs otrādi. Es gribu daudz domāt, gudras domas protams, maz ēst un būt skaisti tieva. Nav jau tā, ka es neesmu tieva, vienkārši durvis ir pārāk šauras un drēbju izmēri mūsdienās vispār ir neatbilstoši. Runājot par drēbēm, jo vairāk cilvēku ar rozā krekliem es pazīstu, jo bēdīgāk ir manai sirdij ( protams, tai, kura man ir ).
Nepārkāpiet savus principus, jo, ja reiz tādi pastāv, tad tas nav tāpat vien. - Tā es domāju, kad rakstīju šo. Šobrīd es domāju citādi. Nekas nenotiek tāpat vien, es jūtos tik apmulsusi kā zelta zivtiņa šokolādes sīrupā ( mani salīdzinājumi kļūst arvien skaistāki, nu dien !), jo dažādas situācijas seko cita citai un es nespēju rast nekādu loģisku izskaidrojumu.
Diemžēl nevaru apgalvot, ka visās dzīves jomās viss ir ideāli, bet tas tādēļ, ka draugos.lv beidzās statistika un es nezinu kā turpināt savu apbrīnojamo dzīvi tālāk. Un dzīve ir interesanta, pavisam nesen es piedzīvoju to, ka mana dzīve ritēja uz priekšu palēninātā palēninājumā ( nevis parastā ! ). Jā, tā kā filmās, tajās, kuras es neskatos. Interesanta sajūta, kuru izraisa pārmērīga viskija lietošana.
Neiepazīstieties ar cilvēkiem uz ielas. Savu lielisko cilvēku, kurš domā, ka kliegšana ''Stop ! You're lovely !'' ir jauks iepazīšanos veicinošs teikums es satiku vienreiz ( neskaitot to reizi tiekoties uz ielas ) un sapratu, ka satikt vairs nevēlos. Viņš to nesaprata un jau trešo nedēļu turpina uzstājīgi rakstīt un zvanīt.
Ir jābūt ļoti uzmanīgam ar to, ko vēlies, jābūt uzmanīgam tā iemesla dēļ, ka tas var piepildīties. Ir lieliski, ja piepildās tas, ko vēlies ? Ne vienmēr. Piemēram, ja tu vēlies šokolādi tik lielu kā pasaule, tad, ir jāizdomā, kur to varētu likt, jo domājams, ka virtuves galds būs nedaudz par mazu. No otras puses, šokolāde lielāka par pasauli ? Nav iespējams, tāpat nepiepildīsies, la, la un tad - brīnums, piepildās ! Un šokolāde iznīcina pasauli. Kāda pasauli. ( Nu, cik jauki. )

Lai Jums laime !

Lēmums

 Gadās tā, ka nākas pieņemt lēmumus. Pēdējā laikā tā gadās bieži. Lēmumu saturs sāk kļūst nopietnāks par  tējas vai kafijas izvēli brokastīs. Tomēr arī karstā dzēriena izvēle spēj ietekmēt turpmāko dienas gaitu. Ja kafija ir briesmīgi rūgta vai, ja tēja garšo pēc paklāja, tad garastāvoklis mēdz sabojāties. Katrs lēmums, neatkarīgi no tā lieluma, atstāj ietekmi uz turpmāko dzīvi.
Es esmu sapratusi, ka mans lēmums pamest Latviju uz nenoteiktu laiku, un doties uz šejieni ir viens no labākajiem lēmumiem manā mūžā. Mans mūžs nav tik garš kā vaļu vidējais nopeldētais kilometru daudzums gadā, tomēr pietiekami, lai saprastu, kurš lēmums ir bijis no tiesas labs ar visām no tā izrietošajām sekām. Sekas - kas tāds par ko es pārsvarā nedomāju.
Esmu gandrīz mēnesi šeit un varu apgalvot, ka viss ir ideāli. Tā es atcerēšos šo dzīves posmu dzīvē - kā ideālu. Ir lieliski tiekties pēc šķietami nesasniedzamā un vēl lieliskāk ir tas, ka nesasniedzamais ar katru dienu kļūst arvien sasniedzamāks. Sapņi piepildās, vienmēr.  Vēlos saglabāt šo sajūtu.
Un es joprojām vēlos spītīgi apgalvot, ka nepareizu lēmumu nav.
Protams, ir brīži, kuros iezogas depresija un izmisums par to, ka domas vienmēr nav tik viegli kontrolējamas un, ka vienaldzību nevar pasūtīt internetā tik vienkārši kā grāmatas par Kurta Kobeina biogrāfiju. Lai, nu, kā tie brīži ir pārejoši. Tomēr, man pietrūkst manu cilvēku Latvijā. Ļoti pietrūkst un tas nav pārejoši. Arī šeit ir patīkami cilvēki, ballītes līdz rītam un tādas lietas, tomēr draugus ( nevis paziņas ) nevar iegūt nepilna mēneša laikā, ir vajadzīgs laiks.

Kopumā varu apgalvot, ka viss ir lieliski.
Man patīk dzīvot.

Lai Jums veiksme !

Punkts 11

Kad es uztraucos, es krāsoju skropstas ļoti un ēdu ļoti, ļoti vai ēdu ļoti, ļoti nekad.
Sāksim ar to, ka es atcerējos, ko ļoti svarīgu, nepārprotami, neizsakāmi svarīgu. Es atcerējos to, ka man ir blogs. Čau, blogs. Es nerakstīju ilgu laiku, tik ilgu laiku kā četras nedēļas kalendārā un daudz stundas pulkstenī, un mazliet vēl. Es varētu aizbildināties ar tādām lietām kā skola, eksāmeni, vasara, Jāņi, dzimšanas diena (aprīlī), nav interneta, neesmu Latvijā. Patiesībā, jā, es neesmu Latvijā, bet man ir internets. Internets, kurš mēdz pazust un tad atkal parādīties, bet vairāk pazust.
Es esmu agriezusies salā, varu svinīgi paziņot, ka vienpadsmitais punkts, kurš atrodas manā 2011. gada apņemšanās sarakstā ir izpildīts. Es esmu šeit nedēļu. Tieši vienu nedēļu. Biju šeit pagājušā gada vasarā, man šeit patika un patika tā iemesla dēļ, ka bija tāda sajūta kā atrodoties filmā. Skaistā filmā, ar laimīgām beigām un tādā, kur viss ir iespējams.
Ar cilvēkiem iepazīties ir pat vienkāršāk nekā es domāju un es jau tā domāju, ka tas ir trakoti vienkārši. Šodien es gāju no veikala, klausījos mūziku un domāju, ka mans krekliņš ir pārāk plats, vējš nelabvēlīgi ietekmē manus matus un kurpes nav ērtas, bet tad pēkšņi kāds mani apstādināja sakot ''Stop ! You're lovely !'' un tā sākās mūsu saruna. Iepazīties uz ielas ir visnotaļ interesanti.
Man pietrūkst Latvijas, lai gan ikdienā to neizjūtu. Man pietrūkst atsevišķu lietu un man bail, ka tās ar laiku tiks aizvietotas ar citām. Tomēr es vienmēr cenšos atgādināt sev, ka bailēm un šaubām nav vietas. Nepavisam nav vietas nekur. Labas domas un tā.
Esmu atgriezusies.

Lai jums veiksme !

Pārmaiņas

 Coldplay - What if

Kaut kas nav pareizi, nav patiesi, nav svarīgi, nav, pavisam noteikti, kaut kas, kaut kā,  nav tā.
Bezcerība milzīgās devās pēdējā laikā bija manā dzīvē un manās domās. Tomēr, viss ir vienkārši. Parasti pietiek ar vienu mirkli un viss ir citādi.
Labāk. Citādi vienmēr ir labāk, pat, tad, kad nav.
Tas liek prātot par daudziem jautājumiem, par lietām, kas izraisa pārmaiņas dzīvē. Es spēju atcerēties tikai vienu cilvēku, kurš spēja mainīt manus uzskatus, neko nemainot, necenšoties. Ne vakardien, ne dažus mēnešus iepriekš, ne pirms viena gada. Senāk. Un ar to arī sākās mana ticība sev un neticība visam pārējam.
Visam ir vajadzīgs laiks, tomēr, dažkārt, tas uz mani neattiecas.
Laiks nevienu negaida, ar tādu teikumu es reiz pabeidzu domrakstu. Šobrīd ir citādi, es negaidu laiku un pārliecinošs ir mans uzskats, ka nekad nav par vēlu.

Es esmu redzējusi trīs taureņus, trīs pirmos taureņus šopavasar, baltus. Mazliet sāk likties, ka citādas krāsas taureņi neeksistē, man patīk šis mazliet. Balti taureņi ir nomierinoši. Viegli.
No vienas puses, viegli un nesarežģīti ir lieliski, tomēr, no otras puses - garlaicīgi. Jā, man tiešām šķiet, ka ir ļoti garlaicīgi un apnicīgi tad, ja ilgāku laika posmu viss ir kārtībā, viss ir lieliski, viss ir paredzami, nav problēmu un nav domstarpību. Tādēļ reiz man teica, ka man vajag drāmu, vienmēr. Laikam tajā ir sava daļa patiesības.
 Es aizeju gulēt četros dienā un pamostos trijos naktī, tādēļ, ka aizkari nav aizvērti. Tādēļ, ka ir gaišāks, nekā varētu likties. Tādēļ, ka grāmata par zemapziņas brīnumaino spēku vēstīja, ka miegs ir svarīgs. Tādēļ, ka prāts nogurst arī no labām domām. Tad tās sāk šķist nesvarīgas, uz mirkli. Tad viss, kas šķitis pareizs ir nepareizs.
Miers mijās ar satraukumu. Man patīk satraukums. Man patīk miers, dažkārt.
Tātad, viss ir mazlietiņ lieliski.
Nekad nav par vēlu, nē.

Lai Jums laime !

Standarts

Par lietām, par mirkļiem, par dziesmām, par atmiņām, par to, kas elpai liek aizrauties. Nenozīmīgi un nozīmīgi. Tā vienkārši, tā neviltoti, tā patiesi. Es nevēlos dzīvojot saprast, ka tik daudz ir nenozīmīgā. Varbūt vēlos. Es vēlos domāt tā, ka, jo mazāk nozīmīgu lietu dzīvē, jo lielāka to nozīme. Tā gan. Jo mazāk lietu, jo vairāk lietu.

 Kopumā, ja es kaut ko vēlos, tad lielos daudzumus. Ja es vēlos šokolādi, tad visu tāfelīti. Ja es vēlos sauļoties, tad visu dienu. Ja es vēlos gulēt, tad vismaz pusi no diennakts. Ja es vēlos mieru, tad mieru visā pasaulē.

Anything less than everything isn't worth having.

 Augsti standarti ir augsti, man patīk domāt, ka man tādi piemīt vai arī man patīk, ka pēc citu domām man tādi piemīt. Neesmu īsti pārliecināta.
Es mazliet prātoju par šodienu pirms gada. Apmēram viena gada. Viss bija citādi. Vienkāršotāk citādi, pārsteidzošāk citādi, nesliktāk citādi. Tomēr šodienu es nemainītu pret simts vakardienām un rītdienu arī nē, pat dienu aiz rītdienas ne. Es mēdzu uzskatīt, ka tās dienas, kuras reiz būs dienas nākotnē būs lieliskākas, tikai un vienīgi, godīgi sakot, tā arī ir, vienmēr. Domu spēks un tādas lietas. Mani patiesi pārsteidz tas, cik daudz apkārtējo cilvēku tic tam. Ticība domu spēkam izplešās pārsteidzošā ātrumā un man ir prieks tā iemesla dēļ. Man patīk labas domas, man patīk pozitīva attieksme, man patīk sirsnīgi vārdi. Sirsnīgi labi, sirsnīgi slikti - nav īsti nozīmes. Man patīk vēls pavasaris, tāds, kurā saule ir tuvāk man nekā parasti, tāds, kurā zāles zaļā krāsa iegūst citu nozīmi. Tāds kā tagad.
Man nepatīk enerģijas dzērienu patēriņš pēdējā laikā un tas, ka datumi mainās apmēram tādā vidējā ātrumā kā mainās minūtes.
La, la, la.
Patiesībā es tikai vēlējos paziņot, ka ir gandrīz vasara, es ēdu kūkas, man nepatīk mans kaķis un tavs arī nē, es apmeklēju trenažieru zāli apmēram trīs reizes nedēļā, man ir augstākais novērtējums pēdējajā domrakstā skolā vispār un es esmu forša tādēļ, es gribu izlasīt tik daudz grāmatas un izlasu tik maz, man patīk domāt par ideālām lietām un tad tās uzskatīt par neideālām, dažkārt man ir bail runāt angliski, dažkārt man ir slinkums smieties, vairāk kā dažkārt man patīk pastaigas vēlos vakaros un dzīve ir skaista.
Man patīk uztraukums, neliels uztraukums. Šobrīd es nemāku sajust uztraukumu, bet šobrīd nav vienmēr un vienmēr nav šobrīd.
Man patīk domāt daudz. Par daudz, nevis pardaudz.
 Kyle Andrews - You always make me smile.
( Dziesma no vasaras, kura ir pilna pozitīvismam un tādēļ lieliski iederās vēlā pavasarī. Jā.
Ir diez ko kaitinoši tādi teikumi kā ''dziesma no vasaras'', ''dziesma no vakardienas'', ''dziesma no kaimiņa kāzām'', ''dziesma no lielveikala'', tādi, kuri šķietami piešķir kādu īpašu nozīmi, bet patiesībā ir interesi neizraisoši un paskaidro apmēram neko. )

Lai Jums traki daudz dienu pārpildītu ar priecīgām emocijām un cukurotām lietām !

Nepareizi

Man tik ļoti patīk tas, ka vienu un to pašu situāciju var uztvert ārkārtīgi daudz, dažādos veidos.

Pavasaris pazuda. Pēdējā laikā varētu šķist, ka mana mīļākā nodarbe ir medikamentu lietošana un zāļu tēju dzeršana. Es guļu apmēram visu dienu un nevaru aizmigt apmēram visu nakti, tādēļ nemēdzu redzēt sauli un pavasaris šķiet zudis līdz ar laika izjūtu. Tas mainīsies, pavisam noteikti. Pozitīvisms, laba karma un tādas lietas.
Man nenāk miegs. Es nemāku apstādināt laiku. Es nespēju domāt pietiekami nopietni. Es nemāku būt ieinteresēta uz ilgu laiku, dažkārt pat neilgu ne. Mana interese lietās ir nenoturīga, mainīga, apsīkstoša. Protams, ne vienmēr, jo dažkārt es pavisam lieliski māku apstādināt laiku un domāju tik nopietni, cik vien nopietni tas ir iespējams.
Man patīk, ja viss ir vienkārši. Nesarežģīti.
Es jūtos savādi, savādi kaut kā, savādi mazliet. Savādi nav nepareizi.
Nepareizi priekšstati ir nepareizi, nepareizi cilvēki ir nepareizi. Nepareizs ne vienmēr ir slikts. Nepareizs priekšstats var būt arī trakoti pareizs un jauks, tomēr nepatiess. Savādi. Mani neuztrauc nepareizi priekšstati no nepareiziem cilvēkiem. Mani uztrauc vārds 'Nepareizi', tas mēdz atkārtoties pārāk bieži. Dažādās situācijās, bet visai reti manā dzīvē, manās domās.
Es vēlos darīt to, ko es vēlos, nevis to, kas ir pareizi.
Tas nav nepareizi, nē.

Lai Jums laba karma, daudz !

Formsprings

 Siren's Eye - Falling

Labrīt, aprīlis.
Labrīt, man pietrūkst ikdienišķu ierakstu.
Tātad. Es šorīt pamodos (neparedzams pavērsiens manā dzīvē) no īsziņas signāla, pavisam ikdienišķa īsziņas signāla ar pavisam ikdienišķu saturu par pavisam neikdienišķām lietām. Manuprāt, ir lieliski pamosties no īsziņas signāla, daudz lieliskāk nekā no modinātāja bļaurēšanas, zobu sāpēm, vai no tā, ka kāds stāv pie gultas un saka ' Man jau teica, ka tu vēl guli ', parasti tādos brīžos es jūtos apmulsusi, parasti tādi brīži neatkārtojas. Manas kakla sāpes bija mazliet mazinājušās un es jutos mazliet nesaukstējusies. Prieks tādēļ. Tomēr ļoti sapratu, ka šovakar nevēlos nekur doties, tikpat ļoti kā vakardien. Ir apmēram maz nedēļas nogales, kuras esmu pavadījusi mājās, tāpēc tas ir jāmaina (vai arī nav).
Tad, kad esmu slima vai slinka, vai slimi slinka es taisu kolāžas, ēdu citronus, skatos griestos, saku citiem, ka lasu grāmatas, bet patiesībā skatos briesmīgas meiteņu filmas. Šodien noskatījos trīs un prātā palika atziņa, tāda, ka katrs ir pelnījis otru iespēju. Es uzskatu, ka neviens nav pelnījis otru iespēju. Viena iespēja ir daudz, pietiekami daudz. Ja dod otru iespēju, tad ir iespējamība, ka otrā pārvēršas par trešo un pēc trešās sajūk skaits, nekas nemainās. Uz iespējām es attiecinu 'kas notiek vienreiz, nekad nevar notikt otrreiz, bet, kas notiek divreiz, nešaubīgi notiks trešoreiz' . Pat, ja otrās iespējas došana man nodrošinātu mūžīgu laimi, bezmaksas saldējumu un tā, es izvēlētos neizvēlēties. Gluži tāpat kā es neizvēlētos ēst mandarīnus, ja zinātu, ka tos ir grūti atbrīvot no mizas (galīgi nesmuki skan).
Tomēr šodien es mazliet sāku šaubīties par saviem uzskatiem. Man ir jāpadomā mazliet daudz.
Man pirms divām nedēļām bija tik ārkārtīgi garlaicīgi, ka es pie pilna saprāta izvēlējos izveidot savu Formspringa lapu, turklāt man bija ļoti kauns to publicēt draugiem.lv dienasgrāmatā vai kādā citā publiskā vietnē, bet tas tikai tādēļ, ka man rodas vēlme izdzēst internetu vienmēr, kad ir redzami Formspringa vai ask.fm linki visur, visur, visur un tie atkārtojas atkal un atkal, un atkal.
Tā iemesla dēļ man nav neviena jautājuma (vai arī es esmu tik lieliska, ka man neviens neko nevēlas jautāt).
http://www.formspring.me/valzivs
Ak, nē, man nav neviena jautājuma (es atkārtojos apzināti).
Jautājiet, mirstīgie, jautājiet !

Lai Jums laime !

Taurenis veģetārietis.

Mana šokolāde garšo pēc vasaras. Nopietni.
Es nezinu kā.
Es nezinu kā, jo manās domās dzīvo suns veģetārietis, kurš ir dzīvojis veģetāriešu ģimenē visu savu suņa mūžu un ir vesels. Manās domās ir gados veca pingvīna siluets, turklāt es nemaz nespēju iztēloties kāds izskatās vecs pingvīns bez silueta, manās domās ir citronkoku plantācija, un vēl mazliet.
Viss ir kaut kā tāpat un nē, nemaz. Ir pavasaris, ir sniegs, ir prieks. Dažkārt nav, nē.
Dienas paiet tik ātri, ka es nespēju izsekot līdzi datumiem, notikumiem, un cilvēkiem, kuri ir, un tad vairs nav, un tad atkal ir. Nenozīmīgi ir, nenozīmīgi nav. Un tomēr, ir.
Tuvojas dzimšanas diena, man nepatīk. Puķe puķu podā, tieši tajā, kurš man tika uzdāvināts pagājušā gada dzimšanas dienā, ir uzplaukusi, zied, ir sarkana un dzīva. Uz puķu poda ir gadu skaitlis, kurš ir par vienu skaitli lielāks, nekā mans pašreizējais, gluži vienkārši cilvēki mani pazīst tik ļoti, ka nezina, cik man ir gadu, bet dāvina puķu podus. Es nesūdzos, bet vairāk priecājos par taureņiem. Dāviniet man taureņus ! Man jau ir divi, dāvināti.
Es kādu dienu varētu izveidot dāvināto taureņu fermu.
Es gribu dejot. Un taureņus trīs.

Astro'n'out - Kā Luksofors

 Lai Jums pavasaris !

Atkārtojams septiņdesmit astoņi.

Cilvēki smaida arvien retāk, sniegs sāk nokust un es gaidu cepumus pa pastu. Man patīk rakstīt tad, kad man ir tikko nolakoti nagi un arī tad, kad nav.

Diena sākas, kāpju uz svariem, manis pietiks vēl diviem pavasariem. Patiesībā vairākiem, patiesībā Prāta Vētra - Plaukstas lieluma pavasaris manā galvā mēdz skanēt tik skanīgi, ka es vēlos paņemt lapu, baltu papīra lapu un zīmuli, apsēsties uz grīdas un uzzīmēt sniegpulkstenīti, divus, trīs un tik daudz, ka to skaits sajūk. Man nav pavasaris galvā, man galvā ir nekas dažkārt, bet šobrīd nav tas dažkārt, tieši otrādi, ideju pilnu domu ir tik daudz, ka būtu jāizmanto matemātiski negudri vārdi, lai aprakstītu cik tieši, piemēram, septiņdesmit astoņi.  Tas varētu būt negudrākais skaitlis vispār. Septiņdesmit astoņi, simtu septiņdesmit astoņi, pieci simti septiņdesmit astoņi, viens tūkstotis septiņdesmit astoņi. Atkārtojams skaitlis.

    ''Vakars ir skaists, zils, ziedošs un pavasarīgs, bet cilvēks dzīvo pa konvertiem, mapēm un kartotēkām - nepavasarīgi aizrāvies. Vai viņš ir parasts vai neparasts cilvēks ? Mēs ar Unigundi šajā gājienā iedalām cilvēkus: atkārtojamos un neatkārtojamos.''
 (Imants Ziedonis - ''Kurzemīte'' )

Atkārtojams un neatkārtojams, parasts un neparasts. Es lielāko daļu no cilvēkiem uzskatu par atkārtojamiem. Katrs cilvēks ir īpašs, neatkārtojams un vienreizējs, un tā nav. Man tā nav, nē. Tāpēc man tu pavisam iespējams neesi neatkārtojams, man tu nešķieti vienreizējs un īpašs. Atkārtojamu cilvēku ir tik ļoti daudz un tieši tāpēc milzīgs ir prieks sastapt un iepazīt vai neiepazīt kādu neatkārtojamu. Pilnīgi nepazīstams cilvēks var būt neatkārtojams, ļoti labi pazīstams var būt atkārtojams un otrādi. Mans neatkārtojamais cilvēks kādam ir atkārtojams, kāda atkārtojamais cilvēks man ir neatkārtojams. Atkārtojams var kļūt par neatkārtojamu. Atkārtojami cilvēki nav slikti, nevērtīgi un nenozīmīgi, gluži vienkārši, ja to nebūtu, tad es neizjustu skumjas, man to nepietrūktu un mana dzīve nemainītos.
(Un tagad padomājam par saviem neatkārtojamajiem cilvēkiem un pasmaidam.)
Es gribu kā bērns vēl just. Priecāties un nekad nepiekust.

Un galu galā viss, ko es vēlos ir šokolāde. 

Lai Jums pavasaris !

Atbildes.

1.Kas ir pirmā lieta, ko tu iedomājies, kad piecelies no rīta?

 Parasti no rīta, kad pamostos man skan galvā dziesma, lielākoties viena rindiņa no tās. Bieži vien muļķīga un kaitinoša, bieži vien jauka un priecīga, bieži vien nezināma un tādu, kuru negribas zināt. Tāpēc es prātoju kādi ir dziesmas vārdi vai dziesmas nosaukums. Dažkārt no rīta es iedomājos par to, ka ir jādomā labas domas un domāju ko tādu kā 'šī var būt lieliskākā diena manā mūžā' un tad es aizmiegu, aizguļos un dusmojos uz visu pasauli mazliet. Dažkārt es domāju par to, cik ir pulkstenis, dažkārt pamostos vienu minūti pirms modinātājpulksteņa un domāju kā tas ir iespējams. Dažkārt pamostoties es domāju par to, ka gribu mājās, dažkārt par to, ka ir auksts vai par to, ka neredzēju saullēktu, dažkārt manā prātā ir fragmenti no naktī redzētā sapņa un es cenšos to atcerēties, bet , kad neatceros domāju kāpēc tā. Dažkārt no rīta pamostoties manā prātā ir kāds cilvēks, kurš tobrīd ir ideāls un tad ir jāsmaida.

2. Pirmā lieta, ko tu pamani pretējā dzimumā?

Matus un to, cik ļoti līdzinās manam priekšstatam par ideālo cilvēku. Manam ideālajam cilvēkam nav nekādu noteiktu parametru, nekādu konkrētu lietu, kurām jāpiemīt, tāpēc nevar teikt, ka ideālu cilvēku nav, tādi pavisam noteikti ir.

3. Pirmā lieta, ko ņemtu līdzi uz neapdzīvotu salu?

 Brāļu Kaudzīšu grāmatu ''Mērnieku laiki'', es vienmēr esmu vēlējusies izlasīt, bet nekad nav pieticis apņēmības to izdarīt.
Kladi un zīmuli, lai varētu rakstīt, jo man ļoti liekas, ka tad man patiktu rakstīt un daudz.

4. Kas ir pēdējais, ko tu apēdi?

 Piparmētru konfekte, negaršīga. Es šobrīd labprāt vēlētos piparmētru tēju ar daudz labām domām un garšīgu filmu.

5. Pēdējais cilvēks, ar kuru tu runāji pa telefonu?

Es runāju ar draudzeni, kura svin savu dzimšanas dienu tieši šodien. Publisks daudz laimes, prieka, tējas, ideju, nāves dzejoļu un baltās šokolādes !

6. Pēdējā filma, ko tu noskatījies?

Neesmu pārliecināta, bet zinu, ka iesāku skatīties ''Never let me go''. Parasti es neskatos šāda veida filmas, vai vismaz apgalvoju, ka neskatos. Kādas? Romantiskās vai komēdijas, vai romantiskās komēdijas, bet tā ir romantiskā drāma, tāpēc viss ir kartībā.

7. Pēdējā grāmata, ko tu lasīji?

Es esmu iesākusi lasīt daudz, tāpēc uzrakstīšu to grāmatu nosaukumus, kuras man šobrīd mētājas pie gultas.
Kurts Vonnegūts - Ietupinātais
Jodi Picoult - My Sister's Keeper
Māra Zālīte - Klusās vētras
Ēriks Hānbergs - Augusta pieredzējumi
Imants Ziedonis - Kurzemīte
Kurts Vonnegūts - Titāna Sirēnas
Elisa Kelepraisa - Tā runāja Einšteins
Ojārs Vācietis - Es tevī esmu iemīlējies, pasaule !

 

Tālāk stafeti nododu - Meitenei , Zum zum un Sunshinei.

Lai Jums prieks !

Laiks

Ne viss ir tāds kāds tas izskatās un es tomēr ticu, ka cilvēki mainās.
Šodien ir pilnmēness, tāpēc es gribu domāt par lietām, kuras bieži vien paliek neatklātas, par cilvēkiem, kuru vārdus ir grūti atcerēties un tiem, kuru vārdus nevar aizmirst, par mazajiem mirkļiem, kuri pēc kāda laika šķiet lieli.
Es gribu saprast daudz. Nē, nevis uzzināt vai iegaumēt, bet saprast. Es gribu atcerēties vairāk, nekā es atceros. Es gribu neaizmirst. Tikai dažas dienas paliek atmiņā, tādas īpašas, ar kaut ko nozīmīgas, iespējams nenozīmīgas, bet mazlietiņ svarīgas. Nē, pat ne dienas, bet atsevišķi mirkļi. Šķiet, ka atmiņām nav svarīgi datumi, dienas, nedēļas, gadi. Nav svarīgs laiks. Ārkārtīgi sarežģīti, bet man nepatīk vienkārši.
Es apsolos, ka neizniekošu laiku domājot par laiku. Par to, cik tā maz, par to, cik tā nepietiekami, par to, ka tas ir, par to, ka tā nav.
Es vēlos sasniegt brīdi, kad paskatoties pulkstenī un redzot 22:22 vai 11:11 mana vienīgā vēlēšanās būtu tāda, lai nekas nemainās un paliek tieši tāds kāds ir tajā brīdī. Jā, tas būtu lieliski, patiesībā, nē, tas būs lieliski.

Lai Jums laime un daudz !

Vilks

Sveiki. Es esmu dzīva ļoti un slinka ļoti, un viss pārējais arī ir ļoti. Man patīk.
Esmu pārcietusi pēdējo, pašu pēdējo ortodonta apmeklējumu, dažādas neapdomīgas muļķīgas, lielu daudzumu sniegpārslu, vienu nedēļas nogali pavadītu mājās un tādas lietas.

Brālim piederēja divi vilki. Viens bija labais, otrs, savukārt, ļaunais. Kurš no abiem vilkiem ir stiprāks? Tas, kuru viņš baroja. Tātad, ir jādomā labas, pozitīvas un visādi citādi lieliskas domas, lai labais vilks būtu stiprāks. Jā gan.

Barojiet labo vilku !

Laime.

Labdien, es vēlos būt laimīga vienmēr.
Neatkarīgi no tā vai kāds ir precējies, neatkarīgi no laikapstākļiem, neatkarīgi no visa tā, kas ir bijis.

Asimetrija

Es gribu činkstēt. Daudz, nevajadzīgi, kaitinoši. Činkstēt, žēloties, gausties, raudāt, pārēsties šokolādes saldējumu, bēdāties, gulēt vairākas diennaktis, apstādināt laiku, saglabāt mieru, noķert taureņus, uzlocīt kuģīti no papīra un iedarbināt jauno printeri. Nē, printeri vairs ne.
Vakardien es nespēju izlemt vai es vēlos raudāt un tad kādu nogalināt vai kādu nogalināt un pēc tam raudāt, vai arī raudot kādu nogalināt. Es nevarēju paciest visu pasauli. Šodien es esmu pilna pozitīvisma un kafijas. Šodien es biju dusmīga. Skolotāja teica, ka nav pareizi, ka nevar rakstīt tādu teikumu kā 'Viņš mīlēja mīlestību'. Tieši tādu teikumu es biju uzrakstījusi savā lieliskajā domrakstā, es gribēju strīdēties. Var mīlēt prieku, var mīlēt brīvību, var mīlēt dzīvi un pavisam noteikti var mīlēt mīlestību. Var arī nemīlēt. Galu galā skolotāja teica, ka es interesanti salieku vārdus teikumos vai teikumus vārdos. Interesanti noteikti ir labāk par nepareizi.

 You know what the easter bunny and true love have in common? Doesn't matter, because they don't exist.
/One tree hill/

Šodien es biju pie friziera. Tagad man ir lielisks, asimetrisks matu griezums, gandrīz saglabāts matu garais garums, nesašķēlušies matu gali un atrasts ideāls risinājums kā tikt vaļā no nejauši melni krāsotajiem matiem, prieks. Nekad nepērciet krāsu uz kuras rakstīts 'Tumši brūna matu krāsa. Nē, tiešām, tumši brūna. Mēs nemelojam, tiešām ļoti tumši brūna '.  Galu galā mati ir melni un tad ir jāraud, bet tad ir jāpierod un jāpriecājas, bet tad ataug matu saknes un atkal ir jāraud. Tomēr viss būs labi. Būs gan. Jā.

Mazāk domāt. Vairāk domāt. Nedomāt?
Es sakārtoju skapi, es sakārtošu domas.

Lai Jums laimes daudz !

Klade

Atrast ideālu kladi nemaz, nemaz, nemaz nav vienkārši.
Dažkārt tas ir šķietami neiespējami, dažkārt bezcerīgi, dažkārt nevajadzīgi, dažkārt smieklīgi, dažkārt nogurdinoši, bet vienmēr svarīgi līdz pat pašam atrašanas brīdim.
Ideālās klades lapas nav no rūtiņām, nav no līnijām, nav ar zīmējumiem un noteikti nav brūni dzeltenas. Ideālai kladei lapu skaita skaitlis pārsniedz skaitli simtu piecdesmit. Ideālās klades vāku nerotā suņi, valzivis, cipari, zvaigznes, siers. Ideālai kladei nav spirāles. Ideālās klades vāki ir no cieta materiāla un biezi. Ideālai kladei nav parastās klades formāts, bet tas nav mazāks. Uz ideālās klades nav neviens cipars, burts, svītru kods, ražotāja zīme, uzraksts, telefona numurs.
Es atradu ideālu kladi.

Man ir ideāli ideālā klade ar ideālām baltām, tukšām lapām.
Man liekas, ka, ja man piederētu tikai divas lietas uz pasaules un tās būtu - jahta un klade, tad es teiktu, ka kladei ir lielāka vērtība.
Kladē būs ideālas lietas, ideāli teksti, ideālas kolāžas, ideāli vārdi, ideāli pingvīni un maza daļiņa no manas dzīves. Iespējams burti nebūs taisni un precīzi pareizi, iespējams pingvīniem nebūs seju, iespējams kolāžas būs neskaidras, iespējams maza daļiņa no manas dzīves nav izmērāma, bet tieši tāpēc mana klade ir ideāla. Turklāt tajā jau ir sāktas ideāli aizpildīt trīs lapaspuses. Es esmu priecīga.
Man ir mana mīļākā tēja uz pasaules. Vaniļas.
Man ir atkal miegs un es atkal mazlietiņ ticu, ka ideālas lietas pastāv.
Es gribu sarkanus matus, 2011. gada kalendāru, skaisti nolakotus nagus un bezgala daudz idejas.
 Es gribu, lai cilvēki nedomā, ka es esmu tik bezatbildīga, ka varētu apprecēt cilvēku, kuru pazīstu mazāk, nekā 12 stundas. Es gribu, lai es uz jautājumu 'Vai tev neliekas, ka tu esi pārāk tieva?' varētu atbildēt ar 'Jā, man tā liekas gan'.  Es gribu, lai vaniļas tēja nekad nebeidzas.
Es gribu, lai dzīves beigās kladē nebūtu nevienas baltas lapas.

Lai Jums prieks !

Bush - Glycerine.

Nopietnība

 Train - The finish line

Man liekas, ka šokolādes saldējums varētu būt skumjākais saldējums pasaulē, tāpēc, ka tas man liek domāt par skumjām lietām un skumjas lietas liek man domāt par šokolādes saldējumu. Tāpēc es apņemos neēst skumjāko saldējumu pasaulē vai arī apņemos nedomāt par skumjām lietām. Jāizlemj. Galu galā jauns Jaunais gads. Man, protams, patīk, bet es bieži, pārāk bieži domāju par to, ka man pietrūkst vecais gads, lietas un ne īsti lietas, kuras vienmēr paliks tajā.
Man ir jāsaka, ka jaunais gads būs ļoti labāks. Jo tas ir tikai tikko sācies. Jo tas tika sagaidīts visai jautri, ar diezgan līdzīgu kompāniju kā pagājušajā gadā. Jo gandrīz katra diena ir bijusi nepavisam garlaicīga. Jo man patīk vārtīties sniegā. Jo es apmeklēju trenažieru zāli trīs reizes nedēļā. Jo es māku fotografēties sniegā, kleitā un nenosalt. Jo vēl ir laiks uzcelt sniegavīru. Jo es māku skaisti nolakot nagus. Jo man istabā ir puķu podu statīvs. Jo es atceros Ojāra Vācieša dzejoļa pēdējās divas rindiņas. Jo es mācos novērtēt. Jo uz statīva ir puķu podi.

Visu gadu man diezgan ļoti nenāk miegs. Agrāk es teiktu, ka tas tikai tāpēc, ka es guļu pa dienām, bet tagad man nenāk miegs arī pašā dienas vidū, dienas beigās, sākumā gan mazliet. Es esmu noskatījusies visus iespējamos seriālus. Es esmu sākusi lasīt dažnedažādākās grāmatas. Es esmu sākusi ēst naktī vairāk nekā pa dienu. Un es esmu sākusi mazlietiņ vairāk domāt par krustvārdu mīklas, kurai pa vidu ir vārds Nākotne, atrisināšanu. Katru otro dienu es domāju, ka esmu izlēmusi, ko darīt pēc sešiem mēnešiem, katru otro dienu manas domas mainās pavisam. Tātad es apsveru iespēju lēmumu pieņemt pēdējajā brīdī. Un pavisam iespējams tas būs apmēram tāds -

- Braucam ar stopiem uz Itāliju pēc divām stundām?
- Labi, es tikai pabarošu kaķi.

Nē, ne gluži tāds. Es nemēdzu barot kaķi, precīzāk, briesmoni ar četrām kājām, kurš izskatās pēc kotletes ar lāzerstaru acīm. Kaķi nav mani mīļākie dzīvnieki. Lai nu kā, es nekad neesmu vēlējusies nopietnu, stabilu dzīvi, nopietnu darbu, nopietnus, skaidrus nākotnes plānus, es tikai vēlos, lai dzīve nekad nekļūst garlaicīga. Daudzi saka, ka tā nevar, ka tā nav pareizi, bet es laikam ļoti domāju savādāk. Un līdz šim man patīk, viss patīk. Patīk arī tas, ka vienmēr pastāv iespēja, ka viss var mainīties, vai arī nemainīties nemaz. Sarežģīti, vienkārši, lieliski.

Mazlietiņ mazāk sirdsapziņas. Mazlietiņ vairāk bezrūpības. Un nekad neko nenožēlot.

..Arī tad, ja mēs zem viena jumta

Būsim tikai tad, kad ārā līs.

/Ojārs Vācietis/

 Lai Jums laime !