Monday, September 9

Elpot

Es apmaldījos divus gadus maldoties.
Apmaldījos divās valodās un divās valstīs, un vēl mazliet.
Apmaldījos ikdienas pārslēdzot valodas mobilajā telefonā un piemirstot kā lietot garumzīmes, trīs mēneši pārauga gadā un gads divos, un vēl mazliet.
Apmaldījos vārdos, cilvēkos, sirdsapziņā mazliet.

Šobrīd man ir brīvais laiks un nav brīvs nemaz, atpūta sāk sajukt ar pārmērīgu miega daudzumu un sports mijas ar nekā nedarīšanu, un blogs aizmirstas un pietrūkst kas bijis, un vēl vairāk kas būs.
Es jūtos labi. Daudz plānu un pārāk daudz ideju.
Pazaudēju sevi, tagad ir laiks atrast, lai spētu atkal pazaudēt. Un nē, pazaudēt katru reizi citādi.
Tomēr man ir ļoti vajadzīgs laiks. Man ir vajadzīgs laiks man. Un grāmatām, burtiem, teikumiem, jaunai valodai, cilvēkiem un es gribu elpot. Pareizi vai nepareizi, tas šobrīd neliekas gana svarīgi, galvenais īsti.
Vēlos īstas sajūtas.
Es šeit publiski apsolu sev, ka sešdesmit dienu laikā no tieši šī brīža es jutīšos sešdesmit reizes laimīgāka, es nepadošos miegam un šokolādei, un lietām, cilvēkiem, kas nedara manu laimīgu. Tiešām.
Septembris mani biedē.
Trešais Septembris bez noteikta virziena un pēdējais, tā man patīk domāt.
Un es gribu vairāk.
Nepadoties.