Wednesday, March 31

Pavasaris

Sirds sitās kā negudra (hahā, tātad man tomēr ir sirds). Es nespēju sakarīgi domāt un man trīc rokas. Sasodīts, tā nedrīkst būt, nepieļaujama situācija.
Tātad, man ir mans nenormāli labais garastāvoklis, tāds, ka nav šaubu - es izglābšu visu pasauli, lai tur vai kas.
Būtu lieliski, ja šo garastāvokli varētu saglabāt burciņā, tad tās, nudien, būtu lieliskas zāles pret asarām un visādām nejēdzībām. Ja jūs mani pašlaik redzētu, tad pavisam noteikti domātu, ka es esmu galīgi ķerta. Brumm.
Es tikai smejos. Un es tikai mīlu visu pasauli, draugiem stāstu visādas mīļas muļķības, tāpēc viņi domā, ka esmu garīgi nevesela un ir pilnīgi pārliecināti, ka esmu lietojusi apreibinošas vielas. Mūsdienās cilvēks nevar būt vienkārši nenormāli priecīgs. Ah. Es tikai smeeejos. Ar mani gluži vienkārši ir tā, ka es spēju priecāties par mazām lietām. Ļoti mazām. Jaukām. Priecīgām. Saulainām. Skaistām. Saldām. Lietainām. Pozitīvām. Cerīgām. Krāsainām. Dažādām.
Bet es tikai smejos.
Tagad jāpadomā normāli. Sasodīts. Pavasaris galvā, tātad no prātīgas, reālistiskas domāšanas nekas nesanāks.
Lieliski. Un es jūtu, ka viss būs lieliski. 

There can be miracles
When you believe
Though hope is frail
It's hard to kill
Who knows what miracles
You can achieve
When you believe, somehow you will
You will when you believe

/Leon jackson - When you believe/

Lai Jums laime !

Tuesday, March 30

Naktstauriņš

Apelsīnu šķēlītes, tēja un pavasaris.
Pašlaik manos matos ir basma un henna, tas nozīmē tikai to, ka mati dažas dienas smaržos pēc siena kaudzes, iespējams iegūs skaistāku nokrāsu un būs stiprāki, spēcīgāki, garāki, mīkstāki, dīvaināki, tumšāki.
Šīs dienas grandiozais atklājums - krustvārdu mīklas lieliski nepalīdz pret vēdersāpēm. Patiesībā krustvārdu mīklas nepalīdz ne pret ko, varbūt veicina domāšanu, bet nekas labs tāpat neizdomājas, jo, kas gan var būt labs, ja tu pēc to risināšanas vēl divas stundas prāto par Hitlera otro vārdu vai upi, kas tek cauri Parīzei. Zinājāt, ka Hitleram bija tikai viens vārds? Es nezināju. Tātad es divas stundas prātoju par Hitlera otro vārdu, bet viņam tāda nemaz nebija. Skumji. Man arī ir tikai viens vārds un sākas ar to pašu burtu, un es arī esmu dzimusi aprīlī, un es arī gribu būt ''Pārliecināts veģetārietis un smēķēšanas pretinieks'' .  *Turpina lasīt Hitlera biogrāfiju*  ''Hitlers Vīnes periodā daudz lasīja..''  Es arī periodiski daudz lasu ! Un viss, līdzības beidzās. Jāiet draudzēties ar fēnu un pēc tam jāraud par jauno matukrāsu. Es atgriezīšos.
Es atgriezos (cik neparedzami). Mani līdz (gandrīz) nāvei pārbiedēja naktstauriņš, tātad, es nelaimīga žāvēju matus un pie loga kāds atdauzījās, pirmā doma bija, ka tas ir Hitlers, kurš atriebjas par šādu ieraksta sākumu, otrā doma bija, ka tā ir Beyonce, jo viņa bieži kaut kur atsitās. Pēc patiesības noskaidrošanas es biju nesaprašanā, ko gan nakstauriņš dara naktī, bet tad es kļuvu attapīgāka un sapratu, ka tas ir naktstauriņš. Tāds ir mans matu žāvēšanas stāsts. Mati izskatās mazlietiņ tumšāki, bet nekas daudz nav mainījies, tātad iespējams būtu jānopērk normāla matu krāsa vai labākajā gadījumā jāataudzē savi latviešu pelēkie dabīgie mati, un tad jāsaprot, ka pelēkie mati izskatās pelēki, bet tad es nevarētu teikt, ka es matus krāsoju ar galīgi dabīgām krāsām, kuras ir pilnīgi nekaitīgas.
Ir brīvdienas. Kad esmu mājās, tad skatos multenes un guļu, bet, kad neesmu mājās, tad neesmu mājās. Tas arī viss. Diezgan interesanti, bet tikai tad, ja 'neesmu mājās' laiks pārspēj 'esmu mājās' laiku.
Šonakt skatīšos drāmas. Tātad ir mans drāmu skatīšanās laiks un man nav bail no zirnekļiem. Zirnekļi ir jauki.  Nē, tas nenozīmē, ka es skatīšos drāmas par jaukiem zirnekļiem no kuriem man nav bail, turklāt tagad es rakstu teikumu, kurā atkārtojos, jo tad ieraksts izskatīsies mazlietiņ garāks un jūs domāsiet, ka es neesmu tik ļoti slinka un, ka man ir ko teikt par arahnofobiju. Galu galā es skatīšos filmu Thirteen.
Lai Jums prieks!

Monday, March 22

Lāzeru stari

Pašlaik mani nekas nespētu uztraukt, pat ne tas, ja kāds pateiktu, ka mans kaķis ar savām lāzeru staru acīm iznīcina pasauli, padarot to par kaut ko līdzīgu saņurcītai skārdenei.
Gluži vienkārši man ir raudulīgais garastāvoklis. Tas ir tad, kad es žēlojos, iespējams daudz ēdu un klausos skumīgu mūziku, un pavisam noteikti neuztraucos par kaķa lāzerstaru acīm vai rūķīšu tēju. Vecmāmiņa ir apņēmusies iegādāties pēc iespējas vairāk Rūķīšu tējas, skumjāk vairs nevar būt, nē, var gan, viņa var izveidot savu Rūķīšu tējas ražotni un tajā mani paverdzināt līdz mūža galam vai 2011. gada 21. maijam.
Ierakstot vārdu 'laiks' skaidrojošajā vārdnīcā parādās daudz, daudz dažādi skaidrojumi (neparasti) un pirmais ir saistībā ar fiziku, es nesaprotu kāpēc vienmēr visu mēģina izskaidrot ar fiziku. Spokus, rūķus, suni drosminieku, zibeni, lavas lampas,visu !
Es lasu grāmatu par ceļošanu laikā un tur ir visādas lietas saistībā ar kvantu fiziku un kvantu putām, kuras nogalināja 71 gadu vecu zinātnieku, kurš aizceļoja uz tuksnesi, un ātri nomira, tātad ceļošana laikā ir bīstama. Jāpiebilst, ka grāmatu es esmu izlasījusi līdz 53 lpp no 509 iespējamajām lapaspusēm (jā, es tikko gāju pēc grāmatas, lai neinteresanti varētu uzrakstīt lapaspušu ciparus). Es parasti lasu, nevis tāpēc, ka ir trakoti interesanti vai tāpēc, ka lasīt ir dikti forši, bet gan tāpēc, ka man patīk burti vai arī vārdu secība teikumos, vai neparasti salīdzinājumi, vai idejas (vai bildītes).  Es nespēju atcerēties kāds bija grāmatas nosaukums, kurā galvenie varoņi bija pelmeņi pirāti, bet tajā laikā, kad es lasīju grāmatu man tas šķita pilnīgi normāli, it kā kaujinieciski, pirātiski noskaņoti pelmeņi būtu kaut kas neparasts.
Ir pavasaris, tātad spīd saule un pa dienu aizmigt ir grūtāk, nekā parasti (aizkari nespēj nogalēt sauli).
Esmu noskatījusies visas iespējamās meiteņu filmas, tās ar Hilariju Dafu, vampīriem un tamlīdzīgajiem, bet tikai tāpēc, ka manu seriālu jaunās sērijas iznāk tikai reizi nedēļā, un katru dienu būtu pārāk smagi skatīties visādas drāmas, psiholoģiskās filmas ar spēcīgām domām, tāpēc ir jāizvēlas vieglas, muļķīgas filmas. Ja mans filmu skatīšanās laiks nesakristu ar mācīšanās laiku, tad iespējams es būtu gudrāka.
Mirsti, sniegs. Vispār pazīstot personu ar uzvārdu 'Sniedziņš' ir visai bēdīgi visur lasīt 'Vācies prom, sniedziņ'.
 Avril Lavigne - When Your'e Gone (Raudulīgs garastāvoklis, atcerieties (ka ir jāatceras).)
Lai Jums laime!

Saturday, March 13

Kukurūza

 Bēdīgi.
Es sēžu, skatos uz sienu un pēkšņi aizkari sāk viļņoties kā optiskajās ilūzijās. Savādi.
Melnbalti svītrainas tapetes, glezna, lavas lampa, ģitāra un sēžammaiss. Es priecājos par savu istabu, ja vien neskaita tos brīžus, kad sienas sāk kustēties, vai kad viss ir galīgi spocīgi, vai kad melnbaltās tapetes veicina bēdīgu domu domāšanos. Šodien ir tā diena, kad teikšu, ka neticu spokiem, jo man ir bēdīgi, savukārt, kad ir nebēdīgi es ticu visam, izņemot tam, kam neticu ([23:24] saka: neticu nevienam nekad, nekādiem skaistiem vārdiem un mīlestībai kā tādai). Es neticu spokiem. Neticēt vienmēr ir vieglāk.
Man pašlaik ļoti nav ar ko runāt un man ir mans runājamais garastāvoklis. Tas ir bēdīgi. Turklāt nedomāju, ka kāds ļoti priecātos, ja es piezvanītu pulksteņos 2:45 un teiktu ''es vēlos parunāt''. Tas arī ir bēdīgi. Pašlaik ir pulksteņi 00:35, bet tas neko nemaina. Runāšu pati ar sevi un man nemaz neuztrauc tas, ka man varētu piedēvēt šizofrēniju, jo galu galā manā ģimenē visi runā ar kaķi, suni vai puķupodu.
Mans dators dzīvo vienu mēnesi tālā nākotnē, tagad ir 15. aprīlis, tātad aizvakardien bija mana dzimšanas diena. Negribu dzimšanas dienu. Pašlaik galvā ir tukšums, varbūt mazlietiņ domas par kukurūzu. Tas arī viss. Kukurūza ir interesanta. Kukurūza asociējās ar spoku mājām filmās. Spoku mājas asociējas ar Skubiju Dū. Skubijs Dū asociējas ar baloniem. Baloni asociējas ar dzimšanas dienām. Negribu dzimšanas dienu. Kukurūza vairs nav interesanta.
Man patīk skatīties uz sienām un nedomāt gandrīz tik pat ļoti kā gulēt uz silta asfalta. The Hobos - Walk all night(The Hobos ir latviešu grupa. Neticami. Es visu mūžu dzīvoju ar pārliecību, ka viņi ir no Lielbritānijas, vai vismaz no Lietuvas).
Tikko no kaut kurienes (debesīm) nolidoja lineāls. Baisi. Sienas kustās, lineāli uzbrūk, laikam laiks doties gulēt, bet man labāk patīk prātot par to kā dzejnieki iesāk rakstīt dzejoļus vai par to, kas izgudroja nagulakas un nemaz par ekonomikas kontroldarbu. Es gribu prom.
Neaizmirstiet izlasīt svētdienas Postsecretus.
Veiksmi!

Elliot minor -  Time after time.
P.S Pārlasot šo ierakstu man ir neinteresanti. Nav labi, nav labi.

Wednesday, March 10

Tējkarote

Tad, kad es dzeru daudz, daudz tējas ar citroniem, medu un dīvainām piparmētru lapām, kuras es ļoti ceru ir piparmētru, tad uz mana galda veidojas tējkarotīšu kalns. Man patīk beigu beigās (parasti tad, kad mājinieki sāk žēloties, ka Valdība pat tējkarotītes nozagusi) savākt tās visas tādā kā pušķī un nest uz virtuvi, jūtoties kā tejkarotīšu fejai. Es gribētu krāsainas tējkarotītes, pieskaņotas krūzēm. Tas ir tā - sarkana krūze, zaļa krūze, zila krūze un sarkana tējkarote, zaļa tējkarote, zila tējkarote. Tad es priecātos un nekad (nekad!) viņas nesaskaņotu, pēc reizināšanas likuma sanāk, ka es varētu nesaskaņot sešos veidos.
Ziniet, kas ir savādi ? Tas, ka klausoties The Verve - Love Is Noise es domāju par tējkarotēm, jo gluži vienkārši tad man domājas vistējkarotīgākās domas.
Pašlaik man ir jāizdara nesvarīga izvēle. Es varu:
a) Skatīties Paper Heart ( gluži vienkārši decembrī teicu, ka filmu noskatīšos kaut kad martā, tagad ir marts, sasodīts);
b) Rakstīt referātu fizikā par Nanotehnoloģijām (Tas gan ir vajadzīgs uz piektdienu un vārds 'referāts' te neiederās, jo šim 'referātam' jābūt vienas A4 lapas lielumā, ne garākam, man labāk patīk teikt eseja);
c) Dusmoties par to, ka visi saka 'Pavasaris galvā', varbūt pēc dīvainiem kalendāra un dabas likumiem pavasaris ir sācies, bet pavasara vēl nekur nav, ir ziema, ir sniegs. Nav dubļu un koku, kuriem kādreiz augs lapas;
d) Taisīt tēju (ar citronu, medu un bez dīvainām pašaudzētām pipārmētru lapām, kuras, es ceru, ir piparmētru);
e) Noskatīties tējkarotīšdziesmas video ( The Verve - Love Is Noise );
f) Lasīt grāmatu, kura ļoti mainīs manu dzīvi (Vinnijs Pūks);
l) Turpināt meklēt pavasara dziesmiņas, lai varētu savu pavasara playlistu ielikt blogā un rakstīt apmēram tā ''Tas ir mans pavasara dziesmiņu saraksts. Ceru, ka Jums noderēs. '';
v) Trenēties ģitārspēlē (trenēties tā, lai ģitārskolotājs nesaka 'Var redzēt, ka mājās neko neesi darījusi');
t) Meklēt mazos avatar-attēliņus, kurus likt bloga ierakstos;
s) Iekopēt dīvainus dziesmu vārdus blogā, kuriem it kā ir dziļa doma, lai bloga ieraksts izskatītos garāks;
z) Cits variants.
Lai Jums saule!
P.S Es esmu nesaprašanā kāpēc pie manu blogu ierakstu datumiem ir parādījušās nezināmas izcelsmes bultiņas. Maģija.

 

Sunday, March 7

Eiropa

Spilgti zilas zeķubikses, tas ir viss ko es vēlos, bet mani nomāc kāds jautājums - kas izdomā bērnudārzu nosaukumus? Bērnudārzs ''Vinnijs'', Bērnudārzs ''Cilvēciņš'',  Bērnudārzs ''Lāsīte''. Es neesmu gājusi bērnudārzā, bet, ja būtu, tad es pavisam noteikti tagad nepriecātos par tā nosaukumu, ja vien tas nebūtu bijis ''Pingvīniņš''.
Tikko pabeidzu lasīt Poruku Jāņa grāmatu ''Pērļu Zvejnieks'' (dikti veca grāmata). Man patīk tā valoda, burti un nelaimīgas beigas, bet šīs bija ārkārtīgi muļķīgi nelaimīgas. Smieklīgi. Patiesībā daudzas grāmatas man šķiet smieklīgas, pat ekonomikas, jo, piemēram, grāmatas autors izklāstot savas domas izmanto pārāk daudz izsaukumzīmes vai daudzpunktes.
Poruku Jānis salīdzina sliktus cilvēkus ar nejaukiem gliemežiem. Viņš bija tik slikts kā nejauks gliemezis. Nē, nepavisam nav smieklīgi. Nejauki gliemeži var būt patiešām briesmīgi.
Es gribu skatīties komēdijas, bet tikpat labi es varētu taisīt siermaizītes vai domāt ar Altmarkas miera līgumu. Altmarka ir varens vārds. Tieši ar Altmarkas miera līgumu beidzās Poļu Zviedu karš. Pārsteidzoši. Patiesībā nē, vēstures jautājumus pārzinu ne visai lieliski, gluži tāpat kā ģeogrāfiju, tāpēc iespējams, ka Altmarkas miera līgums bija kaut kas pavisam paredzams un nepārsteidzošs.
Pašlaik man būtu jācenšas iegaumēt visus ģeogrāfiskos nosaukumus Eiropā, tos, kurus parasti visi zin bez mācīšanās, jo tā taču ir Eiropa, kurš gan nezin, kur atrodas Sicīlija vai Skandināvijas pussala?
Bet es domāju par aknu reklāmu. Aknas ir interesantas. Cilvēkam ir viena akna, bet pareizi ir aknas, daudzskaitlī. Cilvēkam ir viena aknas. Tikko sapratu, ka aknu pastēti pagatavo no aknām (attapīgi). Apsolos nekad mūžā (šodien) neēst aknu pastēti.
Pa Eiropas hītu radio pašlaik skan Avril Lavigne - Complicated, saistās ar citronkokiem, karstu vasaru un asfaltu. Ar vasaru tāpat kā ar bitēm neko nekad nevar zināt, vismaz es nevaru, pašlaik. Būtu skumji gan palikt šeit, gan arī būt ārpus Latvijas robežām. Bēdīgi, ka nav iespējams atrasties divās vietās vienlaicīgi. Šādos gadījumos ir jāatceras, ka nekas nav neiespējams, jādomā pozitīvi un jāgaida pirmie sniegpulkstenīši.
Pēdējā laikā nokavēju visus pulksteņus 22:22 un 11:11, tātad vēlēšanas tik pat kā neievēlos, kā arī nelasu Postsecretus. Pavisam neraksturīgi man. Senāk postsecretus gaidīju katru svētdienu un biju tā, kura visiem atgādināja, lai neaizmirst izlasīt, un uz dzimšanas dienu vēlējos kādu no Postsecret grāmatām. Eh.
Alexz Johnson -  I'm in love with my guitar.
Lai Jums laime !

Thursday, March 4

Cietums

 Reiz sensenos laikos, aizvakardien, atbrienot mājās, pastkastītē atradu vēstuli, ar neparastu zīmogu. No Centrālcietuma. Protams, vēstules saņemt ir dikti jauki, it īpaši, ja tās ir glītā rokrakstā, eh, nu patiesībā, rokraksts nav svarīgs, galvenais, lai tās nav no cietuma.
Protams, ir dikti jauki, ja Tu pazīsti visdažnedažādākos cilvēkus, bet cietumnieki, tas ir mazlietiņ par traku. Nav tik traki, ja viņi vairs nav cietumā (vai arī vēl nav).
Protams, ir slikti, ja ar pareizrakstību ir problēmas, bet, ja Tu esi cietumā, Tavs gadu skaitlis sākas ar divi, un Tu vārdu ģimene raksti kā imene, tad tas nepavisam nav smuki. Jā, kad viņš iznāks no cietuma, viņš grib veidot ģimeni (nē, nejau ar mani). Eh. Cilvēki nemainās, lai kā arī censtos.
Zaļā tēja ir apbrīnojama, garšīgāka nekā kafija un aizdzen miegainumu.
Mans grandiozais plāns gulēt piecas stundas nedēļā un pārliecība, ka miegs nekam neder cieta neveiksmi. Aizvakardien (ja bloga ierakstu raksta vairāku dienu laikā, tad sanāk, nevis šodien vai vakardien, bet aizaizvakardien, senlatviešu ticējums) aizmigu pulksteņos 16:00 un pamodos tikai šorīt (vakarrīt?), bet miegaina. Es varētu nogulēt divdesmit četras stundas un vēl mazliet. Tagad, rītdien, kaut kad.
Ārā ir sniegs, trakoti daudz sniega, bet skaisti. Nē, man pavisam noteikti nevajadzētu priecāties par sniegu, jo ir jāgaida pavasaris, dubļi un pasaules gals.
Cilvēki patiesībā ir dīvaini, ziemā vajag pavasari, rudenī ziemu, pavasarī vasaru, rudenī vasaru, vasara uzvar. Jāatceras, ka arī vasarā ir lietainas dienas (man patīk lēkāt pa peļķēm) un arī vasarā mēdz būt neforšs laiks, tomēr vasara ir un paliek vasara.
Ģitāra nav nemaz tik ļoti sarežģīta, šodien pirmo reizi ejot no ģitārstundas biju ļoti priecīga, beidzot man sāk kaut kas sanākt. Tagad es varētu činkstēt, par to, ka man sāp pirksti un, ka apvienot ģitārspēles stilu ar akordiem un dziedāšanu ir neiespējami, bet es labprātāk izvēlos doties ēst, vai vismaz pēc tējas, jo pēdējās dienās mana ēstgriba ir samazinājusies, tomēr tas nenozīmē, ka es neēdu. Ēdu, slinkoju un klausos neinteresantu mūziku. Ir skaista, liriska, smaga, dīvaina, jautra, iepriecinoša, garīga, apbrīnojama, interesanta mūzika, bet es izvēlos neinteresantu. Bēdīgi man.
Veiksmi !

Monday, March 1

Nedomas.

Burti. Īsi teikumi. Un man patīk skatīties kā satumst.
Vai var būt tā, ka vienu brīdi domā tik daudz, ka paspēj izdomāt visas domas un tad, kad domas ir izdomātas tās vairs nespēj domāties? Piemērs - Tev ir jāizlasa grāmata septiņu dienu laikā, savukārt Tu to izlasi trīs dienās. Četras dienas paliek nekā nelasīšanai.
Manas domas pašlaik nedomājas. Mazliet muļķīgi. Mazliet nekā. Un man ir jauna kafija, bet es gribu jaunu matukrāsu. Kafijkrāsā.
Man patīk dubļi, man patīk lietus, man patīk, ka šogad būs pavasaris. Prieks, mazlietiņ.
Man patīk atcerēties, ka man ir ģitāra un gandrīz sākt spēlēt. Nav tās sajūtas, ka ir jāspēlē. Bet būs. Pavisam noteikti būs. Man patīk domāt, ka es māku nedomāt. Man patīk runāt par lietām, kuras man patīk. Ir ļoti maz tādu lietu, kuras nepatīk. Šobrīd.
Īsi teikumi ir neinteresanti? Vismaz viegli lasāmi. Īsi teikumi, īsas domas. Gari mati, īss prāts. Man ir gari mati, sasodīts. Tāpēc katru dienu vismaz vienu reizi atgādinu, ka nekad neiešu pie friziera. Nešaubos, ka ir visai kaitinoši, ja katru dienu, kas tāds jādzird. Bet var jau pieciest.
Miers. Klusums gan ne. Tieši šobrīd ir vēlme klausīties saldas, liriskas dziesmas, tādas no kurām cukurs birst. Tā nemēdz notikt bieži. Sentimentālisms. Varētu lasīt dzeju. Neesmu dzejas cienītāja, parasti dzeja man šķiet smieklīga. Tomēr ir daži dzejnieki, kuri, manuprāt, ir cienīgi sevi tā saukt. Un vispār, man patīk dzeja bez atskaņām.
Nekas par neko. Nav diez ko aizraujoši.
And I promise I will be there you know I will
And I promise I will be there you know I will
And I promise I will be there you know I will
And I promise I will be there you know I will.

Lai Jums gudras domas !