Saturday, April 9

Nepareizi

Man tik ļoti patīk tas, ka vienu un to pašu situāciju var uztvert ārkārtīgi daudz, dažādos veidos.


Pavasaris pazuda. Pēdējā laikā varētu šķist, ka mana mīļākā nodarbe ir medikamentu lietošana un zāļu tēju dzeršana. Es guļu apmēram visu dienu un nevaru aizmigt apmēram visu nakti, tādēļ nemēdzu redzēt sauli un pavasaris šķiet zudis līdz ar laika izjūtu. Tas mainīsies, pavisam noteikti. Pozitīvisms, laba karma un tādas lietas.
Man nenāk miegs. Es nemāku apstādināt laiku. Es nespēju domāt pietiekami nopietni. Es nemāku būt ieinteresēta uz ilgu laiku, dažkārt pat neilgu ne. Mana interese lietās ir nenoturīga, mainīga, apsīkstoša. Protams, ne vienmēr, jo dažkārt es pavisam lieliski māku apstādināt laiku un domāju tik nopietni, cik vien nopietni tas ir iespējams.
Man patīk, ja viss ir vienkārši. Nesarežģīti.
Es jūtos savādi, savādi kaut kā, savādi mazliet. Savādi nav nepareizi.
Nepareizi priekšstati ir nepareizi, nepareizi cilvēki ir nepareizi. Nepareizs ne vienmēr ir slikts. Nepareizs priekšstats var būt arī trakoti pareizs un jauks, tomēr nepatiess. Savādi. Mani neuztrauc nepareizi priekšstati no nepareiziem cilvēkiem. Mani uztrauc vārds 'Nepareizi', tas mēdz atkārtoties pārāk bieži. Dažādās situācijās, bet visai reti manā dzīvē, manās domās.
Es vēlos darīt to, ko es vēlos, nevis to, kas ir pareizi.
Tas nav nepareizi, nē.
Lai Jums laba karma, daudz !

Saturday, April 2

Formsprings

Labrīt, aprīlis.
Labrīt, man pietrūkst ikdienišķu ierakstu.
Tātad. Es šorīt pamodos (neparedzams pavērsiens manā dzīvē) no īsziņas signāla, pavisam ikdienišķa īsziņas signāla ar pavisam ikdienišķu saturu par pavisam neikdienišķām lietām. Manuprāt, ir lieliski pamosties no īsziņas signāla, daudz lieliskāk nekā no modinātāja bļaurēšanas, zobu sāpēm, vai no tā, ka kāds stāv pie gultas un saka ' Man jau teica, ka tu vēl guli ', parasti tādos brīžos es jūtos apmulsusi, parasti tādi brīži neatkārtojas. Manas kakla sāpes bija mazliet mazinājušās un es jutos mazliet nesaukstējusies. Prieks tādēļ. Tomēr ļoti sapratu, ka šovakar nevēlos nekur doties, tikpat ļoti kā vakardien. Ir apmēram maz nedēļas nogales, kuras esmu pavadījusi mājās, tāpēc tas ir jāmaina (vai arī nav).
Tad, kad esmu slima vai slinka, vai slimi slinka es taisu kolāžas, ēdu citronus, skatos griestos, saku citiem, ka lasu grāmatas, bet patiesībā skatos briesmīgas meiteņu filmas. Šodien noskatījos trīs un prātā palika atziņa, tāda, ka katrs ir pelnījis otru iespēju. Es uzskatu, ka neviens nav pelnījis otru iespēju. Viena iespēja ir daudz, pietiekami daudz. Ja dod otru iespēju, tad ir iespējamība, ka otrā pārvēršas par trešo un pēc trešās sajūk skaits, nekas nemainās. Uz iespējām es attiecinu 'kas notiek vienreiz, nekad nevar notikt otrreiz, bet, kas notiek divreiz, nešaubīgi notiks trešoreiz' . Pat, ja otrās iespējas došana man nodrošinātu mūžīgu laimi, bezmaksas saldējumu un tā, es izvēlētos neizvēlēties. Gluži tāpat kā es neizvēlētos ēst mandarīnus, ja zinātu, ka tos ir grūti atbrīvot no mizas (galīgi nesmuki skan).
Tomēr šodien es mazliet sāku šaubīties par saviem uzskatiem. Man ir jāpadomā mazliet daudz.
Man pirms divām nedēļām bija tik ārkārtīgi garlaicīgi, ka es pie pilna saprāta izvēlējos izveidot savu Formspringa lapu, turklāt man bija ļoti kauns to publicēt draugiem.lv dienasgrāmatā vai kādā citā publiskā vietnē, bet tas tikai tādēļ, ka man rodas vēlme izdzēst internetu vienmēr, kad ir redzami Formspringa vai ask.fm linki visur, visur, visur un tie atkārtojas atkal un atkal, un atkal.
Tā iemesla dēļ man nav neviena jautājuma (vai arī es esmu tik lieliska, ka man neviens neko nevēlas jautāt).
http://www.formspring.me/valzivs
Ak, nē, man nav neviena jautājuma (es atkārtojos apzināti).
Jautājiet, mirstīgie, jautājiet !

Lai Jums laime !