Thursday, December 31

2010. :)


20.Iemācīties gatavot ēst.     
  
Gadi mainās, tomēr es vienmēr aizmirstu pēdējo punktu. Lai man izdodas !




 Brīnumainu Jauno gadu, mīļie !     ^____^              

2009 atskaite.

Šeit ir mans saraksts, kuru es izveidoju 2008. gada 30. decembrī ar lietām, kuras paveikt 2009. gadā.
Tagad ir laiks uzdot jautājumu ''Kā tad man veicās?''.



 1.Nopirkt ģitāru.
- Izpildīts. Turklāt esmu iemācījusies vajadzīgākos akordus, lielākoties saprotu ģitārterminus un šo to jau māku nospēlēt.
 2.Izlasīt grāmatu ''Krēsla''.
- Izpildīts. Par iespēju izlasīt pirmo grāmatu jāsaka paldies Krishjohnam (tāds laikam gan vairs neeksistē), es vēljoprojām jūtos nelāgi, ka tik ilgi neatdevu grāmatu un, kad atdevu, tad pavisam neveikli. Esmu izlasījusi arī pārējās Twilight sērijas grāmatas, tomēr neuzskatu sevi par fani un Patinsonu nemīlu.
3.Aizsūtīt Postsecretu
- Izpildīts. Aizsūtīju gan uz deviantarta secretiem un mans noslēpums jau sen zaudējis savu nozīmi, tomēr viņš vēljoprojām dzīvo blakus citiem deviantarta postsecretiem.
4. Ļoti uzlabot atzīmes
- Izpildīts, lai gan biju aizmirsusi par šo punktu. Manas atzīmes nav tik draņķīgas kā citus gadus, tomēr nekas izcils.
5.Aiziet uz labu koncertu
- Izpildīts. Tas gan bija Enrique Iglesisas koncerts un pašlaik tas var šķist visai smieklīgi, tomēr koncerts bija lielisks.
6.Fotogrāfet
- Izpildīts. Kur tad bez fotogrāfijām? Man patīk skaistas fotogrāfijas, no tiesas.
7. Pastaigāties gar jūru naktī
- Neizpildīts, ja vien neder upes, dīķi vai kādas citas ūdenstilpnes.
 8. Uzadīt baltu šalli
- Izpildīts, tomēr šķiet, ka to šalli es uzadīju pirms mūžības.
9. Vairāk nekā 15 labas filmas noskatīties
- Izpildīts. Šogad esmu noskatījusies 53 filmas, 15 labas noteikti ir to sastāvā. Filmām tik maz laika bija, jo noskatījos arī divu seriālu visas sezonas.
10. Piedalīties DzMP
- Piedalījos, kā skatītāja.
11. Aizbraukt uz BBP
- Neizpildīts un vairs nešķiet, ka šim punktam vispār bija jābūt, tik svarīgam, lai tas būtu iekļauts manā 2009. gada sarakstiņā.
12. Nodarboties ar sportu/vingrot
- Izpildīts. Aerobika, trenažieru zāle, regulāra sporta stundu apmeklēšana, skriešana (reti, diemžēl).
13. Sajusties patiesi laimīgai
- Izpildīts. :)
14. Redzēt krītošu zvaigzni.
- Izpildīts.
15. Redzēt galīgi skaistu saullēktu.
- Izpildīts. Laikam ir visai kaitinoši, ka es rakstu ''Izpildīts'' bez jebkādiem paskaidrojumiem.
16. Nomest 4-6kg
- Izpildīts. Nē, man nav problēmas ar savu, vienkārši man patīk žēloties par to, ka svars nav tik ideāls, cik gribētos.
17. Daudz, daudz neviltota prieka.
- Izpildīts !
18. Atmaksāt ar labu.
- Izpildīts, turklāt atmaksāšana ar labu atmaksājas labi.
19. Iemācīties pulksteni
- Izpildīts, nu es zinu, cik stundinieks rāda.

Šis gads bija lielisks, bet 2010 būs lieliskāks !
2010. gada sarakstu es plānoju sastādīt šodien, tāpēc esiet gatavībā lasīt manas apņemšanās. (Esiet gatavībā lasīt? Nu gan es sāku rakstīt pavisam dīvaini )
Laimīgi !

Tuesday, December 29

schizophrenic

''Domas kā aitas
Jāmācās tās vēl ganīt''


Beidzot sāku saprast šo vārdu nozīmi. Nezinu kā ir ar aitām, bet ar domām nepavisam nav viegli.
Rītdien ir 30. decembris, tas ir nenormāli, un kā jau es rakstīju savā pagājušā gada domrakstā, kuru es atradu meklējot rokassprādzi, kurai bija piekariņš ar vārdu happiness, un, kuru es savukārt pazaudēju kaut kur mājā pirms dažiem  mēnešiem, laiks nevienu negaida. Šis ieraksts nebūs sajūsmināšanās par to, cik gads ir bijis lielisks.
Tāds ieraksts būs rītdien.
Bērni, ko mēs esam iemācījušies? Nav tādu lietu kā nepareizas izvēles. Neticami? Vēlaties piemēru?
Tev ir dotas vairākas izvēles iespējas, piemēram, trīs.Tu izvēlies pirmo un pēc kāda laika domā ''Būtu es izvēlējies trešo iespēju, tad būtu labāk..''. Kļūda. Izvēloties kādu iespēju pārējās ir jāatstāj pagātnē un uz tām vairs nav jāatskatās. Tā kā tev nav laika mašīnas, tad tu nekad nevarēsi uzzināt kā būtu bijis, ja tu būtu izdarījis savādāku izvēli, un pat ja pašreizējās apstākļu sakritības dēļ izskatās, ka citas iespējas izvēlēšanās būtu bijusi pareizāka, tas ir viss maldīgi.
Turklāt ir jāatcerās vēl kas - nedrīkst spēlēties ar cilvēku jūtām. Nekad. Jo gluži vienkārši viss var beigties bēdīgi, vai arī ne tik bēdīgi, tomēr tas nemaina to, ka nedrīkst.
12 Stones ir apbrīnojuma grupa, tu klausies viņus škiet, ka 12 minūtes, bet ir pagājušas 2 stundas. Parasti mani kaitina visas tās grupas, kurās bļaurē un nevar saprast ne vārda, bet, ja var saprast, tad solista balss parasti ir pavisam nepievilcīga, tomēr šī grupa ir īsts atradums (un nē, viņā nebļaurē, ļoti).
Tāpēc es šeit uzbāzīgi ielikšu vismaz trīs viņu dziesmas.

12 Stones - Photograph
12 Stones - Lie To Me
12 Stones - Far Away

Spriežot pēc šīm dziesmām šķiet, ka 12 Stones ir pavisam mierīga grupa un nesaprašanu rada mani teikumi par bļaurēšanu, bet nu nekas. Viņi tāpat ir lieliski un viss taču ir mazlietiņ lieliski.
Šodiena iesākās pārsteidzoši, jo svari rādija ideālu skaitli (ideāli apaļu, nu labi, nemaz ar ne tik apaļu). Katrā ziņā šādu skaitli es cerēju ieraudzīt pirms dažiem gadiem un te nu viņš ir, kad es vairs nemaz neuztraucos par svara problēmām.

- Kapēc tev ir tik ģeniālas idejas ?
- Jo es esmu ģeniāla.


Tā nu tas ir.
Man visu laiku nepamet kāda doma - taisīt vēl vienu blogu - Time of movies ,kurā savā neparasti dīvainajā veidā aprakstīt lieliskas un ne tik lieliskas filmas, patiesībā šādu blogu jau izveidoju, bet nespēju saņemties un sākt tajā vāvuļot par filmām.

Veiksmi, Saulītes.

P.S Ziniet, dažreiz es aizmirsu kā ir jāraksta, lai izskatītos pēc normāla ieraksta un tad es rakstu, ko domāju, bet, tad nekas izcili prātīgs nesanāk un beigu beigās (drīzāk jau sākuma sākumā) es klausos Annagrace, par kuras eksistenci nenojautu, un kuras dziesmas nekad nebūs manā mp4 vai mūzikas mapītē, jo tāda mūzika nav priekš manis (kur tad es viņu klausos? youtube.com), un rakstu bloga ierakstu, kurā es esmu tik naiva, un rakstu par izvēlēm, un visādām nesvarīgām lietām, tomēr ticu visam, ko es rakstu. Tici, visam, ko es saku. Nu jā, jā. Pašlaik es labprātāk prātoju par citronkoku plantācijām, tējas vārīšanu un pustukšu čipsu paku, kuras man nav, nekā par draņķīgo grupas čatu skaipā, no kura es nevaru aiziet, jo ieraksta pabeigšana škiet svarīgāka, jūs jau ziniet kā tas ir. Lai nu kā, es tikai vēlējos pateikt - Priecīgus Ziemassvētkus.



Viss , kas dzīvē notiek ir nepieciešams.
 

Wednesday, December 23

Divi enģeļi

Ziemassvētki ir brīnumu laiks !
Viss sākās šodien. Tad, kad sniegs nepārstāja snigt ne mirkli, mēs ar draudzeni ļoti nogurušas, izvārtījušās sniegā un gari jo gari pastaigājušās gājām mājās, es dziedāju nepiemērotu dziesmu viņas draņķīgajam garastāvoklim, tāpēc vaicāju ''Varbūt man dziedāt Divus eņģeļus?'' viņas atbilde bija noraidoša.  Pēc mirkļa mums garām pagāja veca, veca tantiņa ar divām lielām somām, es būtu piedāvājusies palīdzēt, tomēr tā nedarīju, jo, manuprāt, viņa visticamāk būtu mani nosaukusi par nelieti un teikusi, ka gribu viņu apzagt.
Pēc dažiem metriem tantiņa apstājās un lūdza mums palīdzību, mēs, protams, neatteicām. Viņa mūs sauca par saviem diviem enģelīšiem, kuri atsūtīti tieši vajadzīgajā brīdī. Soma bija tik tiešām ļoti, ļoti smaga, ka pat es to knapi varēju pastiept.
Tālajā ceļā līdz autobusa pieturai viņa stāstīja par to kā ir dziedinājusi cilvēkus un dzīvniekus, līdz nokļuvusi autoavārijā un smagi cietusi, tomēr nepadevusies, kaut arī citi nesaskatīja nekādu cerību tajā, ka viņa izdzīvos - viņa izdzīvoja. Izrādās, ka arī šodien viņa bija bijusi pie draudzenes, lai palīdzētu izveseļoties sunītim. Turklāt viņa bija bezgala priecīga, ka divi enģelīši viņai palīdz. Tantiņa izskatījās pēc tādas, kādas parasti ir filmās, sarunas arī bija neparastas, tomēr jaukas. Turklāt atvadas bija ar pavisam mīļiem novēlējumiem.
Jāatzīst, ka pēc satikšanās ar šo tantiņu viss ir kļuvis mazliet gaišāks. Draudzenei gan tas, ka es sacīju - tā ir zīme - šķita muļķīgi, līdz vēlāk vakarā norisinājās notikumi, kas pierādīja pretējo. Varbūt tikai sakritības, varbūt nē.
Ziemassvētki ir brīnumu laiks, turklāt viss taču ir mazlietiņ lieliski.

Sunday, December 20

ilovemylife

Viss taču ir mazlietiņ lieliski.
Un tiešām ir.
No rīta sajūta bija ļoti tā kā Ziemassvētkos, sniedziņš, sniedziņš un nenormāli skaista apkārtne.

Dzīve ir skaista.

Saturday, December 19

A Thousand Lies

Liela sirds, tāpat kā okeāns, nekad neaizsalst. /K.L. Berne/
Izrādās, ka aizsalst gan. Man ir auksti. Es esmu auksta. Viss ir auksts.

Labrīt, mirstīgie.
Es esmu sapratusi iemeslu kāpēc man nepatīk balles, pavisam vienkārši - man nepatīk dejot. Nē, tas nav muļķīgs, nožēlojams aizbildinājums. Man patīk dejot ar vienu cilvēku no simts. Skaidri atceros tikai divus cilvēkus ( nav tā, ka es esmu dejojusi tikai ar trīs) ar kuriem tik tiešām varētu nodejot visu nakti, nevis domāt ''akmansdievs, cik tā dziesma ir gara?''. Vienam no tiem dejošana bija un ir sirdslieta, tāpēc nav nekāds brīnums, tomēr mūsu ceļi šķīrās uz visiem laikiem (cik dramatiski, haha). Un otrs nujā, bija otrs. Tāpēc balles nav priekš manis un es labprātāk pievienojos kaut kādiem cietumniekiem. Man nav ērti kurpītēs, kleitās un es nevaru ciest kaklarotas. Man nepatīk būt tur, kur man nepatīk būt. Stāsta beigas.

[12:43:01] x: pie tevis ir balta kaklarota
[12:43:03] x: ?
[12:43:27] es: jā, un lienes telefons un baibas kleita.

Es dažkārt esmu atrasto mantu birojs. Uz Lienes telefonu Zintis (esnezinukasviņšir) visu laiku sūta īsziņas, un es nezinu ko iesākt (protams, ka es viņas neizlasīju), bet varbūt viņš raksta ļoti svarīgas lietas, nu neko darīt, Liene telefonu neatgūs savā īpašumā ātrāk par sešiem. Turklāt vakardien manas zeķubikses rotāja milzīgs caurums un es izskatījos pēc bezpajumtnieces (paldies, Agnese). Un vēl man uz kājas ir milzīgs zilums, kurš nepārstāj būt milzīgs, unun vēl man sāp pirksts, tāpēc akordu mainīšana kļūst neiespējama. Tomēr viss taču ir mazlietiņ lieliski.
Man patiktu šausmenes, ja viņas nebūtu pretīgas. Manuprāt, viņām ir jābūt biedējošām vārda biedējošs tiešākajā nozīmē. Tātad tām ir jābūt par baiļu cēloni, jāiedveš bailes, jābaida. Tomēr robeža starp pretīgs un biedējošs izrādās ir visai niecīga un bieži vien tiek pārkāpta. Skumīgi.
Aukstums ir sasaldējis manu pārliecību ''Neko nekad nenožēlot''. Tagad es nožēloju, jo zinu, ka viss varēja būt daudz, daudz savādāk, tik daudz, ka tas jau būtu biedējoši. Tomēr no kļūdām taču mācās, vismaz lielākoties. Turklāt es vēl tikai mācos dzīvot. (Mūžu dzīvo, mūžu mācies /kārtējā Vecmāmiņas gudrība/).
Es pusi no šīs lieliskās dienas iesākuma pavadīju meklējot ceļus uz Vietalvu. Sasodīts, kāpēc nav tā, ka visi ceļi ved uz Vietalvu?
not my time to wonder why
everything's gone white
and everything's grey
now your here now you away
I don't want this
remember that
I'll never forget where your at
don't let the days go by
glycerine

Wednesday, December 16

2255


''Vistuvākie cilvēki sāpinās visstiprāk.''
/Vecmāmiņas dzīves gudrība/


Jā, bet tāpēc man nav jākļūst par nelaimīgu cilvēku.
Saņēmos.
:]


Viss taču ir mazlietiņ lieliski.

Tuesday, December 15

Adrenaline


Sveiki, mirstīgie.
Tā nu bija sanācis, ka es vienu rakstiņu skolas avīzē iesāku ar uzrunu ''Sveiki, mirstīgie'', un vēlāk uzzināju, ka viena meitenīte ir skraidījusi pa skolu, šausminājusies un kliegusi ''viena meitene skolas avīzē raksta Sveiki, mirstīgie !''. Jā, jā pasakiet vēl, ka skolas avīzi neviens nelasa,pat ja nelasa, tad es iedodu savu bezmaksas eksemplāru un parūpējos, lai tomēr izlasa.
''Es šodien jūku prātā,
Es rītu būšu brīvs,
Nav vērts, ja tikai tāpat,
Par velti zvaigznes krīt.
Nav vērts, ja tikai tāpat,
Par velti zvaigznes krīt.''
/I.Kalniņš/ R.Kaupers - Es šodien jūku prātā/

Mana šodienas dziesma. Riktīgi feina. Tudududū. Viss taču ir mazlietiņ lieliski.
Mēs ar ģitāru šodien bijām skolā un arī neskolā, bet ģitārstunda ir tikai rītdien, tāpat kā Lācēna dzimšanas diena. Man vajg dāvanu, jo rītdien apciemošu Lācēnu mežā. Sunshine nebeidz vien mani pārsteigt, izrādās, ka lāči nav zālēdāji.
Visam savs laiks un tur neko nevar padarīt. Atkal mani omīšu teicieni. Es labprāt izlaistu atziņu krājumiņu ''Vecmāmiņas dzīves gudrības'', tikai, tad man būtu jāaptaujā daudzas jo daudzas vecmāmiņas, un jūs jau zināt, kā ir tad, ja Tu vecam cilvēkam pajautā ''Pasaki lūdzu vienu dzīves gudrību'', beigu beigās Tu sēdi un klausies stāstos par kotletēm, mīlestību un vecajiem laikiem vairākas stundas.
Mani mati šodien atkal pārcietīs hennas un basmas uzbrukumu. Šoreiz es neskatīšos pārspīlēti ilgi spogulī un nespiegšu, un rītdien centīšos nesūdzēties, ka mani mati smaržo pēc siena šķūņa. Siena šķūņi ir kaut kas ļoti foršs, it īpaši vasarā.
Mani šodien neliek mierā viena atmiņa no bērnības.
Tas notika reiz sen senos laikos, kad mani kā jau visus bērnus izveda pastaigā un parastais ceļš uz veikaliņu bija gar vienu pamestu, nepabeigtu māju (vēl šobaltdien viņa nav mainījusies). Tajā dienā mājā sēdēja cilvēks ar visai gariem matiem, gadus trīsdesmit vecs ar ģitāru un dziedāja (nē, to es nenosapņoju, sasodīts). Viņš izskatījās pēc tiem hippijiem no filmām. Es skatījos un skatījos, bet mani mudināja iet tālāk un visticamāk pēc kādām piecām minūtēm es jau biju aizmirsusi visu. Lai nu kā, tad vēl nebija dzimusi mana mīlestība pret ģitārām, tomēr tā ir ļoti jauka atmiņu aina, tāda saulaina, bet, ja nemaldos vecāki man mēģināja iestāstīt, ka tas cilvēks nav labs, vai kaut ko tādu.
Vēl man ir atmiņa par to kā es redzēju divus spokus ar spaini (spainis arī bija spoku), tad es biju gadus piecus veca un nezināju, kas ir spoki tāpēc bail man nebija. Jāpiebilst, ka spokiem neticu un vairs redzējusi neesmu.
Tādas tās lietas.
veiksmi, veiksmi jums !

Monday, December 14

j - mac,yo

Es vairs neuzvedīšos kā ņerga.
Pietiek raudāt, bēdāties, izskatīties nožēlojami un atteikties no visa.
Lieliski, ka man nav ilgstošas apņēmības būt tādai nekādai, gluži tāpat kā nespēju ilgi dusmoties.
Man tagad ir par ko cīnīties, jā, tas mani motivē nekļūt nožēlojamai un nepadoties (šitais jāuzraksta uz sienas un jālasa tad, kad domāju ''man ir bēdīgi'').
Izmantošu visas iespējas un darīšu tik daudz muļķības, cik vien iespējams. Pareiza attieksme !
Ļoti ceru, ka šie nav tikai tukši vārdi.
Es ♥ (haha, es izmantoju ♥ simbolu) 12 stones. Viņi palīdz man saņemties. Tāpēc es lieliski spēju saprast cilvēkus, kas nespēj dzīvot bez mūzikas.
Turklāt es apmeklēšu Ziemassvētku balli un lugu (atkal pierādās manas neizlēmības spējas) un būšu pavadone Baibuļa draugam (atkal pierādās manas labsirdīga cilvēka spējas).
Kleitas mērīšana ir kaut kas ļoti jautrs, jo es esmu tik neveikla (atkal pierādās manas spējas būt neveiklai visās dzīves situācijās), ka mammas kleitu, kurā viņa precējās uzvilku uz otru pusi un viņa nebeidza vien uzjautrināties.Man gribētos vilkt svītrainu,īsu kleitu un kedas, tomēr tas nebūtu īsti pareizi, vai ne?
Es: Man džemperis uzvilkts otrādi
Mamma: Tad piedzersies

Es: Es zinu !
Pašlaik mana istaba izskatas kā kara lauks un es pati kā mazs kartupeļu maiss piebāzts ar piparkūkām, un manas domas aizņem domas par fejiņām, kuras nedzīvo ilgāk par vienu dienu. Mans dīvainums ir atgriezies, jej.
Es no tiesas ienīstu vārdu atgriešanās, jo man liekas, ka šo šķietami vienkāršo vārdu raksta šādi - atgriezšanās - ar z, nevis ar kaut kādu krievu akcentu un tikai š. Tomēr, kā saka fizikas skolotāja ''Kad tu izdomāsi savu fiziku, tad būs tā, bet pagaidām ir šitā!''.
Tā jau tas ir.
Man atkal ir dīvaina sajūta, ka kaut kas nebūs labi, to sauc par intuīciju vai arī gļēvulību. Būs labi, būs labi. Iedarbojās optimisms.
Ģitārspēle sagādā problēmas, jo es netrenējos un ar ģitāru ir tā, jo vairāk trenējies, jo lieliskāk sanāk, tā ir laba atziņa, jo tā jau ir ar visu, galvenais ir nepadoties pašā sākumā, jo sākums vienmēr ir grūts, bet tālāk viss ir elementāri. Smieklīgs tas vārds - E-l-e-m-e-n-t-ā-r-i, Vatson.Tā jau tas ir.
Ārā ir sniegs, sniegs, sniegs ! Un zvaigznes, zvaigznes, zvaigznes ! Mazlietiņ lieliski tas viss.
Tik tiešām, viss ir mazlietiņ lieliski, es nedrīkstu bēdāties kaut vai tikai tāpēc, ka ''viss ir mazlietiņ lieliski'' neļauj. Nē, ''viss ir mazlietiņ lieliski'' nav cilvēks, bet gan dzīve. Lai nu kā, ievērojāt, ka šis ir otrais ieraksts 24 h laikā?

veiksmi, saulītes.
p.s neaizmirstiet ticēt tam, ka brīnumi notiek un atgādiniet arī man, laiku pa laikam.

šī bilde liek man smieties. J - mac, haha, viņa skatiens ir nāvējošs kā krievu balerīna. Bet kādreiz man viņš ļoti patika, it īpaši ar savu dziesmu - One way or another. mhm, jo tur taču ir ģitāra un es mazlietiņ dievinu dziesmu akustiskās versijas. Un vēl es negāju prom no datora nekad līdz nebiju noskatījusies un noklausījusies šo video - Because you live, Tur forši izskatījās mašīnas logs. Slimīgi, nudien.
Tagad es esmu izdzēsusi visas popmūzikas mapes + visas raudulīgās dziesmas. Lieliski.

Sunday, December 13

In a perfect world this wouldnt make me sick

Tuvojas Ziemassvētki. Eglīte, gaismiņas, piparkūkas, kaitinoši Ziemassvētku raidījumi, bezjēdzīgas sarunas pie galda, dranķīgākas pat par sarunām, kurās tiek apspriesti laikapstākļi. Laiks, kad saproti, ka tuvākie cilvēki tomēr ir ļoti sveši.
Šogad es vēlos uz Ziemassvētkiem aiziet uz baznīcu, jo es vairs neatminos, kad pēdējo reizi esmu to apmeklējusi. Tomēr es to nedarīšu, jo iet ar ģimeni būtu ļoti nomācoši, bet iet vienai - nožēlojami. Katru gadu man ir vēlme cept piparkūkas, tomēr beigu beigās piparkūkas tiek nopirktas Maximā un neviens viņas neēd. Nekāda prieka.
Man nav ziemas depresija, man ir Ziemassvētku depresija.
Tas nenozīmē, ka es ilgojos pēc īstiem, jaukiem, ģimeniskiem Ziemassvētkiem, tas nozīmē, ka es gribu būt vienkārši viena ar kasti saldējuma, muļķīgu nindzju filmu un ģitāru. Jā, man ir mans ''man nevienu nevajg un tā arī paliks'' garastāvoklis.
Ar mani, nudien, ir grūti. Es nevaru vēlēties, lai citi saprot mani, ja es pati nesaprotu sevi.
Šķiet, ka pašai nemanot es esmu kļuvusi nomācoša. Nedrīkst paļauties uz nevienu, bet es nekad neklausos, jo negribu ticēt tam, kas ir acīmredzams. Un tā vienmēr. Ticu, ka būs labi - nav, bet es nepārspēju ticēt, līdz viss turpina būt draņķīgi un beigās pierādās ''nedrīkst paļauties uz nevienu'' patiesība. Vai dzīve nav burvīga? (:

Viss vienmēr beidzas labi, bet vēl nekas nav beidzies.


Control-Alt-Deleted
Control-Alt-Deleted
Control-Alt-Deleted
Reset my memory!
/Billy Talent - Perfect world/

Nja. Dažreiz škiet, ka dzīve nav domāta priekš visiem.

Thursday, December 10

the only thing that's killing you is me


Mani mati visu dienu smaržoja pēc sadeguša popkorna, tā jau ir, ja divi cilvēki, kuri nejēdz neko no popkorna gatavošanas, mēģina tādu uzmeistarot. Pēdējā laikā es jūtos neveiklāka nekā parasti, es nezinu kam par godu. Būs jau labi (optimistiņš).
Ar ģitāru iet lieliski. Mīlu ģitāras. Dažreiz, kad nezinu, kas ir tabi, C akords un kā uzlikt to sasodīto F akordu, gribas padoties, bet nedrīkst.

es: Tu esi nopīpējies, man ir slikti.
sunshine: ja viņa vems, tad uz tavu pusi !
es: es sākšu raudāt
.
sunshine: viņa raudās arī uz tavu pusi !


Es dažreiz esmu nīkule, tā nu tas ir. Dažreiz šķiet, ka viss jūk un brūk, bet tāpat ir lieliski.
Es domāju, ka pingvīni ir foršāki par ponijiem, jo pingvīni ir visur.
Es cenšos apgūt izlēmību, tas ir grūti. Ir jāprot ātri un pareizi pieņemt lēmumus pašai, nevis pajautājot kādiem 12 cilvēkiem. Ir grūti būt izlēmīgai, ja esmu pārāk izvēlīga visās jomās.
Es apēdu visus zefīrus un visas ābolmaizes. Šodien man paziņoja, ka es visu laiku ēdu, tajā brīdī, kad dzēru karsto šokolādi un gremoju šokolādi. Tā nu tas ir.
Es šeit visus teikumus esmu sākusi ar vārdu ''Es'', nav jau tā, ka man patīk runāt tikai par sevi, man patīk runāt arī par sevi un citiem.
Mani sāk kaitināt tas, ka viss ir pārāk vienkārši, bet ja būtu pārāk sarežģīti, tad es arī žēlotos.
Domas nedomājas, neklīst apkārt kā milzīgas sniegpārsliņas bez galamērķa. Sniegpārsliņu nav.
Bezcerīgums ir viena šausmīga lieta. Es nejūtos bezcerīga, tikai nogurusi no visa. Nav jau tā, ka man būtu miljons darbi, kuri būtu jāpaveic, jo nav gandrīz neviena. Nekā nedarīšana ir ļoti nogurdinoša.

Ojārs Vācietis
***
Var jau paņemt to stikla kasti,
Ko sauc par akvāriju.

Bet kuģi uz tevi skatīsies
Ar sarauktām pierēm.

Zelta zivtiņas nebūs vainīgas,
Ja ar apaļām,
Nicības pilnām acīm
Uz tevi skatīsies zivis,
Kad iesi pār tiltu.

Kur tu liksi to savu
Mikrookeānu?

Mikrodzīvokļa
Mikroistabas
Mikrokaktā?

Un viņš tur stāvēs
Bez vētrām,
Bez haizivīm
Un bez peldošiem lediem
Tavam mikropriekam.

Bet ledu kraus krastā
Rīgas jūras līcis,
Un Biskajs
Sakulsies šampanietī,
Un ledlauži spaidīs ar krūtīm
Pārējiem ceļu.

Un albatross ar savu spārnu
Iegriezīs vēl vienu robiņu
Zaļajā vilnī.

Un jūra nopūtīsies –
Vēl vies kļuvis ir
Mikrocilvēks.

Ar to es tev negribu teikt,
Ka mājās ir jātur zilonis.












Sunday, December 6

3 lietas

Sunshine pamudināja izpildīt aptauju par trīs lietām ar šādu teikumu ''Gribi, izpildi tu arī, whatever.''

Three Screen Names:
- vanilla
- brilliance
- apathy

Three Things You Like About Yourself:
- acis
- ticība brīnumiem

- veselīga pašapziņa

Three Things You Dislike About Yourself:
- neizlēmība
- slinkums
- neapdomīga rīcība

Three Things You're Afraid Of:
- augstuma
- situācijām, kuras nav iespējams kontrolēt
- uzticēšanās

Three of Your Everyday Essentials:
- laime
- smiekli
- mūzika

Three Imp
ortant Objects:
- mājas
- ģitāra
- fotogrāfijas

Three Favorite Bands
- Theory of a Deadman
-
10 years
- Goodnight nurse

Three Ways To Be Happy:
- lēkājot pa peļķēm

- piepildot sapni
- sajūtot taurentiņus vēderā

Three of Your Favorite Songs:
- 10 Years – So Long, Good-Bye

- Jimmy Eat World – Pain
- Plain White Ts - 1234 (I Love You)

Three Things You Regret:
- Neko nenožēloju

Three Things You Can't Do:
- izmainīt laikapstākļus
- būt mūžīgi jauna
- apstādināt laiku

Three Things You Miss From Your Past:
- cilvēki
- sajūtas
- govis

Three Gifts You'd Like to Receive:
- sēžamspilvens

- sniega bumba
- kubiks rubiks

Three of Your Favorite Hobbies:
- fotogrāfēšana
- skriešana/vingrošana
- priecāšanās

Three Places You Want to Go for Vacation:
- Guernsey
- Kalifornija
- Krievija

Three Cartoon Cha
racters
- Suns Drosminieks
- Billijs
-
Homērs Simpsons

Nododu šo 3 lietu - lietu visiem, kuri vēlas.
(:

Saturday, December 5

nebaidies, man pašai bail

Es: Cik viņam ir gadu?
Sunshine: Viņš ir miris.


Man kaut kā neveicās, vai ne? Vēl es uzzināju, ka ideālākais cilvēks skolā pārvācās, kā gan es spēšu dzīvot? (sarkasms, mīļie) Nu, nekas tā jau vienmēr ir, ja man kāds iepatīkas, tad noteikti viņš kaut kur nozudīs. Viss sākās pirms dažiem gadiem ar metālistu. Ūja, bija mums visi foršie vasaras un nākotnes plāni, bet nu - viņš aizbrauca, es paliku. Tagad pat pēc 3 gadiem īpaši nekas nemainās, tikai cilvēki citi.
Es vairs neesmu lugā, domu spēks darbojas lieliski. Uz skolas Ziemassvētku balli arī nedošos un mani neietekmē visi ''Tev ir jāiet'' vai ''Tu palaidīsi garām visus foršos vidusskolas mirkļus'', ja reiz esmu izlēmusi, tad esmu izlēmusi, atpakaļceļa vairs nav - tas man ir jāiemācās. Bez tam, es jau pateicu, ka savus lēmumus nemēdzu nožēlot. Ja man būtu iespēja atgriezties pagātnē un kaut ko mainīt, tad es nemainītu neko.
Es esmu pārvarējusi savu ziemas depresiju, lieliski. Tagad man sāp vēders, tiktiktik ļoti, bet es tomēr esmu spējīga parakstīt. Nonācu pie visu savu problēmu saknes (tur gan jāsaka paldies Baibulim, jo tagad viņa ir kļuvusi pieejamāka - jauns telefons spēj izmainīt daudz ko, vai ne? mhmh).
Pašlaik ir ļoti tāda sajūta, ka viss būs labi. Turklāt, atkal ir foršā sajūta, ka es spēju izmainīt pasauli, kaut vai mazlietiņ un uz labo pusi.

*Es esmu bagāta, man pieder viss, kas ar mani noticis*.


Armands - Vienmer Tu (Kulta grupa ''Saules Krasts'', no muzikalas videofilmas ''Eiropa'').mp3
Prieciņdziesma, interesantas atmiņas. Šī dziesma saistās ar daudzdaudz smiekliem, ka vienkārši ir neiespējami nepasmaidīt to klausoties. Jāmeklē prieciņdziesmas, nevis dziesmas pie kurām paraudāt. Attapīgi gan.
Zinājāt, ka tuksneši ir ļoti interesanti ? Gandrīz interesantāki par pingvīniem. Var šķist, ka tuksnesī nav pilnīgi nekā, tukšums, tomēr ziniet, tuksnesī ir miljardiem smilšu graudiņu un katrs ir savādāks. Tātad, ja sākumā škiet, ka nekā nav, tad var izrādīties, ka ir daudz vairāk, nekā spēj iedomāties. Vanillas dzīves gudrība.
Ir lietas, kuras mēs varam mainīt, ir lietas, kuras nav jāmaina, tās pašas mainīsies, kad būs laiks. Vecmāmiņas dzīves gudrība.


Milzīgas sniegpārsliņas, mazliet laimes
un daudz veiksmes! :)

Sunday, November 22

True Faith - Perfect (acoustic).mp3

Sveiki, mirstīgie.
Ja es gribu nepārtraukti runāt par sevi, tad šeit ir īstā vieta. Protams, ir ļoti jauki uzzināt to, ka vectētiņš ātrāk grib pasaules galu, jo šī pasaule ir kļuvusi neaptverami slikta, viss ir tik šausmīgi un nepieņemami, pilnīgi ne tā kā bija 1907. gadā. Saprotu, saprotu, pirms gadiem simts bija pilnīgi savādāka dzīve, bet varēja jau pieciest.
Mani mati ir mainījuši krāsu, nav gan nekādas lielās pārmaiņas, tikai, kad pēc žāvēšanas paskatījos spogulī iekliedzos un gandrīz sāku raudāt, bet tā jau parasti ar mani ir. Man piemīt vēlme mainīt matu sakārtojumu vai krāsu tieši pirms lielās fotogrāfēšanās skolā, es runāju par to pašu fotogrāfēšanos kurā visi saka ''akdieniņās, es izskatos pēc pelmeņa'' un tad vienmēr atrodas kāds, kas mierina ''nu beidz, tu izskaties super duper, paskaties labāk uz manīm, paskaties kā..'' un tad savukārt kāds mierina mierinātāju ''saulēēē, tu izskaties forši, labāk būtu paskatījusies uz Vladimira bildēm..'' un tā nu tas notiek. Mati, tātad es izmēģināju veco labo senkrievu metodi ar hennu un basmu, lai iegūtu izteiksmīgāku matu toni. Viss ir pavisam vienkārši, tikai jānopērk henna un basma. Ja vēlies sarkanīgāku tonīti piejauc mazāk basmas hennai, ja vēlies rudus matus krāso tikai ar hennu, ja vēlies zaļus, tad tikai basmu, ja vēlies smuku toni, tad izvēlies basmu un hennu 1:1, es izvēlējos 2 paciņas hennas un vienu basmu, ģeniāla izvēle, mīļie. Jāatzīst, ka visgrūtākais ir to substanci dabūt ārā no matiem, bet pārējo var pieciest. Rezultāts ir lielisks, mati izskatas tikpat veselīgi kā suņa kažoks, tikai smaržo pēc siena šķūņa. Tas nozīmē, ka es esmu atvadījusies no ķīmiskajām krāsām un pievēršos dabiskajām, īsts dabas bērns.
Okarte vs. Zelta zivtiņa. Es jau ilgus kadus esmu Okartes lietotāja, tāpēc man ir 4 līmeņa atlaidītes un viss ir dikti labi, bet ir tik kaitinoši, ka visi, kuri lieto ZZ var rakstīt bezmaksas sms uz visiem tīkliem, bet man viena īsziņa maksā četrus santīmus un ZZ lietotāji, protams, uzdod visādus jautājumus un grib rakstīt, un rakstīt sms, bet es savukārt, negribu atbildēt, jo pažēloju savu kredītu. Tā, nu man teica ''Eu, bet pārej taču uz ZZ ar savu numuru!'', bet es atbildēju ''Mmh, noteikti būs tā - es pāriešu uz ZZ un beigsies bezmaksas sms akcija, savukārt Okarte izdomās kaut kādu nenormāli foršu akciju ar visām bezmaksas īsziņām, un tā nu es gribēšu atgriezties pie Okartītes un tad man būs 1 līmeņa atlaides, neraža'', un tā notika, precizēšu, ka notika tā , ka Okartei, ja to papildina pa ls5 arī ir bezmaksas sms visos tīklos, Turklāt, man ir izdevīgāk palikt par Okartes lietotāju, jo lielākā daļa cilvēku, kurus pazīstu ir Okartes lietotāji un ir iespējams izveidot draugu grupu, kurā ir bezmaksas sms un zvani visiem tās dalībniekiem. Sanāk lieliska Okartes slavināšana, bet es esmu par Okarti ! Jajajā, nemirstošas vērtības.
Rītdien fizikā ir kontroldarbs, man trūkst 40% no kopējajiem mājasdarbiem un vēl sajēgas par dažām lietām, grafikiem, tas viss tiks labots, tad , kad es pārvarēšu savu slinkumu. Grūta tā dzīve, grūta.
Man beidzot ir jāsaņemās un jāuzraksta rakstiņš skolas avīzei, jo es nevaru visu mūžu bēgt no skolotājas, kas atbild par avīzes izveidi, tuklāt man vēl nav ZPD tēmas (bija trīs tēmas, bet tās devās uz labākiem medību laukiem). Edit: Ūja, uzrakstīju rakstiņu skolas avīzei, iekopējot pusi no šī ieraksta un mazlietiņ pārveidojot, ģeniāli.
Tagad mazlietiņ par dvēseles pārdošanu, dažreiz šķiet, ka es esmu vienīgais cilvēks, kuram dvēsele ir svarīgāka par 54564 miljardiem, varbūt man vienkārši ir citas vērtības tādas, kuras krasi atšķirās no vērtībām kādas ir maniem vienaudžiem.
Okei, fizika mani gaida.
Atā, saulītes.
Par to dvēseles pārdošanu manā gadījumā tomēr ir izņēmumi, es nepārdotu dvēseli par naudu, bet, ja es atdodot/pārdodot savu dvēseli varētu glābt man svarīgu cilvēku dvēseles/dzīvību, tad es tomēr būtu gatava to darīt. Awww, cik jauki, bet tā nu tas ir.
Veiksmi !

Saturday, November 21

es nopirku ģitāru 332 dienās.

Svētdienā, 21 decembrī 2008. gadā tapa ieraksts es nopirkšu ģitāru 365 dienās (nja, tur par ģitāru nav teikts nekas, bet virsraksts !)
Tā nu Trešdienā, 18. novembrī 2009. gadā vajadzēja tapt ierakstam es nopirku ģitāru 332 dienās (33 dienas palika rezervē citām lietām, kuras neizdarīšu laikā).
Man ir ģitāra ♥ , nu jau trešo dienu un es šeit neesmu ierakstījusi nenormāli garu ierakstu, kurā sajūsminos par ģitārlietām. Tas jālabo. Pa šīm dienām es esmu iemācījusies visai daudz, jo māku gan uzskaņot, gan nolasīt akordus no zīmējumiem (unun dažus zinu no galvas), gan pareizi skaitīt stīgas un saprast, kas ir ladas, kā arī arī smuki stiept ģitārsomu. Man vienkārši jau pirmajā dienā pēc ģitāras nopirkšanas bija pirmā ģitārmācības stunda. jej.

Ģitāra un es.
Es un Ģitāra.
[un mana melnbaltsvītrainā siena]
Nu, jā bilde ir maziņa, jo es vēlos palikt anonīma (lai gan 65% no mana bloga lasītājiem zina manu vārdu ,uzvārdu, dzimšanas gadu, telefona numuru un dzīvesvietu). Anonimitāte ir viena sarežģīta lieta, tikpat sarežģīta kā vārda komplementaritāte izruna vai arī pirkstu pareiza salikšana Dm akorda nospēlēšanai. Mans sapnis spēlēt ģitāru Ziemassvētkos mājiniekiem piepildīsies, lieliski. Varbūt mana attieksme pret Ziemassvētkiem kļūs jaukāka, bet tas ir tikpat iespējams kā tas, ka es jau rītdien zināšu 65 akordus.
Es zinu, kas man ir vajadzīgs ! Sniegs, balts, pūkains (mmh, un rozā). Man tik ļoti gribas īstu ziemu (jajajā , un īstu vasaru, un īstu pavasari, kā arī īstu rudeni, visu īstu !). Tā nu tas ir.
Dzīvē lietas ir savstarpēji saistītas tik ļoti, ka dažreiz jābrīnas, apmēram tā - O_O, sliktākajā gadījumā šādi - O_x. Lai nu kā, tas ir interesanti. Viss notiksies tā kā tam jānotiek, vai arī tā kā nav jānotiek un tad ir jāraud, bet beigu beigās arī tam, kam nebija jānotiek izrādās būs sava īpašā nozīme, kas ietekmēs citus notikumus nākotnē, kuriem ir jānotiek un tie notiks tikai tāpēc, ka iepriekš notika tas, kam nebija jānotiek un tad tu raudāji, bet tad tu sapratīsi, ka raudāšana bija pilnīgi lieka līdz notiks kaut kas tāds, kas nedrīkstēja notikt un izbojās to, labo lietu, kas notika pēc sliktās lietas, un tad atkal ir jāraud, bet tad notiek kaut kas tāds, kas balstās tieši uz to lietu, kurai nevajadzēja notikt un tad ir jāpriecājas, bet tad atradīsies kāda lieta, kas... - un tāpēc dzīvē ir melnās un baltās svītras, tāpēc viss iet uz rinķi, un tāpēc viss vienmēr beidzās labi. Pavisam vienkārši , vai ne?

But don't pretend you ever forgot about me.
Don't pretend you ever forgot about me.
/Fall out boys - The Take Over, The Breaks Over/

Lai jums laime! :>

P.s Diāna, beidz apsmiet manu stulbi jauko ierakstu dažus ierakstus iepriekš !








Tuesday, November 17

the more i get, the more i want

''Es baidos, ka, piepildot savu sapni, manai turpmākajai dzīvei zudīs jēga /P.Koelju/''
tikai nesakiet, ka Koelju jaukie citātiņi der tikai mazām meitenītēm un cilvēkiem, kuriem pašiem nav nekādas sajēgas par dzīvi, *optimisms on* jo viņam ir taisnība (vairākkārt pierādījies). nu, vismaz šajā gadījumā ,eh, ko nu tur, patiesībā man patīk Koelju grāmatas un citāti ir visnotaļ pamācoši. gluži vienkārši man šķiet, ka pēdējā laikā cilvēki dzīvo ar ''Koelju nekam neder, labāk paspēlēšu Cs'' attieksmi.
dažkārt liekas, ka varētu atdot visu, lai būtu tas un tas, un vēl kaut kas, bet, kad beidzot sasniedz ko vēlies tas vairs nav vajadzīgs. pazīstama situācija? ja jā, tad es runāju tieši ar tevi, ja nē, tad tas nekas, jo procentuāli lielāko savas dzīves laiku es pavadu runājot pati ar sevi.
lai nu kā, bet ir labi, ja vienmēr ir pēc kā tiekties, ja tā nav, tad ''..turpmākajai dzīvei zudīs jēga.'' tā nu tas ir. ir nu tā tas. tas tā ir nu.
un tagad par seriāliem *laiks smagi nopūsties un teikt ''nuu, protams''*
kamēr es nerakstīju blogu es skatījos seriālus un bēdājos, vai arī man gāja tik labi, ka nebija laika šeit ķēpāties. es noskatījos The O.C visas četras sezonas, vai nav nožēlojami? nēnenē, jo man patīk The O.C un tāpat es varu teikt, man patīk Ne-Yo - Closer *cenšos netēlot, ka man riebjas visi populārie seriāli un popmūzika*, lai gan lielākoties saldās dziesmas ir pārāk saldas un neatbilst manai ticībai.
seriāli, seriāli. tā nu es noskatījos The O.C, Californication vienu ar pusi trešās sezonas sēriju, 90210 pirmās sezonas 8 sērijas. varbūt kādreiz es izaugšu no ''viu, man patīk seriāliņi un būšu tik nūģīga, ka noskatīšos visas sezoniņas'' vecuma. lūk, pie kā noved bezdarbība.
apjukums. ūja, dīvaini. es nemēdzu justies apjukusi. bēdīga, priecīga, satraukta, dusmīga, izmisusi, nobijusies, laimīga, nomākta, optimistiska, , bet nejau apjukusi.
nedrīkst tā sarežģīt dzīvi, blogu un domas. tieš'tā.
sekotāji šeit ir saradušies daudz *Vanilla saka ''Čau!'' visiem*, no vienas puses tas motivē rakstīt vairāk nekā vienu ierakstu mēnesī, bet no otras puses tas ierobežo rakstītā atklātumu. piemēram, es nevaru rakstīt, ka man patīk Vladimirs no otrās kāpņu telpas, vai arī, ka es nevaru ciest Ņinas kaķi, jo tad tas viss nonāks atklātībā un man vairs nebūs savas privātās, interesantās dzīvītes. ūū, noslēpumaini, neloģiski ieraksti. vienmēr ir vieglāk saukt lietas (cilvēkus) īstajos vārdos, nevis par X, Y vai Pēteri. tomēr blogs man nav tāpēc, lai es teiktu ''akmansdievs, es šodien redzēju Bilanu, mīlestība no pirmā acu skatiena!'', jo mīlestībai es tā kā jau kādu laiciņu neticu un Bilanam arī ne. nekas patiess atkal nesanāk, mans patiesums ir lemts neveiksmei.
lai nu kā, tas ir tikai normāli, jo Sīrupa cienīgas problēmas var risināt, kur citur nevis superforšajos bloga ierakstos.


Latvijai rītdien dzimšanas diena ! mans paintā zīmētais darbiņš Latvijai jau rotā skolas necilo sienu, es atkārtošos un teikšu - Daudz laimes, Latvija! Vārds ''Latvija'' kā tāds ir skaists, tāpēc vien mums ir iemesls priecāties, jo mēs dzīvojam valstī ar sakarīgu vārdu (okei, pareizāk būtu teikt - nosaukumu, bet nēnenē). varētu turpināt slavināt valsti, bet dodu priekšroku ēšanai. ā, un jā es domāju, ka patriotisms nekam neder gluži tāpat kā paprika.

veiksmi , saulītes.










Sunday, November 15

Kādas ir Tavas dzīves dziesmas?

Atsaucoties uz šo Zanes ierakstu, uzrakstīšu par savām dzīves dziesmām.

Šūpuļdziesmas un dziesmas no agras bērnības es neatceros, bet lieliski atceros mutes ermoņikas, kuras spēlēja vecmammas brālis un gramofonu ar daudz, daudz dažādām platēm. Un, lai, cik dīvaini arī nebūtu, bet arī stabule ir manās bērnības atmiņās. Tagad sadalīšu pa punktiem konkrētāku mūziku, izpildītājus, visai lielos vilcienos, jo, lai aprakstītu visu manu dzīves mūziku vajadzētu tik daudz lapas, cik ir trešajā Twilight sērijas grāmatā.

  • Raimonds Pauls. Raimonda Paula kasete, man šķiet, bija visvairāk klausītākā un atskaņota tik daudz reizes līdz dziesmas jau bija zināmas no galvas. Atceros, ka no tās kasetes mana mīļākā dziesma bija ''Vectētiņš un Vecmāmiņa'', tas gan manai vecmāmiņai šķita visai uzjautrinoši.
  • Ozols un A-eiropa. Manā īpašumā nonāca pusbrālēna disks (tā paša, kas tagad ir vairākas reizes krimināli sodīts un alkoholiķis), kur bija viena Ozola un Yanas Kay dziesma, šķiet, ka krievu valodā , kaut gan nesapratu gandrīz nevienu vārdu tā dziesma šķita nenormāli forša tikpat forša kā A-eiropas dziesma - Zima, zima ,kura dzīvoja tajā pašā CD.

  • Britney Spears. Nu, bet, protams, Britnija. Tajos laikos šķiet, ka viņa bija tāda kā paraugs, elks, kam līdzināties lielākajai daļai meiteņu. Man bija un vēljoprojām ir vismaz trīs viņas CD. Atceros, ka skanot jebkādai dziesmai angļu dziesmai pa radio es kliedzu ''Britnijaaa!'' un onkulim tas šķita ļoti kaitinoši, un nekādi viņa argumenti nespēja mani pārliecināt, ka tā tomēr ir, piemēram, Alla Pugačova. Tajā laikā mana skumjā noskaņojuma dziesma bija - Britney Spears - Everytime.

  • O-Zone - Dragostea Din Tei - šī dziesma nenoliedzami bija vienas vasaras hīts. Atceros, ka onkulim bija CD, kurā bija iekļauta arī šī dziesma un mana mīļākā nodarbe bija sēdēt mašīnā klausīties tieši šo dziesmu un baigi priecāties un, protams, dziedāt līdzi.

  • Ne Yo - So sick. Ilgu laiku biju atkarīga no šīs dziesmas un oficiāli varu saukt par pašu pirmo mīļāko dziesmu. Atceros, ka vasaru nepavadīju Lv tāpēc biju šķirta no tās dziesmas un biju pat gatava pirkt Ne Yo CD, tikai tās vienas man mīļās dziesmas dēļ. Dziesma atgādina visai jauku periodu manā dzīvē.

  • Avril Lavigne - Skater boy. Visu vasaru, kuru nepavadīju Lv, cik atceros klausījos tikai šo dziesmu. Man gan bija viss Avrilas CD, bet šī dziesma noteikti bija mana favorīte, klausoties to es gāju gulēt un to klausoties katru rītu pamodos. Forša dziesma.Vienmēr saistīsies ar kaut ko pozitīvu, spēka pilnu un mazliet arī skumju.

  • Superchick - Courage. Atgādina par ļoti smagu laiku manā dzīvē. Palīdzēja saņemties un motivēja bojāt dzīvi vēl vairāk, nekā tas jau bija izdarīts. Šobrīd ir grūti saņemties un noklausīties to dziesmu, jo ļoti daudz nepatīkamas atmiņas saistās ar to.

  • Bullet For My Valentine - Tears Don't Fall .Laiks, kad teicu stingru ''nē'' jebkādai popmūzikai. Visvairāk to dzīves posmu raksturo tādi vārdi kā - depresija, bezcerīgums un pašiznīcināšanās.

  • Dima Bilan. Tad pēkšņi pēc tā ''es klausos tikai metālu un normālu mūziku'' nāca Dima Bilans, lieki piebilst, ka iepriekš krievu popmūzika šķita ļoti smieklīga. Tā nu Dima Bilana laikā katru dienu spēju skatīties viņa video youtubā bez apstājas, klausīties dziesmas un tās visas arī iztulkot, būt īsta fane un teikt ''nekad nepārstāšu par viņu fanot''. Spēju ļoti bēdāties par to, ka netiku uz viņa koncertu, bet toties uz vienu koncertu tiku gan un pie tam pirmajā rindā, un pats cienījamais Dima Bilans iedeva man roku, tad es biju tik laimīga, ka vismaz 2 mēnešus nevarēju beigt priecāties. Dziesma - Dima Bilan - Kak romeo. Tagad gan viņš ir stipri mainījies visādā ziņā un iespējams es arī, ka nespēju vairs pat paklausīties kādreizēji tik ļoti nozīmīgās dziesmas.

Friday, November 13

See, somehow I can't forget

Mazlietiņ jauks ieraksts ar mazlietiņ jaukām atmiņām.
Atceries dažus no tiem mirkļiem uz kuriem lieliski var attiecināt vārdus -'gluži kā filmā', un pasmaidi. :)

sniegpārsliņas matos un taurentiņi vēderā.
burvīgs saulriets, kas liek apstāties un vienkārši priecāties.
sadošanās rokās un iešana pretī saullēktam.
mīļas atvadas sešos no rīta.
mirkļi, kad vārdi ir lieki, jo ir tik labi tāpat - klusumā.
mirdzoši brūnas acis un jauki vārdi.
viens lietussargs, viņa džemperis, gaismas atspīdums asfaltā un milzīgas lietus lāses.
sēdēšana šūpuļkrēslā nakts vidū un klausīšanās patiesi izteiktos vārdos.
ūdens glāze, citrons un smiekli līdz asarām piecos no rīta.
mīļi vārdi un apskāvieni pie ugunskura.
Plain White T's - 1, 2, 3, 4.mp3 un silta pavasara saulīte.
prieks un aizskustinājums vecu cilvēku acīs.
sēdēšana uz soliņa agri no rīta stindzinošā aukstumā, kad vienīgais siltuma avots ir viņš.
milzīgas sniegpārslas aiz loga un milzīgs optimisma daudzums mazā istabiņā.
ģitāras skaņas vēlā vasaras vakarā.
piepildīts sapnis un laimes asaras.
sadošanās rokās, stāvēšana ceļa vidū un skatīšanās zvaigznēs, mēģinot atrast savējo.
milzīga varavīksne un skaisti saules stari.
ļoti, ļoti fotogēniski mākoņi un prieks.

...



dzīve dažreiz mēdz būt tik, tik skaista.
tāpēc vien ir vērts dzīvot.
nenoliedzami.



Friday, October 16

lieliski

ja pirmais jautājums , ko draudzene uzdod no rīta ir ''tev vajg tauku atsūkšanu?'', tad iespējams jums tas liktu aizdomāties par svara problēmām, bet tas vēl nav viss. pusdienlaikā vecmāmiņa uz manīm paskatījās ar iznīcinošu skatienu un teica ''tā tev saucās veselīga ēšana? Tu zini mazajās klasēs bērni ir pārāk resni, pa radio dzirdēju !'' (ar to viņa domāja, ka pamatskolā katrs trešais bērns cieš no aptaukošanās), es ar neizpratnes pilnu intonāciju, kas bija skaidri saklausāma manā balsī jautāju - ''Un vai tad mani tas skar?'' , bet viņa šķietami apmulsa par šo jautājumu un atbildēja ''nē, tu esi pārāk tieva !'', tad vectēvs iejaucās sarunā un noteica termiņus līdz kuriem man ir jāuzresnē. lieliski.
pēc 15 minūtēm man ir jāatgriežas skolas neviesmīlīgajās telpās un ar izbrīnu jāaplūko bioloģijas grāmata visu bezgalīgi garo bioloģijas stundu, pie tam mana solabiedrene nav skolā, tas bioloģijas grāmatas aplūkošanu padara vēl apnicīgāku. lieliski.
man šķiet, ka a) es domāju ārkārtīgi dīvaini ; b) es nepierasti rakstu.
lai jums lieliska diena , ļautiņi !
lieliski.
turpinājums
bioloģijas stunda bija ļoti.. kaitinoša. kā vienmēr.
pašlaik es esmu uzvarējusi zvēru, kas mitinās skapī - ''mannavkovilkt'' un nezinu, ko lai iesāk.
pastāstīšu par savu brālēnu (pusbrālēnu?). vakardien es šo cilvēku, kurš nesen pametis cietuma labiekārtotās telpas un, kura labākā draudzene ir pudele, redzēju. viņš ļoti pieklājīgi sasveicinājas un centās uzturēt sarunu, un reizē pūlējās noiet taisni vai vispār nostāvēt kājās. mēs runājām vairāk nekā pēdējo 10 gadu (nepārspīlēju) laikā (jajajā, kādus divus teikumus), vēl man bija tas gods redzēt savu māsīcu ar kuru bērnībā bija visai māsiskas attiecības, tagad viņa daudz neatšķiras no sava brāļa - mana brālēna (pusbrālēna?). cilvēki mainās, tas ir tik sarežģīti, tu nekad nevari zināt kāds cilvēks būs pēc gada, diviem un vairāk.
laikapstākļi mani pārsteidz, jo dienas mēdz būt tādas -
rīts: āa, sniegs, dievinūuu.
pusdienlaiks: slapjš sniegs , nenormāli spēcīgs vējšs.
vakars: dubļi, dubļi, neiedomājami auksts.
nakts: līst lietus.
mans dienas laikapstākļu apskats (no rīta, pusdienlaikā,vakarā, naktī) var tikt uzskatīts arī par dzejoli, bet tad ir jāraksta lūk tā -
āa,
sniegs,dievinūuu
slapjš sniegs,
nenormāli spēcīgs vējš
dubļi, dubļi
neiedomājami auksts
līst lietus
īsts dzejnieces talants. vēl tikai nedaudz un pārspēšu Lauri Reiniku dziesmu vārdu sastādīšanā. ģeniāli.
atgādinājums: neaizmirstiet uzrakstīt vēstuli Ziemassvētku vecītim.
lai jums silts laiks, silta tēja un snieeegs!

Monday, October 5

jā.nē.

ja jums būtu vairākas reizes krimināli sodīts brālēns (pusbrālēns?) un viņš pēkšņi sāktu izrādīt nepamatotu interesi par jūsu dzīvi, vai būtu iemesls uztraukumam? es ceru, ka atbilde ir nē.
ja jūs skatītos seriālu un vienīgais, kas jums iepatiktos būtu aktieris, kas tikko iznācis no cietuma un vēlāk izrādītos arī narkomāns un izvarotājs, vai būtu iemesls uztraukumam? (cik ironiski) es ceru, ka atbilde ir nē.
ja jums apniktu rakstīt un blogā būtu uzrakstīti tikai divi jautājumteikumi un divas atbildes, jūs publicētu ierakstu? es ceru, ka jā.








no heaven, no hell

pilnmēness.
nemaz nebrīnos, ka man ir tik dīvains garastāvoklis.
dažkārt škiet, ka nedzīvoju īsti pareizi. kurš gan var pateikt, kas ir pareizi un , kas ne?
manas domas aizņem nevis pingvīni, bet gan cilvēks, kas man bija sava veida paraugs, ja nebūtu viņa, tad es nebūtu tas, kas es esmu tagad. viņa vairs nav, ilgu laiku kā nav, tas ir visai sarežģīti, jo es nezinu kā dzīvot. es vairs nezinu, kas ir labi un, kas ir slikti. tā robeža ir zudusi, tagad var tikt novilkta tikai cita, savādāka. paraugs ir atgriezenisks, bet pazūdošs. man laikam ir pielipusi šī nesaprotamā rakstība. pietiks. man nevajg nekādus paraugus, pati mācīšos dzīvot.
ziniet, ir izdevīgi ticēt liktenim, jo dzīvojot ar ticību liktenim var atļauties darīt daudz vairāk muļķību un pie tam attaisnoti.
(šeit ir dzīļdomīga atstarpe starp rindkopām)
es sāku tulkot krievu dziesmu, tiku līdz pusei un sapratu, ka dziesma ir galīgi nepievilcīga. likšu mierā Timati ( mana mūzikas bezgaume nav mainījusies) un klausīšos kaut ko tikpat foršu kā Foo Fighters - My Hero (nejaukt ar Enrikes Iglesiasa Hero).
es saprotu, ka ir pulksteņi 1:56 naktī, es neesmu pat mēģinājusi saprast matemātikas mājasdarbu (bet toties izrēķināju nepareizi fizikas uzdevumu), kā arī neesmu pievērsusi īpaši daudz uzmanības biznesa ekonomikas grāmatai. pilnīga bezatbildība? jajajā, bet novelšu visu vainu uz to, ka man gribas bēdāties un uz pēkšņi radušos, neizskaidrojamo bezmiegu. es neesmu depresīva vai arī kā citādi dīvaini noskaņota uz dzīvi, neuztraucieties (vai arī uztraucieties) dzīvot man nav apnicis.
2:00. nu ko, es jums pastāstīšu par savu nāvējošo dzimumzīmi. viņa ir izpletusies pa pusmuguru un sāp, tas nozīmē, ka solāriju es neapmeklēšu (vispār esmu ar visām četrām pret solārijiem un tā). dzimumzīme kļūst nāvējoša tikai katrā otrajā gadalaikā. tas ir tā: pavasarī - nāvejoša; vasarā - normāla;rudenī - nāvējoša; ziemā - normāla, un tā visu laiku.
man deviantartā ir jauns avatars, tāds - - un mani uztrauc vai tas nav pārāk dīvains, nu tāds, ka katrs otrais turcietis uzskatīs par vajadzīgu man uzrakstīt. un, jajajā, tās ir manas kājas. izskatās pat tievas, apbrīnojami. vispār visu pagājušo nedēļu es esmu sprotojusi (5 reizes nedēļā!) un raudājusi par to, ka kājas kļūst muskuļainākas.
es māku salikt kājas lotosa pozā un tu nē, ha. patiesībā nebija nemaz tik viegli, bet ar ilgstošiem mēģinājumiem vairāku gadu garumā es to paveicu . un es māku pieskarties pirkstgaliem, vēl pagājšgad es šeit činkstēju, ka esmu vienīgais cilvēks uz pasaules, kas nemāk pieskarties pirkstgaliem. re, viss mainās. apbrīnojami. apbrīnojami ir viens apbrīnojams vārds.
man nenāk miegs. rudens, man ļoti patīk tieši tas kā no kokiem krīt lapas. tiktiktik forši. lietus. ah. dzīve taču ir skaista (tad nu gan brīnumi). man nenāk miegs.
2:13. es augstāk par visu vērtēju brīvību. (augstāk par visu? nu nē, drīzāk ļoti augstu.)
jābeidz domāt. pingvīni ir forši. miega trūkums izraisa visādas dīvainības.


lai jums prieks !
^____^

edit: es neguļu un dusmojos uz to, ka rakstot blogu aizmirstu par draugiem.lv, un neatbildu uz vēstulēm. kas pie velna ir ideāla drauga tests? ookei, turpinu dusmoties uz sevi. melni burtiņi. patiesībā esmu mazliet laimīga. vī.
edit-edit: es jums jau teicu, ka man patīk mašīnas? kad es iesāku rakstīt blogu, es nespēju pārtraukt. trakas lietas. 2:30
arlabunaksniņu, saulītes.

Sunday, September 27

kastanis

negribu nekādu fiziku un nekādu bioloģiju, gribu milzīgu kasti ar saldējumu un muļķīgu romantisko komēdiju, kā arī vismaz divas salvešu paciņas. mans garastāvoklis ir nožēlojams.
jau otro dienu cenšos lasīt bioloģiju vai fiziku. neveiksmīgi. beigu beigās nonāku pie The O.c otrās sezonas skatīšanās un raudu katras sērijas beigās/vidū/sākumā, jo ir taču tik skumji/jauki/aizkustinoši. jūtos sasodīti emocionāla.
nē, nepalīdz ne kartīga izgulēšanās, ne arī ''Alesha Dixon - Let's Get Excited'' klausīšanās (pasarg' dies, tā dziesma ir šausmīga), ne arī iziešana ārā. vienu dienu man tik ļoti gribējās vienai sēdēt pilsdrupās un skatīties uz nenormāli skaistajām debesīm, bet man neatļāva palikt vienai, it kā es būtu gatava iet slīcināties, vai arī pazust parkā. netaisnība.
tikai nemēģiniet man piesiet visādas rudens depresijas un neesošas problēmas.
man patīk rudens.
es gribu, lai līst lietus. visu dienu, bez apstājas, jo tādam ir jābūt rudenim.
svētdienas ir manas nemīļākās dienas, pat vasarā, kad visas dienas tāpat ir šķietami vienādas.
un vispar, esmu sapratusi, ka pa mājām nedrīkst staigāt XXL izmēra kreklos, lai cik ērti arī viņi nebūtu un matus sataisīt kaut kādā dīvainā veidojumā, jo nekad, nekad nevar zināt, kad tavas mājas pagalmā uzradīsies skaists, sarkans motocikls.
mani laimes kastaņi nav savos uzdevumu augstumos, bet es tāpat ticu kastaņu maģiskajam spēkam (tāpat kā komisāram Reksim un ziemassvētku vecītim). es šeit tēmas mainu biežāk, nekā ūdeni akvārijā. man nav akvārija. akvāriji ir biedējoši, man labāk patīk kaktusi.
mājinieki mēdz nepamatoti domāt, ka es pa naktīm neesmu mājās. lūk, tas ir dīvaini. vēl jau viņi dažreiz nemaz nezin, cik veca es esmu un, kad ir mana vārdadiena, tāpēc piedodami, kā sunshine saka ''nezināšana ir svētlaime''. man gan liekas, ka tā nav, bet ej nu sazin.
skatīsimies uz visu no gaišās puses - es esmu laimīga un skaidri zinu, ko gribu. (jajajā,kasti saldējuma un stulbu filmu =D)



lai jums bezgala foršs rudens ! :)

Friday, September 18

diena pirms rītdienas - šodiena?

nē, es neesmu devusies ziemas guļā, vienkārši esmu bezgala slinka.
18. dienas neesmu rakstījusi blogu, tas ir kas neredzēts. pēdējā laikā vienkārši negribas izklāstīt savu interesanto dzīvīti visiem interneta iemītniekiem.
nu, ko, pašlaik es dzeru jogurtu, kurš varētu būt melleņu, vectēvam no viņa ir slikti, bet ziniet garšīgs. āa, un es esmu sākusi skatīties The O.C , jajajā, kad viņu rādīja pa tv katru darbdienu es viņu neskatījos, bet tagad es esmu tikusi līdz otrās sezonas trešajai sērijai.
tā kā es vairs nemāku rakstīt, sākšu ar šodienas atstātīšanu. no rīta pulksteņos 6:30 bija nenormāli skaistas oranžas debesis, nē, es viņas neredzēju, jo aizkari bija aizvilkti, pēc tam es aizmirsu pārlikt modinātāju un nogulēju līdz 7:30, tad ļoti steidzos, kā jau katru darbdienas rītu. tad sekoja kārtējā rīta saruna ar kaimiņiem par bezjēdzīgām tēmām un tā. fizikā es pārsēdos uz pirmajām rindām, labāk var redzēt un cena tā pati, bez tam ar klasesbiedra palīdzību kaut ko arī saprotu, brīnumi.
kā man iet? pa šīm 18 dienām mans noskaņojums ir bijis ļoti mainīgs. bija dienas, kad biju nenormāli laimīga, bija dienas, kad nespēju pārstāt raudāt, bet tā jau tam jābūt. pašlaik viss ir normāli. šodien esmu bezgarastāvokļa, tas nenozīmē, ka garastāvoklis ir slikts, viņa nav vispār. vakarā gan ir klases pasākums GARĀŽĀ. tur pēc maniem neaprēķiniem būs auksti. tāpēc ņemšu savu pūkaino un nenormāli silto vesti, kura ir veiksmīgi paslēpta dziļi, dziļi skapī un beidzot uzvilkšu. galvenais, lai kājas ir siltas, biju iecerējusi vilkt čībiņzābakus, bet līst lietus, viņi izjuks, pajuks un sajuks. vai dieniņ, jums nu gan ir interesanti lasīt par to, ko vilkšu , vai ne? bet atcerēsimies, ka arī manā skapī dzīvo zvērs, kuru sauc ''mannavkovilkt''.
man tagadiņās ir There for tomorrow albumiņš, nekā ļoti skaista pagaidām tur nav. dziesmas kā dziesmas, bet vismaz glābj no bezgaumīgas mūzikas klausīšanās.
es esmu mainījusies, no vairs rītiem nedzeru kafiju, jāatzīst, ka jūtos tāpat kā tad, kad dzēru. nemiegaina.
man nav ZPD tēmas (droši sakiet ieteikumus, neieteikumus, jebko, heeelp), es labprāt taisītu ZPD fizikā, bet neviens netic maniem spēkiem, jo fizika taču ir akmansdievs, grūta ! gada laikā šī jau būs ceturtā ZPD tēma, kuru es nespēšu izdomāt, bet šoreiz taisīšu viena. tā ir labāk.
tad vēl no manis gaida rakstu skolas avīzei, bet man ir slinkums. nu, tā vienkārši.
es dievinu skaistas debesis. tādas tikko pēc saulrieta, vai skaisti mākoņainas.aiai.


veiksmi !

Monday, August 31

summer's gone

vasara beigusies. tās nebija ne parāk maz, ne pārāk daudz.
vasara bez šaubām paliks atmiņā, jo pat gribēdama šos 3 mēnešus nespētu aizmirst.
tātad neaizmirstama. labprāt saglabātu skaistos brīžus koka lādītē un aukstos ziemas vakaros pārcilātu pie karstas tējas krūzes :>.
galu galā mana nepatika pret vasarām ir pārvarēta, ļotilabi.
lai gan nākošo vasaru es sev novēlu mazliet savādāku. :)
Its the end of the summer
Its the end of it all
Those days are gone its over now were mo
ving on
Its the end of the summer

But we'll see it all again

So hold on till this moment till then

Its the end of the summer end of the summer.

Friday, August 28

viss vienmēr būs tāpat

kopš aprīļa beigām viss bija labi, bet tagad esmu tur, kur biju. sākumā. atkal. vai sākumi var būt daudz līdz bezgalībai?








Wednesday, August 26

if you want my future, forget my past.

*mm, kūka.*
nu, labi paskaidrojiet man lūdzu kā vienā vakarā viss var būt neiedomājami slikti, bet nākošajā lieliski? šodien viss ir labilabi.
optimisms darbojas? o, jā, laikam gan.
*tiktiešām garšīga kūka.*

Tuesday, August 25

It's a lie, a kiss with open eyes.

man ir karsti, tad pēkšņi auksti. es smejos, raudu, smejos. ir slikti, ja sāp, bet vēl sliktāk ir tad, ja nejūt neko. vienaldzība nogalina. bet es pati tā gribēju, ir jābūt uzmanīgam ar to, ko vēlies. mans šovakara garastāvoklis ir ļoti mainīgs.
vasara drīz beidzas, pēdējā nedēļa būs tik mierīga, cik vien iespējams. vispār škiet, ka visu vasaru esmu nodzīvojusi ar ''ok, nu, tad skaties cik labi es varu iztikt arī tāpat, kā es varu dzīvot'' attieksmi. pilnīga vienaldzība pret to, kas var notikt un dzīvošana pret visiem saviem kādreizējiem uzskatiem. pie tāda dzīvesveida pierod. es tiktiešām pati izveidoju problēmas, apzināti, neapzināti, bet tā ir. nevaru pierast pie tā, ka viss var būt labi. tā vienkārši labi un viss. uzticība cilvēkiem bija ļoti augusi, bet pašreiz līdzinās nullei un tā arī paliks. tā esmu pieradusi, tā jābūt, šādi dzīvojot, man nekas nekad nav jāpaskaidro.
es tiešām esmu ļoti mainīga. daži mani pazīst kā optimistisku un vienmēr priecīgu, daži kā meiteni ar skumjām acīm, bet tam nav nozīmes es esmu un palieku tā pati. nekas patiesībā nemainās, ir mainīgs, bet nemainās. pretrunas, jajajā, bez tām nekur. šajā ierakstā var lieliski redzēt, ka man ir vakara skumjais garastāvoklis. man nevajg padomus, man nevajg, lai mani žēlo, man vienkārši vajg, lai kāds uzkliedz ''saņemies !''. nekas, tiešām nekas nav pārdzīvošanas vērts. viegla attieksme pret visu. jajajā. man palīdz rakstīšana. viss, pietiek. jābeidz žēloties par dzīvi. dzīve taču ir skaista. SKAISTA. tieši tā. optimisms nedrīkst pazust, nekadnekad.
man ir skillet jaunas albums. skaisti.
tagad parunāšu par saviem matiem. tumšitumši brūni mati. 99% labas atsauksmes. man patīk, nepatīk, patīk. betbet ir labāk, jo gluži vienkārši iepriekšējie mati bija kļuvuši pelēki un tā - nekā - arī jutos. pašreizējā matu krāsa liek man justies labāk, mhmhm.
I'll take everything from the inside
And throw it all away

'Cause I swear, for the last time

I won't trust myself with you
lai jums labi iet !
veiksmi, veiksmi !
:)

Friday, August 21

tēja un piens

tikko pārskatīju savus pierakstus un atklāju, ka mans svars nav īpaši mainījies kopš 2007 gada. ar visām diētām, vai bez tām svars agrāk vai vēlāk apstājas pie viena un tā paša skaitļa, un tāds arī paliek. patiesībā - ļoti labi. par svaru aizdomājos, jo šodien mani pēc ilgiem laikiem nosauca par anoreksiķi, muļķības. lai nu kā, laba diena (nakts?). man iet labi. vēl dažas dienas un vasaras vairs nebūs, tāpēc darīšu visu iespējamo, lai pēdējās vasaras dienas būtu lieliskas. tādas tās arī būs.
turpinājums.
jā, kārtējas vakara skumjais garastāvoklis, tāds tas mēdz būt, kad esmu mājās. vai tiešām ir tik slikti, ka es dzīvoju tā kā patīk, neatkarīgi ne no kā? man pavisam noteikti ir jāiemācās nekavēties pagātnē, bet gan dzīvot tieši šodien, tagadnē, neuztraucoties par to, kas notiks pēc nedēļas, gada vai mēneša. mana dzīve ir tāda kādu es pati to veidoju.
viss tomēr ir skaisti.

Cik daudz var pazaudēt apstājoties..
/Lauris Reiniks - Es neesmu neprātīgs/

Tuesday, August 18

pamodini mani


optimisms, dzīvesprieks, labas domas.

No looking back

I won't regret, no
I will find my way
I'm broken
But still I have to say
It's alright, OK
I'm so much better without you
I won't be sorry
Alright, OK
So don't you bother what I do
No matter what you say.
/ahsley tisdale - its alright, its ok/

veiksmi, saulītes.
vasara nav beigusies !



Monday, August 17

take my hand

kāpēc, lai kāds kartupeļus novāktu augustā? manuprāt, kartupeļi ir jānovāc (jānogalina) rudenī, bet mana vecmāmiņa ir citās domās, tāpēc es jau otro dienu sēžu dārzā. šodien gan jūtos kaut kā slikti, reibst galva, nav apetītes un tā. vakardien naktī par labu nodarbi uzskatīju raudāšanu un tikai tāpēc, jo izlasīju skumju stāstiņu, un tad sāku klausīties ''bleeding love'', dažreiz liekas, ka man veselā saprāta ir mazāk, nekā tiem, kas izdomā minerālūdens nosaukumus (man uz galda stāv Everests). kvadrātiekavas ir daudz vieglāk uzliekamas, bet apaļās ir smukākas. tagad pilnīgi nezinu, ko lai iesāk. varētu iet ārā ar cilvēku, kura vārdu pat nemāku izlasīt, bet pēc maniem novērojumiem tūlīt sāks līt lietus. tas nozīmē, ka man vajadzētu ņemt lietussargu. man riebjas lietussargi. aiaiai.
bez tam man visu laiku skan viena smukdziesma (thriving ivory - angels on the moon) un es pat nepamanu, ka tā.
mans suns (Džimis) pēdējā laikā mierīgi pastaigājas ārā, jo apkārt mājai ir žogs un viņš var atļauties pastaigas jebkurā diennakts laikā, bet lieta tāda, ka agrāk viņš dzīvojās vai nu mājās iekšā, vai arī piesiets ārā (lai skraidot apkārt nesabradātu kartupeļus/puķes), bet tagad tā vairs nav un, ja nāksiet ciemos bez brīdinājuma var gadīties visādi. viņš nav miermīlīgs asinsuns. ahh, neizturami, ka katrā bloga ierakstā es rakstu kaut ko par dzīvniekiem. bet diez vai jūs gribiet zināt, ka es klausos tokio hotel - 1000 oceans. nē, es nefanoju par TH, man iepatikās tā viena vienīgā dziesma.
ja kādām ir dzimšanas diena/vārda diena/kāzas/jebkādi svētki un es izlemju dāvināt šokolādi/šokolādes konfektes/kaut ko ēdamu, tad es to noteikti apēdu pati. tā tas dabā iekārtots.
mani mati smaržo pēc friziera. nē, es neesmu apmeklējusi nekādus matu dakterus, bet vajadzētu gan. esmu izlēmusi atkal krāsot matus brūnus (nu, cik tad var?).
esmu mājās. ''varētu iet ārā ar cilvēku, kura vārdu pat nemāku izlasīt'', ne tikai varētu, bet arī izgāju. diezgan jauks vakars, biju garāžā un klausījos ģitārspēlē, awww. nu, ko tagad man būs, kas māca spēlēt ģitāru. bez tam pasaule ir ļoti mazamaza.
man reiz teica, ka man ļoti pieķeras cilvēki un jautāja, vai es nemaz nepadomāju, ka viņus sāpinu.pašlaik es jūtos neiedomājami stulbi un vienkārši nezinu ko iesākt.
es neticu mīlestībai. es negribu , lai man pieķeras. es negribu sāpināt. negribu, negribu. lai nu kā, sirdij nepavēlēsi. novērtēju atklātību.







veiksmi, saulītes !
lai jums forša atlikusī vasara! ^__^

Thursday, August 13

I'll meet your eyes



I guess I just got lost
being someone else.
I tried to kill the pain,
but nothing ever helped.

/3 doors down - Let me be myself/

čaučaučau, man ir daudz jaunu dziesmu un es mācos samierināties ar dzīvi. gaidu decembri. man nepatīk gaidīt. es nemaz nedrīkstu gaidīt. man nevajadzētu. nav tā vērts. vai nu dzīvoju pagātnē, vai nākotnē. no vienas galējības otrā. kāpēc ir tik grūti dzīvot šodienā? tā pavisam vienkārši dzīvot un nedomāt. patiesībā nav grūti, bet arī tad nav īsti labi. nekad nav gana labi. dažreiz man gribas pamest jūs visus uz mēnesi, varbūt diviem un redzēt, ka lieliski spējat iztikt bez manis, un apzināties, ka man nevienu nevajg.
lai nu kā, man atkal ir šokolādes cepumi un tāpēc vien es nespēju būt nelaimīga. ir dēļ kā dzīvot ! jo tas vien , ka uz desktopa ir eminems uz kura fona nepazūd manas jaunās dziesmas, nav pietiekams iemesls dzīvošanai. viņam ir tetovējumi, dievinu tetovējumus uz rokām [arī tas nav nekāds labais iemesls].
aiaiai, Thousand Foot Krutch - Wish You Well, biju jau aizmirsusi cik labi viņi spēj skanēt.
man lieliski izdodas mainīt tēmu, visu laiku.
14.augusts , vēl tikai puse no vasaras palikusi. ļoti labi, jo arī vasara nav bezgalīga. bez tam man patīk rudens.
nobeigumam nepabeigtie ieraksti.
10.augusts
nesakiet, ka pagātne neietekmē nākotni, jo ietekmē gan, un kā vel ietekmē ! nesakiet, ka jādzīvo šodienai un jāaizmirst viss, ko aizmirst ir vērts. muļķības. pagātne vienmēr kaut kādā, kaut visniecīgākajā veidā atspoguļosies nākotnē, varbūt pat nemanot, varbūt pamanot. varbūt, varbūt.
11.augusts
Labdien. manā istabā šodien pazuda durvis. onkulis viņas salaboja. pēcāk viņas ielika atpakaļ. es aiz neuzmanības nemanīju durvju pazušanu. šis ieraksts ir veltīts Diānai.
[Diana, es ceru, ka Tu saproti, ka es Tev veltīju tikai 6 teikumus, vai 5, ja veltījumteikums neskaitās].


veiksmi, veiksmi, veiksmi jums!