kastanis

negribu nekādu fiziku un nekādu bioloģiju, gribu milzīgu kasti ar saldējumu un muļķīgu romantisko komēdiju, kā arī vismaz divas salvešu paciņas. mans garastāvoklis ir nožēlojams.
jau otro dienu cenšos lasīt bioloģiju vai fiziku. neveiksmīgi. beigu beigās nonāku pie The O.c otrās sezonas skatīšanās un raudu katras sērijas beigās/vidū/sākumā, jo ir taču tik skumji/jauki/aizkustinoši. jūtos sasodīti emocionāla.
nē, nepalīdz ne kartīga izgulēšanās, ne arī ''Alesha Dixon - Let's Get Excited'' klausīšanās (pasarg' dies, tā dziesma ir šausmīga), ne arī iziešana ārā. vienu dienu man tik ļoti gribējās vienai sēdēt pilsdrupās un skatīties uz nenormāli skaistajām debesīm, bet man neatļāva palikt vienai, it kā es būtu gatava iet slīcināties, vai arī pazust parkā. netaisnība.
tikai nemēģiniet man piesiet visādas rudens depresijas un neesošas problēmas.
man patīk rudens.
es gribu, lai līst lietus. visu dienu, bez apstājas, jo tādam ir jābūt rudenim.
svētdienas ir manas nemīļākās dienas, pat vasarā, kad visas dienas tāpat ir šķietami vienādas.
un vispar, esmu sapratusi, ka pa mājām nedrīkst staigāt XXL izmēra kreklos, lai cik ērti arī viņi nebūtu un matus sataisīt kaut kādā dīvainā veidojumā, jo nekad, nekad nevar zināt, kad tavas mājas pagalmā uzradīsies skaists, sarkans motocikls.
mani laimes kastaņi nav savos uzdevumu augstumos, bet es tāpat ticu kastaņu maģiskajam spēkam (tāpat kā komisāram Reksim un ziemassvētku vecītim). es šeit tēmas mainu biežāk, nekā ūdeni akvārijā. man nav akvārija. akvāriji ir biedējoši, man labāk patīk kaktusi.
mājinieki mēdz nepamatoti domāt, ka es pa naktīm neesmu mājās. lūk, tas ir dīvaini. vēl jau viņi dažreiz nemaz nezin, cik veca es esmu un, kad ir mana vārdadiena, tāpēc piedodami, kā sunshine saka ''nezināšana ir svētlaime''. man gan liekas, ka tā nav, bet ej nu sazin.
skatīsimies uz visu no gaišās puses - es esmu laimīga un skaidri zinu, ko gribu. (jajajā,kasti saldējuma un stulbu filmu =D)



lai jums bezgala foršs rudens ! :)