Mani mati visu dienu smaržoja pēc sadeguša popkorna, tā jau ir, ja divi cilvēki, kuri nejēdz neko no popkorna gatavošanas, mēģina tādu uzmeistarot. Pēdējā laikā es jūtos neveiklāka nekā parasti, es nezinu kam par godu. Būs jau labi (optimistiņš).
Ar ģitāru iet lieliski. Mīlu ģitāras. Dažreiz, kad nezinu, kas ir tabi, C akords un kā uzlikt to sasodīto F akordu, gribas padoties, bet nedrīkst.
es: Tu esi nopīpējies, man ir slikti.
sunshine: ja viņa vems, tad uz tavu pusi !
es: es sākšu raudāt.
sunshine: viņa raudās arī uz tavu pusi !
Es dažreiz esmu nīkule, tā nu tas ir. Dažreiz šķiet, ka viss jūk un brūk, bet tāpat ir lieliski.
Es domāju, ka pingvīni ir foršāki par ponijiem, jo pingvīni ir visur.
Es cenšos apgūt izlēmību, tas ir grūti. Ir jāprot ātri un pareizi pieņemt lēmumus pašai, nevis pajautājot kādiem 12 cilvēkiem. Ir grūti būt izlēmīgai, ja esmu pārāk izvēlīga visās jomās.
Es apēdu visus zefīrus un visas ābolmaizes. Šodien man paziņoja, ka es visu laiku ēdu, tajā brīdī, kad dzēru karsto šokolādi un gremoju šokolādi. Tā nu tas ir.
Es šeit visus teikumus esmu sākusi ar vārdu ''Es'', nav jau tā, ka man patīk runāt tikai par sevi, man patīk runāt arī par sevi un citiem.
Mani sāk kaitināt tas, ka viss ir pārāk vienkārši, bet ja būtu pārāk sarežģīti, tad es arī žēlotos.
Domas nedomājas, neklīst apkārt kā milzīgas sniegpārsliņas bez galamērķa. Sniegpārsliņu nav.
Bezcerīgums ir viena šausmīga lieta. Es nejūtos bezcerīga, tikai nogurusi no visa. Nav jau tā, ka man būtu miljons darbi, kuri būtu jāpaveic, jo nav gandrīz neviena. Nekā nedarīšana ir ļoti nogurdinoša.
Ojārs Vācietis
***
Var jau paņemt to stikla kasti,
Ko sauc par akvāriju.
Bet kuģi uz tevi skatīsies
Ar sarauktām pierēm.
Zelta zivtiņas nebūs vainīgas,
Ja ar apaļām,
Nicības pilnām acīm
Uz tevi skatīsies zivis,
Kad iesi pār tiltu.
Kur tu liksi to savu
Mikrookeānu?
Mikrodzīvokļa
Mikroistabas
Mikrokaktā?
Un viņš tur stāvēs
Bez vētrām,
Bez haizivīm
Un bez peldošiem lediem
Tavam mikropriekam.
Bet ledu kraus krastā
Rīgas jūras līcis,
Un Biskajs
Sakulsies šampanietī,
Un ledlauži spaidīs ar krūtīm
Pārējiem ceļu.
Un albatross ar savu spārnu
Iegriezīs vēl vienu robiņu
Zaļajā vilnī.
Un jūra nopūtīsies –
Vēl vies kļuvis ir
Mikrocilvēks.
Ar to es tev negribu teikt,
Ka mājās ir jātur zilonis.
***
Var jau paņemt to stikla kasti,
Ko sauc par akvāriju.
Bet kuģi uz tevi skatīsies
Ar sarauktām pierēm.
Zelta zivtiņas nebūs vainīgas,
Ja ar apaļām,
Nicības pilnām acīm
Uz tevi skatīsies zivis,
Kad iesi pār tiltu.
Kur tu liksi to savu
Mikrookeānu?
Mikrodzīvokļa
Mikroistabas
Mikrokaktā?
Un viņš tur stāvēs
Bez vētrām,
Bez haizivīm
Un bez peldošiem lediem
Tavam mikropriekam.
Bet ledu kraus krastā
Rīgas jūras līcis,
Un Biskajs
Sakulsies šampanietī,
Un ledlauži spaidīs ar krūtīm
Pārējiem ceļu.
Un albatross ar savu spārnu
Iegriezīs vēl vienu robiņu
Zaļajā vilnī.
Un jūra nopūtīsies –
Vēl vies kļuvis ir
Mikrocilvēks.
Ar to es tev negribu teikt,
Ka mājās ir jātur zilonis.
No comments:
Post a Comment