schizophrenic

''Domas kā aitas
Jāmācās tās vēl ganīt''

Beidzot sāku saprast šo vārdu nozīmi. Nezinu kā ir ar aitām, bet ar domām nepavisam nav viegli.
Rītdien ir 30. decembris, tas ir nenormāli, un kā jau es rakstīju savā pagājušā gada domrakstā, kuru es atradu meklējot rokassprādzi, kurai bija piekariņš ar vārdu happiness, un, kuru es savukārt pazaudēju kaut kur mājā pirms dažiem  mēnešiem, laiks nevienu negaida. Šis ieraksts nebūs sajūsmināšanās par to, cik gads ir bijis lielisks.
Tāds ieraksts būs rītdien.
Bērni, ko mēs esam iemācījušies? Nav tādu lietu kā nepareizas izvēles. Neticami? Vēlaties piemēru?
Tev ir dotas vairākas izvēles iespējas, piemēram, trīs.Tu izvēlies pirmo un pēc kāda laika domā ''Būtu es izvēlējies trešo iespēju, tad būtu labāk..''. Kļūda. Izvēloties kādu iespēju pārējās ir jāatstāj pagātnē un uz tām vairs nav jāatskatās. Tā kā tev nav laika mašīnas, tad tu nekad nevarēsi uzzināt kā būtu bijis, ja tu būtu izdarījis savādāku izvēli, un pat ja pašreizējās apstākļu sakritības dēļ izskatās, ka citas iespējas izvēlēšanās būtu bijusi pareizāka, tas ir viss maldīgi.
Turklāt ir jāatcerās vēl kas - nedrīkst spēlēties ar cilvēku jūtām. Nekad. Jo gluži vienkārši viss var beigties bēdīgi, vai arī ne tik bēdīgi, tomēr tas nemaina to, ka nedrīkst.
12 Stones ir apbrīnojuma grupa, tu klausies viņus škiet, ka 12 minūtes, bet ir pagājušas 2 stundas. Parasti mani kaitina visas tās grupas, kurās bļaurē un nevar saprast ne vārda, bet, ja var saprast, tad solista balss parasti ir pavisam nepievilcīga, tomēr šī grupa ir īsts atradums (un nē, viņā nebļaurē, ļoti).
Tāpēc es šeit uzbāzīgi ielikšu vismaz trīs viņu dziesmas.

12 Stones - Photograph
12 Stones - Lie To Me
12 Stones - Far Away

Spriežot pēc šīm dziesmām šķiet, ka 12 Stones ir pavisam mierīga grupa un nesaprašanu rada mani teikumi par bļaurēšanu, bet nu nekas. Viņi tāpat ir lieliski un viss taču ir mazlietiņ lieliski.
Šodiena iesākās pārsteidzoši, jo svari rādija ideālu skaitli (ideāli apaļu, nu labi, nemaz ar ne tik apaļu). Katrā ziņā šādu skaitli es cerēju ieraudzīt pirms dažiem gadiem un te nu viņš ir, kad es vairs nemaz neuztraucos par svara problēmām.

- Kapēc tev ir tik ģeniālas idejas ?
- Jo es esmu ģeniāla.

Tā nu tas ir.
Man visu laiku nepamet kāda doma - taisīt vēl vienu blogu - Time of movies ,kurā savā neparasti dīvainajā veidā aprakstīt lieliskas un ne tik lieliskas filmas, patiesībā šādu blogu jau izveidoju, bet nespēju saņemties un sākt tajā vāvuļot par filmām.

Veiksmi, Saulītes.

P.S Ziniet, dažreiz es aizmirsu kā ir jāraksta, lai izskatītos pēc normāla ieraksta un tad es rakstu, ko domāju, bet, tad nekas izcili prātīgs nesanāk un beigu beigās (drīzāk jau sākuma sākumā) es klausos Annagrace, par kuras eksistenci nenojautu, un kuras dziesmas nekad nebūs manā mp4 vai mūzikas mapītē, jo tāda mūzika nav priekš manis (kur tad es viņu klausos? youtube.com), un rakstu bloga ierakstu, kurā es esmu tik naiva, un rakstu par izvēlēm, un visādām nesvarīgām lietām, tomēr ticu visam, ko es rakstu. Tici, visam, ko es saku. Nu jā, jā. Pašlaik es labprātāk prātoju par citronkoku plantācijām, tējas vārīšanu un pustukšu čipsu paku, kuras man nav, nekā par draņķīgo grupas čatu skaipā, no kura es nevaru aiziet, jo ieraksta pabeigšana škiet svarīgāka, jūs jau ziniet kā tas ir. Lai nu kā, es tikai vēlējos pateikt - Priecīgus Ziemassvētkus.

Viss , kas dzīvē notiek ir nepieciešams.