A Thousand Lies

Liela sirds, tāpat kā okeāns, nekad neaizsalst. /K.L. Berne/
Izrādās, ka aizsalst gan. Man ir auksti. Es esmu auksta. Viss ir auksts.

Labrīt, mirstīgie.
Es esmu sapratusi iemeslu kāpēc man nepatīk balles, pavisam vienkārši - man nepatīk dejot. Nē, tas nav muļķīgs, nožēlojams aizbildinājums. Man patīk dejot ar vienu cilvēku no simts. Skaidri atceros tikai divus cilvēkus ( nav tā, ka es esmu dejojusi tikai ar trīs) ar kuriem tik tiešām varētu nodejot visu nakti, nevis domāt ''akmansdievs, cik tā dziesma ir gara?''. Vienam no tiem dejošana bija un ir sirdslieta, tāpēc nav nekāds brīnums, tomēr mūsu ceļi šķīrās uz visiem laikiem (cik dramatiski, haha). Un otrs nujā, bija otrs. Tāpēc balles nav priekš manis un es labprātāk pievienojos kaut kādiem cietumniekiem. Man nav ērti kurpītēs, kleitās un es nevaru ciest kaklarotas. Man nepatīk būt tur, kur man nepatīk būt. Stāsta beigas.

[12:43:01] x: pie tevis ir balta kaklarota
[12:43:03] x: ?
[12:43:27] es: jā, un lienes telefons un baibas kleita.

Es dažkārt esmu atrasto mantu birojs. Uz Lienes telefonu Zintis (esnezinukasviņšir) visu laiku sūta īsziņas, un es nezinu ko iesākt (protams, ka es viņas neizlasīju), bet varbūt viņš raksta ļoti svarīgas lietas, nu neko darīt, Liene telefonu neatgūs savā īpašumā ātrāk par sešiem. Turklāt vakardien manas zeķubikses rotāja milzīgs caurums un es izskatījos pēc bezpajumtnieces (paldies, Agnese). Un vēl man uz kājas ir milzīgs zilums, kurš nepārstāj būt milzīgs, unun vēl man sāp pirksts, tāpēc akordu mainīšana kļūst neiespējama. Tomēr viss taču ir mazlietiņ lieliski.
Man patiktu šausmenes, ja viņas nebūtu pretīgas. Manuprāt, viņām ir jābūt biedējošām vārda biedējošs tiešākajā nozīmē. Tātad tām ir jābūt par baiļu cēloni, jāiedveš bailes, jābaida. Tomēr robeža starp pretīgs un biedējošs izrādās ir visai niecīga un bieži vien tiek pārkāpta. Skumīgi.
Aukstums ir sasaldējis manu pārliecību ''Neko nekad nenožēlot''. Tagad es nožēloju, jo zinu, ka viss varēja būt daudz, daudz savādāk, tik daudz, ka tas jau būtu biedējoši. Tomēr no kļūdām taču mācās, vismaz lielākoties. Turklāt es vēl tikai mācos dzīvot. (Mūžu dzīvo, mūžu mācies /kārtējā Vecmāmiņas gudrība/).
Es pusi no šīs lieliskās dienas iesākuma pavadīju meklējot ceļus uz Vietalvu. Sasodīts, kāpēc nav tā, ka visi ceļi ved uz Vietalvu?

not my time to wonder why
everything's gone white
and everything's grey
now your here now you away
I don't want this
remember that
I'll never forget where your at
don't let the days go by
glycerine

/Bush - Glycerine/