Es vairs neuzvedīšos kā ņerga.
Pietiek raudāt, bēdāties, izskatīties nožēlojami un atteikties no visa.
Lieliski, ka man nav ilgstošas apņēmības būt tādai nekādai, gluži tāpat kā nespēju ilgi dusmoties.
Man tagad ir par ko cīnīties, jā, tas mani motivē nekļūt nožēlojamai un nepadoties (šitais jāuzraksta uz sienas un jālasa tad, kad domāju ''man ir bēdīgi'').
Izmantošu visas iespējas un darīšu tik daudz muļķības, cik vien iespējams. Pareiza attieksme !
Ļoti ceru, ka šie nav tikai tukši vārdi.
Es ♥ (haha, es izmantoju ♥ simbolu) 12 stones. Viņi palīdz man saņemties. Tāpēc es lieliski spēju saprast cilvēkus, kas nespēj dzīvot bez mūzikas.
Turklāt es apmeklēšu Ziemassvētku balli un lugu (atkal pierādās manas neizlēmības spējas) un būšu pavadone Baibuļa draugam (atkal pierādās manas labsirdīga cilvēka spējas).
Kleitas mērīšana ir kaut kas ļoti jautrs, jo es esmu tik neveikla (atkal pierādās manas spējas būt neveiklai visās dzīves situācijās), ka mammas kleitu, kurā viņa precējās uzvilku uz otru pusi un viņa nebeidza vien uzjautrināties.Man gribētos vilkt svītrainu,īsu kleitu un kedas, tomēr tas nebūtu īsti pareizi, vai ne?
Es: Man džemperis uzvilkts otrādi
Mamma: Tad piedzersies
Es: Es zinu !
Pašlaik mana istaba izskatas kā kara lauks un es pati kā mazs kartupeļu maiss piebāzts ar piparkūkām, un manas domas aizņem domas par fejiņām, kuras nedzīvo ilgāk par vienu dienu. Mans dīvainums ir atgriezies, jej.
Es no tiesas ienīstu vārdu atgriešanās, jo man liekas, ka šo šķietami vienkāršo vārdu raksta šādi - atgriezšanās - ar z, nevis ar kaut kādu krievu akcentu un tikai š. Tomēr, kā saka fizikas skolotāja ''Kad tu izdomāsi savu fiziku, tad būs tā, bet pagaidām ir šitā!''.
Tā jau tas ir.
Man atkal ir dīvaina sajūta, ka kaut kas nebūs labi, to sauc par intuīciju vai arī gļēvulību. Būs labi, būs labi. Iedarbojās optimisms.
Ģitārspēle sagādā problēmas, jo es netrenējos un ar ģitāru ir tā, jo vairāk trenējies, jo lieliskāk sanāk, tā ir laba atziņa, jo tā jau ir ar visu, galvenais ir nepadoties pašā sākumā, jo sākums vienmēr ir grūts, bet tālāk viss ir elementāri. Smieklīgs tas vārds - E-l-e-m-e-n-t-ā-r-i, Vatson.Tā jau tas ir.
Ārā ir sniegs, sniegs, sniegs ! Un zvaigznes, zvaigznes, zvaigznes ! Mazlietiņ lieliski tas viss.
Tik tiešām, viss ir mazlietiņ lieliski, es nedrīkstu bēdāties kaut vai tikai tāpēc, ka ''viss ir mazlietiņ lieliski'' neļauj. Nē, ''viss ir mazlietiņ lieliski'' nav cilvēks, bet gan dzīve. Lai nu kā, ievērojāt, ka šis ir otrais ieraksts 24 h laikā?
veiksmi, saulītes.
p.s neaizmirstiet ticēt tam, ka brīnumi notiek un atgādiniet arī man, laiku pa laikam.
šī bilde liek man smieties. J - mac, haha, viņa skatiens ir nāvējošs kā krievu balerīna. Bet kādreiz man viņš ļoti patika, it īpaši ar savu dziesmu - One way or another. mhm, jo tur taču ir ģitāra un es mazlietiņ dievinu dziesmu akustiskās versijas. Un vēl es negāju prom no datora nekad līdz nebiju noskatījusies un noklausījusies šo video - Because you live, Tur forši izskatījās mašīnas logs. Slimīgi, nudien.
Tagad es esmu izdzēsusi visas popmūzikas mapes + visas raudulīgās dziesmas. Lieliski.
Subscribe to:
Post Comments (Atom)
No comments:
Post a Comment