Friday, October 16

lieliski

ja pirmais jautājums , ko draudzene uzdod no rīta ir ''tev vajg tauku atsūkšanu?'', tad iespējams jums tas liktu aizdomāties par svara problēmām, bet tas vēl nav viss. pusdienlaikā vecmāmiņa uz manīm paskatījās ar iznīcinošu skatienu un teica ''tā tev saucās veselīga ēšana? Tu zini mazajās klasēs bērni ir pārāk resni, pa radio dzirdēju !'' (ar to viņa domāja, ka pamatskolā katrs trešais bērns cieš no aptaukošanās), es ar neizpratnes pilnu intonāciju, kas bija skaidri saklausāma manā balsī jautāju - ''Un vai tad mani tas skar?'' , bet viņa šķietami apmulsa par šo jautājumu un atbildēja ''nē, tu esi pārāk tieva !'', tad vectēvs iejaucās sarunā un noteica termiņus līdz kuriem man ir jāuzresnē. lieliski.
pēc 15 minūtēm man ir jāatgriežas skolas neviesmīlīgajās telpās un ar izbrīnu jāaplūko bioloģijas grāmata visu bezgalīgi garo bioloģijas stundu, pie tam mana solabiedrene nav skolā, tas bioloģijas grāmatas aplūkošanu padara vēl apnicīgāku. lieliski.
man šķiet, ka a) es domāju ārkārtīgi dīvaini ; b) es nepierasti rakstu.
lai jums lieliska diena , ļautiņi !
lieliski.
turpinājums
bioloģijas stunda bija ļoti.. kaitinoša. kā vienmēr.
pašlaik es esmu uzvarējusi zvēru, kas mitinās skapī - ''mannavkovilkt'' un nezinu, ko lai iesāk.
pastāstīšu par savu brālēnu (pusbrālēnu?). vakardien es šo cilvēku, kurš nesen pametis cietuma labiekārtotās telpas un, kura labākā draudzene ir pudele, redzēju. viņš ļoti pieklājīgi sasveicinājas un centās uzturēt sarunu, un reizē pūlējās noiet taisni vai vispār nostāvēt kājās. mēs runājām vairāk nekā pēdējo 10 gadu (nepārspīlēju) laikā (jajajā, kādus divus teikumus), vēl man bija tas gods redzēt savu māsīcu ar kuru bērnībā bija visai māsiskas attiecības, tagad viņa daudz neatšķiras no sava brāļa - mana brālēna (pusbrālēna?). cilvēki mainās, tas ir tik sarežģīti, tu nekad nevari zināt kāds cilvēks būs pēc gada, diviem un vairāk.
laikapstākļi mani pārsteidz, jo dienas mēdz būt tādas -
rīts: āa, sniegs, dievinūuu.
pusdienlaiks: slapjš sniegs , nenormāli spēcīgs vējšs.
vakars: dubļi, dubļi, neiedomājami auksts.
nakts: līst lietus.
mans dienas laikapstākļu apskats (no rīta, pusdienlaikā,vakarā, naktī) var tikt uzskatīts arī par dzejoli, bet tad ir jāraksta lūk tā -
āa,
sniegs,dievinūuu
slapjš sniegs,
nenormāli spēcīgs vējš
dubļi, dubļi
neiedomājami auksts
līst lietus
īsts dzejnieces talants. vēl tikai nedaudz un pārspēšu Lauri Reiniku dziesmu vārdu sastādīšanā. ģeniāli.
atgādinājums: neaizmirstiet uzrakstīt vēstuli Ziemassvētku vecītim.
lai jums silts laiks, silta tēja un snieeegs!

4 comments:

Gint said...

Klausīsi vectēvu?
Es pēdējo 800 km laikā esmu pazaudējis kaut kur pa ceļam 5 kg sava svara, tāpēc ar esmu apņēmies uz ziemu "noadīt" sev nenovelkamo "džemperi". Tas resnēšanas process ir visnotaļ patīkams, 10 dienās jau +700 grami.

Vanilla said...

protams, ka neklausīšu.
tā kā es 800km varētu noskriet tikai visas dzīves laikā - svara zaudēšanas process būs visai lēns.
tas pavisam nav godīgi - cilvēki cenšas pieņemties svarā.

Gint said...

Pavisam nav godīgi tas, ka tev 90% sekotāju ir mēmie Reiņi. Svara uzaudzēšana ziemai, manuprāt, ir pavisam normāla parādība. Pretējā gadijumā mani var nopūst no dambja un princeses uz rokām nepanest.

Vanilla said...

Es par tiem Reiņiem nesapratu (tāds ir tikai viens) , bet ļoti sasmējos, paldies, uzlaboji šo ar matemātiku un fiziku pilno vakaru. :D
Manā gadījumā svara uzaudzēšana ziemā ir pilnīgi lieka, jo princeses kalnā nav jāstiepj un pa dambjiem arī īpaši nemēdzu staigāt.