Saturday, November 21

es nopirku ģitāru 332 dienās.

Svētdienā, 21 decembrī 2008. gadā tapa ieraksts es nopirkšu ģitāru 365 dienās (nja, tur par ģitāru nav teikts nekas, bet virsraksts !)
Tā nu Trešdienā, 18. novembrī 2009. gadā vajadzēja tapt ierakstam es nopirku ģitāru 332 dienās (33 dienas palika rezervē citām lietām, kuras neizdarīšu laikā).
Man ir ģitāra ♥ , nu jau trešo dienu un es šeit neesmu ierakstījusi nenormāli garu ierakstu, kurā sajūsminos par ģitārlietām. Tas jālabo. Pa šīm dienām es esmu iemācījusies visai daudz, jo māku gan uzskaņot, gan nolasīt akordus no zīmējumiem (unun dažus zinu no galvas), gan pareizi skaitīt stīgas un saprast, kas ir ladas, kā arī arī smuki stiept ģitārsomu. Man vienkārši jau pirmajā dienā pēc ģitāras nopirkšanas bija pirmā ģitārmācības stunda. jej.

Ģitāra un es.
Es un Ģitāra.
[un mana melnbaltsvītrainā siena]
Nu, jā bilde ir maziņa, jo es vēlos palikt anonīma (lai gan 65% no mana bloga lasītājiem zina manu vārdu ,uzvārdu, dzimšanas gadu, telefona numuru un dzīvesvietu). Anonimitāte ir viena sarežģīta lieta, tikpat sarežģīta kā vārda komplementaritāte izruna vai arī pirkstu pareiza salikšana Dm akorda nospēlēšanai. Mans sapnis spēlēt ģitāru Ziemassvētkos mājiniekiem piepildīsies, lieliski. Varbūt mana attieksme pret Ziemassvētkiem kļūs jaukāka, bet tas ir tikpat iespējams kā tas, ka es jau rītdien zināšu 65 akordus.
Es zinu, kas man ir vajadzīgs ! Sniegs, balts, pūkains (mmh, un rozā). Man tik ļoti gribas īstu ziemu (jajajā , un īstu vasaru, un īstu pavasari, kā arī īstu rudeni, visu īstu !). Tā nu tas ir.
Dzīvē lietas ir savstarpēji saistītas tik ļoti, ka dažreiz jābrīnas, apmēram tā - O_O, sliktākajā gadījumā šādi - O_x. Lai nu kā, tas ir interesanti. Viss notiksies tā kā tam jānotiek, vai arī tā kā nav jānotiek un tad ir jāraud, bet beigu beigās arī tam, kam nebija jānotiek izrādās būs sava īpašā nozīme, kas ietekmēs citus notikumus nākotnē, kuriem ir jānotiek un tie notiks tikai tāpēc, ka iepriekš notika tas, kam nebija jānotiek un tad tu raudāji, bet tad tu sapratīsi, ka raudāšana bija pilnīgi lieka līdz notiks kaut kas tāds, kas nedrīkstēja notikt un izbojās to, labo lietu, kas notika pēc sliktās lietas, un tad atkal ir jāraud, bet tad notiek kaut kas tāds, kas balstās tieši uz to lietu, kurai nevajadzēja notikt un tad ir jāpriecājas, bet tad atradīsies kāda lieta, kas... - un tāpēc dzīvē ir melnās un baltās svītras, tāpēc viss iet uz rinķi, un tāpēc viss vienmēr beidzās labi. Pavisam vienkārši , vai ne?

But don't pretend you ever forgot about me.
Don't pretend you ever forgot about me.
/Fall out boys - The Take Over, The Breaks Over/

Lai jums laime! :>

P.s Diāna, beidz apsmiet manu stulbi jauko ierakstu dažus ierakstus iepriekš !








2 comments:

Žāūčō said...

Jā interesanta tā saistība ar instrumentiem un z-svētkiem - man reiz bija sintezators, kuru spēlēju tikai Ziemassvētkos. Un tad man apnika, jo katri nākamie Ziemassvētki pienāca arvien ātrāk un ātrāk.

Vanilla said...

Hm, es ceru, ka es nespēlēšu tikai uz Ziemassvētkiem. Jo pašlaik es katru rītu pēc pamošanās atkārtoju visus akordus, kurus zinu (pagaidām tie ir kādi seši) vēlāk nāksies pamosties stundu agrāk.
Sintezators, man šķiet, ka ļoti grūti kaut ko tādu iemācīties spēlēt. :)