tikai nesakiet, ka Koelju jaukie citātiņi der tikai mazām meitenītēm un cilvēkiem, kuriem pašiem nav nekādas sajēgas par dzīvi, *optimisms on* jo viņam ir taisnība (vairākkārt pierādījies). nu, vismaz šajā gadījumā ,eh, ko nu tur, patiesībā man patīk Koelju grāmatas un citāti ir visnotaļ pamācoši. gluži vienkārši man šķiet, ka pēdējā laikā cilvēki dzīvo ar ''Koelju nekam neder, labāk paspēlēšu Cs'' attieksmi.
dažkārt liekas, ka varētu atdot visu, lai būtu tas un tas, un vēl kaut kas, bet, kad beidzot sasniedz ko vēlies tas vairs nav vajadzīgs. pazīstama situācija? ja jā, tad es runāju tieši ar tevi, ja nē, tad tas nekas, jo procentuāli lielāko savas dzīves laiku es pavadu runājot pati ar sevi.
lai nu kā, bet ir labi, ja vienmēr ir pēc kā tiekties, ja tā nav, tad ''..turpmākajai dzīvei zudīs jēga.'' tā nu tas ir. ir nu tā tas. tas tā ir nu.
un tagad par seriāliem *laiks smagi nopūsties un teikt ''nuu, protams''*
kamēr es nerakstīju blogu es skatījos seriālus un bēdājos, vai arī man gāja tik labi, ka nebija laika šeit ķēpāties. es noskatījos The O.C visas četras sezonas, vai nav nožēlojami? nēnenē, jo man patīk The O.C un tāpat es varu teikt, man patīk Ne-Yo - Closer *cenšos netēlot, ka man riebjas visi populārie seriāli un popmūzika*, lai gan lielākoties saldās dziesmas ir pārāk saldas un neatbilst manai ticībai.
seriāli, seriāli. tā nu es noskatījos The O.C, Californication vienu ar pusi trešās sezonas sēriju, 90210 pirmās sezonas 8 sērijas. varbūt kādreiz es izaugšu no ''viu, man patīk seriāliņi un būšu tik nūģīga, ka noskatīšos visas sezoniņas'' vecuma. lūk, pie kā noved bezdarbība.
apjukums. ūja, dīvaini. es nemēdzu justies apjukusi. bēdīga, priecīga, satraukta, dusmīga, izmisusi, nobijusies, laimīga, nomākta, optimistiska, jā, bet nejau apjukusi.
nedrīkst tā sarežģīt dzīvi, blogu un domas. tieš'tā.
sekotāji šeit ir saradušies daudz *Vanilla saka ''Čau!'' visiem*, no vienas puses tas motivē rakstīt vairāk nekā vienu ierakstu mēnesī, bet no otras puses tas ierobežo rakstītā atklātumu. piemēram, es nevaru rakstīt, ka man patīk Vladimirs no otrās kāpņu telpas, vai arī, ka es nevaru ciest Ņinas kaķi, jo tad tas viss nonāks atklātībā un man vairs nebūs savas privātās, interesantās dzīvītes. ūū, noslēpumaini, neloģiski ieraksti. vienmēr ir vieglāk saukt lietas (cilvēkus) īstajos vārdos, nevis par X, Y vai Pēteri. tomēr blogs man nav tāpēc, lai es teiktu ''akmansdievs, es šodien redzēju Bilanu, mīlestība no pirmā acu skatiena!'', jo mīlestībai es tā kā jau kādu laiciņu neticu un Bilanam arī ne. nekas patiess atkal nesanāk, mans patiesums ir lemts neveiksmei.
lai nu kā, tas ir tikai normāli, jo Sīrupa cienīgas problēmas var risināt, kur citur nevis superforšajos bloga ierakstos.
Latvijai rītdien dzimšanas diena ! mans paintā zīmētais darbiņš Latvijai jau rotā skolas necilo sienu, es atkārtošos un teikšu - Daudz laimes, Latvija! Vārds ''Latvija'' kā tāds ir skaists, tāpēc vien mums ir iemesls priecāties, jo mēs dzīvojam valstī ar sakarīgu vārdu (okei, pareizāk būtu teikt - nosaukumu, bet nēnenē). varētu turpināt slavināt valsti, bet dodu priekšroku ēšanai. ā, un jā es domāju, ka patriotisms nekam neder gluži tāpat kā paprika.
veiksmi , saulītes.
1 comment:
lasit visu emuaru, diezgan labs
Post a Comment