Protams, ir dikti jauki, ja Tu pazīsti visdažnedažādākos cilvēkus, bet cietumnieki, tas ir mazlietiņ par traku. Nav tik traki, ja viņi vairs nav cietumā (vai arī vēl nav).
Protams, ir slikti, ja ar pareizrakstību ir problēmas, bet, ja Tu esi cietumā, Tavs gadu skaitlis sākas ar divi, un Tu vārdu ģimene raksti kā džimene, tad tas nepavisam nav smuki. Jā, kad viņš iznāks no cietuma, viņš grib veidot ģimeni (nē, nejau ar mani). Eh. Cilvēki nemainās, lai kā arī censtos.
Zaļā tēja ir apbrīnojama, garšīgāka nekā kafija un aizdzen miegainumu.
Mans grandiozais plāns gulēt piecas stundas nedēļā un pārliecība, ka miegs nekam neder cieta neveiksmi. Aizvakardien (ja bloga ierakstu raksta vairāku dienu laikā, tad sanāk, nevis šodien vai vakardien, bet aizaizvakardien, senlatviešu ticējums) aizmigu pulksteņos 16:00 un pamodos tikai šorīt (vakarrīt?), bet miegaina. Es varētu nogulēt divdesmit četras stundas un vēl mazliet. Tagad, rītdien, kaut kad.
Ārā ir sniegs, trakoti daudz sniega, bet skaisti. Nē, man pavisam noteikti nevajadzētu priecāties par sniegu, jo ir jāgaida pavasaris, dubļi un pasaules gals.
Cilvēki patiesībā ir dīvaini, ziemā vajag pavasari, rudenī ziemu, pavasarī vasaru, rudenī vasaru, vasara uzvar. Jāatceras, ka arī vasarā ir lietainas dienas (man patīk lēkāt pa peļķēm) un arī vasarā mēdz būt neforšs laiks, tomēr vasara ir un paliek vasara.
Ģitāra nav nemaz tik ļoti sarežģīta, šodien pirmo reizi ejot no ģitārstundas biju ļoti priecīga, beidzot man sāk kaut kas sanākt. Tagad es varētu činkstēt, par to, ka man sāp pirksti un, ka apvienot ģitārspēles stilu ar akordiem un dziedāšanu ir neiespējami, bet es labprātāk izvēlos doties ēst, vai vismaz pēc tējas, jo pēdējās dienās mana ēstgriba ir samazinājusies, tomēr tas nenozīmē, ka es neēdu. Ēdu, slinkoju un klausos neinteresantu mūziku. Ir skaista, liriska, smaga, dīvaina, jautra, iepriecinoša, garīga, apbrīnojama, interesanta mūzika, bet es izvēlos neinteresantu. Bēdīgi man.
Veiksmi !
No comments:
Post a Comment