kastanis

negribu nekādu fiziku un nekādu bioloģiju, gribu milzīgu kasti ar saldējumu un muļķīgu romantisko komēdiju, kā arī vismaz divas salvešu paciņas. mans garastāvoklis ir nožēlojams.
jau otro dienu cenšos lasīt bioloģiju vai fiziku. neveiksmīgi. beigu beigās nonāku pie The O.c otrās sezonas skatīšanās un raudu katras sērijas beigās/vidū/sākumā, jo ir taču tik skumji/jauki/aizkustinoši. jūtos sasodīti emocionāla.
nē, nepalīdz ne kartīga izgulēšanās, ne arī ''Alesha Dixon - Let's Get Excited'' klausīšanās (pasarg' dies, tā dziesma ir šausmīga), ne arī iziešana ārā. vienu dienu man tik ļoti gribējās vienai sēdēt pilsdrupās un skatīties uz nenormāli skaistajām debesīm, bet man neatļāva palikt vienai, it kā es būtu gatava iet slīcināties, vai arī pazust parkā. netaisnība.
tikai nemēģiniet man piesiet visādas rudens depresijas un neesošas problēmas.
man patīk rudens.
es gribu, lai līst lietus. visu dienu, bez apstājas, jo tādam ir jābūt rudenim.
svētdienas ir manas nemīļākās dienas, pat vasarā, kad visas dienas tāpat ir šķietami vienādas.
un vispar, esmu sapratusi, ka pa mājām nedrīkst staigāt XXL izmēra kreklos, lai cik ērti arī viņi nebūtu un matus sataisīt kaut kādā dīvainā veidojumā, jo nekad, nekad nevar zināt, kad tavas mājas pagalmā uzradīsies skaists, sarkans motocikls.
mani laimes kastaņi nav savos uzdevumu augstumos, bet es tāpat ticu kastaņu maģiskajam spēkam (tāpat kā komisāram Reksim un ziemassvētku vecītim). es šeit tēmas mainu biežāk, nekā ūdeni akvārijā. man nav akvārija. akvāriji ir biedējoši, man labāk patīk kaktusi.
mājinieki mēdz nepamatoti domāt, ka es pa naktīm neesmu mājās. lūk, tas ir dīvaini. vēl jau viņi dažreiz nemaz nezin, cik veca es esmu un, kad ir mana vārdadiena, tāpēc piedodami, kā sunshine saka ''nezināšana ir svētlaime''. man gan liekas, ka tā nav, bet ej nu sazin.
skatīsimies uz visu no gaišās puses - es esmu laimīga un skaidri zinu, ko gribu. (jajajā,kasti saldējuma un stulbu filmu =D)



lai jums bezgala foršs rudens ! :)

diena pirms rītdienas - šodiena?

nē, es neesmu devusies ziemas guļā, vienkārši esmu bezgala slinka.
18. dienas neesmu rakstījusi blogu, tas ir kas neredzēts. pēdējā laikā vienkārši negribas izklāstīt savu interesanto dzīvīti visiem interneta iemītniekiem.
nu, ko, pašlaik es dzeru jogurtu, kurš varētu būt melleņu, vectēvam no viņa ir slikti, bet ziniet garšīgs. āa, un es esmu sākusi skatīties The O.C , jajajā, kad viņu rādīja pa tv katru darbdienu es viņu neskatījos, bet tagad es esmu tikusi līdz otrās sezonas trešajai sērijai.
tā kā es vairs nemāku rakstīt, sākšu ar šodienas atstātīšanu. no rīta pulksteņos 6:30 bija nenormāli skaistas oranžas debesis, nē, es viņas neredzēju, jo aizkari bija aizvilkti, pēc tam es aizmirsu pārlikt modinātāju un nogulēju līdz 7:30, tad ļoti steidzos, kā jau katru darbdienas rītu. tad sekoja kārtējā rīta saruna ar kaimiņiem par bezjēdzīgām tēmām un tā. fizikā es pārsēdos uz pirmajām rindām, labāk var redzēt un cena tā pati, bez tam ar klasesbiedra palīdzību kaut ko arī saprotu, brīnumi.
kā man iet? pa šīm 18 dienām mans noskaņojums ir bijis ļoti mainīgs. bija dienas, kad biju nenormāli laimīga, bija dienas, kad nespēju pārstāt raudāt, bet tā jau tam jābūt. pašlaik viss ir normāli. šodien esmu bezgarastāvokļa, tas nenozīmē, ka garastāvoklis ir slikts, viņa nav vispār. vakarā gan ir klases pasākums GARĀŽĀ. tur pēc maniem neaprēķiniem būs auksti. tāpēc ņemšu savu pūkaino un nenormāli silto vesti, kura ir veiksmīgi paslēpta dziļi, dziļi skapī un beidzot uzvilkšu. galvenais, lai kājas ir siltas, biju iecerējusi vilkt čībiņzābakus, bet līst lietus, viņi izjuks, pajuks un sajuks. vai dieniņ, jums nu gan ir interesanti lasīt par to, ko vilkšu , vai ne? bet atcerēsimies, ka arī manā skapī dzīvo zvērs, kuru sauc ''mannavkovilkt''.
man tagadiņās ir There for tomorrow albumiņš, nekā ļoti skaista pagaidām tur nav. dziesmas kā dziesmas, bet vismaz glābj no bezgaumīgas mūzikas klausīšanās.
es esmu mainījusies, no vairs rītiem nedzeru kafiju, jāatzīst, ka jūtos tāpat kā tad, kad dzēru. nemiegaina.
man nav ZPD tēmas (droši sakiet ieteikumus, neieteikumus, jebko, heeelp), es labprāt taisītu ZPD fizikā, bet neviens netic maniem spēkiem, jo fizika taču ir akmansdievs, grūta ! gada laikā šī jau būs ceturtā ZPD tēma, kuru es nespēšu izdomāt, bet šoreiz taisīšu viena. tā ir labāk.
tad vēl no manis gaida rakstu skolas avīzei, bet man ir slinkums. nu, tā vienkārši.
es dievinu skaistas debesis. tādas tikko pēc saulrieta, vai skaisti mākoņainas.aiai.


veiksmi !