Sunday, July 24

Lēmums

 Gadās tā, ka nākas pieņemt lēmumus. Pēdējā laikā tā gadās bieži. Lēmumu saturs sāk kļūst nopietnāks par  tējas vai kafijas izvēli brokastīs. Tomēr arī karstā dzēriena izvēle spēj ietekmēt turpmāko dienas gaitu. Ja kafija ir briesmīgi rūgta vai, ja tēja garšo pēc paklāja, tad garastāvoklis mēdz sabojāties. Katrs lēmums, neatkarīgi no tā lieluma, atstāj ietekmi uz turpmāko dzīvi.
Es esmu sapratusi, ka mans lēmums pamest Latviju uz nenoteiktu laiku, un doties uz šejieni ir viens no labākajiem lēmumiem manā mūžā. Mans mūžs nav tik garš kā vaļu vidējais nopeldētais kilometru daudzums gadā, tomēr pietiekami, lai saprastu, kurš lēmums ir bijis no tiesas labs ar visām no tā izrietošajām sekām. Sekas - kas tāds par ko es pārsvarā nedomāju.
Esmu gandrīz mēnesi šeit un varu apgalvot, ka viss ir ideāli. Tā es atcerēšos šo dzīves posmu dzīvē - kā ideālu. Ir lieliski tiekties pēc šķietami nesasniedzamā un vēl lieliskāk ir tas, ka nesasniedzamais ar katru dienu kļūst arvien sasniedzamāks. Sapņi piepildās, vienmēr.  Vēlos saglabāt šo sajūtu.
Un es joprojām vēlos spītīgi apgalvot, ka nepareizu lēmumu nav.
Protams, ir brīži, kuros iezogas depresija un izmisums par to, ka domas vienmēr nav tik viegli kontrolējamas un, ka vienaldzību nevar pasūtīt internetā tik vienkārši kā grāmatas par Kurta Kobeina biogrāfiju. Lai, nu, kā tie brīži ir pārejoši. Tomēr, man pietrūkst manu cilvēku Latvijā. Ļoti pietrūkst un tas nav pārejoši. Arī šeit ir patīkami cilvēki, ballītes līdz rītam un tādas lietas, tomēr draugus ( nevis paziņas ) nevar iegūt nepilna mēneša laikā, ir vajadzīgs laiks.


Kopumā varu apgalvot, ka viss ir lieliski.
Man patīk dzīvot.
Lai Jums veiksme !

1 comment:

Anonymous said...

Taviem Latvijas cilvēkiem arī Tevis trūkst!