Thursday, November 24

Neskaidrs

 Esmu te. Un atkal neesmu.
Labvakar.
Man jūs patīkat. Nē, nopietni. Es to nesaku tikai tāpēc, ka neesmu rakstījusi gandrīz daudz mēnešus un ne tāpēc, ka jūtos tik īgna kā vakardienas baltmaize, es to saku, jo jūs man patīkat, vismaz šodien.
Es neaizmirstu blogu, es aizmirstu sevi. Brīžiem. Uz mirkli, uz diviem. Aizmirstu vienīgo, lielisko veidu kā domāt, apmaldoties domās par atslēgām. Atslēgām un durvīm, un putnu būriem. 
Es vēlējos neko nesarežģīt, vienkārši dzīvot. Tā viegli,  tā brīvi un tāpat.
Mans veģetārisma mēnesis izdevās lieliski. Es neēdu gaļu tieši 30 dienas, es tiešām ticu, ka mainīju pasauli, uz labo pusi.  Noteikti mainīju, mazliet.
11. novembrī pulksteņos 11:11 ievēlējos vēlēšanos, tātad punkts ''Make a wish at 11:11 on November 11, 2011'' ir izpildīts. Vēlēšanās bija neskaidra. Novembris ir neskaidrs. Bet mana punktu izpilde ir veiksmīga, ļoti. Tik veiksmīga kā pusmūža vīrietis ar salātzaļu cepuri, kura vaļasprieks ir pārdot loterijas biļetes krēslainā vakara stundā,  ceturtdienās un tikai novembra mēnesī. Novembris ir neskaidrs, es jau teicu.

Ļauj man aizbraukt, paskatīties uz sapni, ātrumu, brīnumu, neapturi mani ar skumju skatienu, šonakt ļauj man dzīvot tur, pašā pasaules malā, tikai šo nakti, pēc tam es atgriezīšos.
Alesandro Bariko ''Šis Stāsts''

 Esmu šeit dažus mēnešus. Es nesaprotu kādēļ laiks steidzas un steidzas ātri, ātrāk nekā cilvēks bez lietussarga vētras laikā. Lietas mainās un nemainās, un atkal mainās, kļūst interesantas un apnicīgas. Pēdējā laikā man pietrūkst, pietrūkst ļoti, pietrūkst daudz kas, nesasniedzamais un pierastais. Viss tas, kas neatrodas šeit un vēl nedaudz. Manas atmiņas kļūst spilgtas ar izteikti skaidrām detaļām. Iepazītie cilvēki sāk ieņemt svarīgu vietu manā dzīvē. Ballīšu skaits sāk pārsniegt pieļaujamo un nepieļaujamo daudzumu jebkad.
Es vēlējos, lai viss ir kā filmā, bet aizmirsu, ka filmas mēdz būt dažādas un to vidū ir reklāmas, kuras ieilgst un nav patīkamas, bet nav arī nepatīkamas, izņemot tās par makaroniem ar sieru.
Vienmēr ir ļoti skaidri jāzina tas, ko vēlies un tas laikam arī ir vissarežģītākais.


Man nepatīk pazaudēt laimes sajūtu, tā noteikti ir, tā slēpjas kaut kur zem Ziemassvētku gaismām un bruģakmeņiem.
Uz drīzu tikšanos.
Un es vairs nedzeru tēju ar cukuru.
Lai Jums prieks !

2 comments:

miss Alīna said...

Lai Tev arī prieks. Un karstvīns!

Vanilla said...

Paldies, jaukais cilvēks !