Citādi es te.
Lietussarga ēnā, zem Ziemassvētku gaismām un lietus lāsēm.
Domāju un aizmirstu, un atceros, un pazaudēju, lai neatrastu.
Savāds ziemas laiks, savāds dzestri nepatīkams gaiss, savāds vārdu trūkums, bailes, miers, uztraukums, miegs.
Citādi.
Manas domas raisās. Iedomājies vilnas diega spolīti. Spolīti, ne kamolu. Dzijas kamols neatbilst manām domām, kamols ir pārāk neskaidrs tik neskaidrs kā gaļas rūpnīca tuksneša vidū, kurā strādā vidējas uzbūves roboti ar zvaigžņu atspīdumu mehāniski veidotajās acīs.
Neuztraucies, man viss būs labi.
Es esmu tur, kur vēlos. Vēlos tur, kur esmu. Saņemos, padodos. Padodos nepadoties, saņemos vairs nesaņemties. Patīk vārdi, vārdu virknējumi, burti, komati, fotogrāfijas, slinkās svētdienas.
Man trūkst vārdu, man trūkst valodas, man trūkst garumzīmju, man trūkst īgnās pārdevējas neviltotās sejas veikalā un nelaipnā ''Labdien'', man trūkst patiesu emociju cilvēku sejās.
Man pietrūkst rītdienas. Tikai vienas.
No comments:
Post a Comment