Domāt

Labdien. Pēdējā laikā es nejūtos kā cilvēks, kurš raksta blogu, bet gan vairāk kā cilvēks, kurš izdzirdot vārdu blogs ir pilnīgā nesaprašanā un uzdod miljons jautājumus par tā vēsturisko izcelsmi. Diezgan traki.
Dzīvē viss ir zīmēs (jau atkal). Es klīdu pa forumiem, kuru neinteresantajās diskusijās atradu interneta veikalu, kurā, savukārt, meklēju kurpes, bet nejauši iegāju kādā citā nekurpju sadaļas apakšsadaļā, un tur - krekliņš ar pingvīnu ! Tieši tāds kādu vienmēr esmu gribējusi. Ziniet, tajā interneta veikalā ir miljons sadaļas un varbūtība, ka nejauši atradīšu savu liktenīgo krekliņu, pat nemeklējot, bija ļoti, ļoti maza. Tas ir mans liktenis - staigāt krekliņā ar pingvīnu.Brīnumi notiek. *bezjēdzīgas filozofēšanas laiks* Lai sāktu ticēt visādiem brīnumiem, mieram pasaulē un pingvīnu krekliņiem, ir jāsāk ar ticību mazām lietām. *bezjēdzīgas filozofēšanas laiks off*
Man tomēr ir bēdīgi. Bēdīgumu var novērst dzerot stipru kafiju trīs reizes dienā. Tas pašlaik nelīdzētu, jo tagad nav diena, bet gan kaut kas starp vakardienu un rītdienu.
Es pārāk daudz laika pavadu domājot par to, kas ir laiks, līdz vairs nesaprotu, ko nozīmē pārāk daudz domāt. Domāšana vispār ir ērmīga. Tu vari domāt par dzīves vērtībām vai seriāliem, tēju vai pašreizējo situāciju Brazīlijā, globālo sasilšanu vai saldējumu, hokeju vai citronkoku plantācijām, pasaules iznīcināšanu vai baltmaizi, akmens laikmetu vai Maksimu Galkinu, matemātiku vai pingvīniem, reliģiju atšķirībām vai gēla nagiem. Es gribu smuki domāt. Es nevaru pateikt, kas ir smukas domas, bet, manuprāt, cilvēki atšķiras cits no cita tieši ar to kā viņi domā, nevis ar to kādi viņi ir.  Man liekas, ka es četras stundas varētu vienkārši skatīties griestos un domāt, un man būtu interesanti.

chad vangaalen - gubbish.mp3

Lai Jums laime!