Sunday, May 9

I see your blue eyes, everytime I close mine.

Tie, kuriem ir bedrītes vaigos ir laimīgi cilvēki. Man ir un es esmu, laikam.
Ziniet, ko es apbrīnoju cilvēkos? Acis.  Es varu aizmirst vārdus, es varu aizmirst matu krāsas, es varu aizmirst gadu skaitļus, es varu aizmirst dzimšanas dienas, es varu aizmirst pasta indeksus, es varu aizmirst numurzīmes, es varu aizmirst horoskopus, bet acis tik vienkārši aizmirst nevar (diezgan kaitinoši).
Es neatceros vai es paēdu brokastis. Čipsi un piparmētru tēja nav brokastis. Šokolāde, čipsi un piparmētru tēja vēl joprojām nav brokastis. Varētu uztaisīt kādus ļoti veselīgus salātus (ar garšvielām un kaudzi majonēzes). Ja palikšu resna, tad pie visa vainošu Allāhu (nu re, tie arābu dievi dažkārt noder). Rulete, šokolāde un piparmētru tēja vēl joprojām nav brokastis. Labi, iztikšu bez normālām brokastīm un sākšu diētu.
Es pametīšu Latviju uz trīs mēnešiem (vasaru), tas nozīmē, ja man būs internets, tad jums pavisam noteikti būs interesantāk lasīt, jo es varēšu žēloties par trakiem darba kolēģiem vai pingvīniem un rakstīt cik ļoti man (ne)pietrūkst visu šeit. Galu galā draudzenes mani ļoti atbalsta ar tādiem teikumiem kā 'es tevi ienīstu' vai 'labi vien ir, ka brauksi prom' (nē, tas nav joks), es vienkārši atklāju, ka man viņas ir lieliskas.
Patiesībā man ir mazlietiņ bail, bet viss, kas notiek notiek uz labu. Pozitīvā domāšana, liktenis un tamlīdzīgas nemuļķīgas lietas. Ilgāku laiku domājot pozitīvi, bēdīgo domu skaits samazinās uz pusi vai vienkārši ir mazāks, kas ir tikai labi, vismaz lielākoties, un, ja ir labi, tad pavisam noteikti nav slikti.
Bet vispār es pārāk daudz bēdājos un bēdāšanās nekam neder, tāpēc es publiski apsolos, ka nebēdāšos tieši 23 dienas. Līdz pirmajam jūnijam. Lieliski. (saulīšsmaidiņš).




Lai jums daudz, daudz prieka ! 

5 comments:

Tīdžerhaizivs said...

Tu nevari atcerēties manas acis, jo tu domā, ka tās ir zilas, bet es, ka zilpelēkas un un tad tev ir nepareizi [pēc manām domām] bet tu nevari atcerēties nepareizi, tad tas neskaitās. Tāpat ir ar tavām acu varavīksnēm.

Un beidz dusmoties par to, ko cilvēki dusmās sarunā. Sāk jau kaitināt. Galu galā, TU aizbrauksi prom. Uz visu vasaru. Mūsu pēdējo vidusskolas vasaru. Un es zinu, ka tas nav no tevi atkarīgs, bet tas nemaina faktu, ka tu brauc.

Marta said...

Čau!
Nesen viens no maniem blogiem ieguva "I LOVE YOUR BLOG" balvu, kā rezultātā es drīkstēju nominēt arī citus.

Viens no blogiem, kuru nominēju ir Tavējais! :)

Ja vēlies iečeko te, lai arī saņemtu balvu "I LOVE YOUR BLOG!"
http://rainy-drgnfly.blogspot.com/2010/05/i-love-your-blog.html

Vanilla said...

Tīdžerhaizivs - Es pavisam noteikti atceros Tavas acis ar zeltainajiem spīdumiņiem uz skropstām, kuri, savukārt, spīd pret gaismu.
Jā, bet man dažreiz patīk dusmoties.
Zinuzinuzinu.

Marta - Iepriecināji. Lieels paldies, ka nominēji arī manu blogu. Pavisam noteikti apskatīšos. :)

Ilva Bērza said...

"Es tevi ienīstu" - cik bērnišķīgi. (giggle)

Es gandrīz nevienu vasaru neesmu pavadījusi mājās, bet draugi man ir tie paši un nekad neko nav teikuši.

Un drīz es braukšu prom uz 3,5 gadiem. un? Pat mans draugs mani par to neienīst. Viņš rūpējas par mani un vēl man to labāko, lai cik sāpīgi nebūtu.

Laikam ļoti Selfish draugi Tev... :p Ja Tu brauc uz citu valsti, tas taču ir fantastiski! ;) :) Izbaudi un ķer visu, ko var ķert - emocijas, jaunus draugus, pieredzi un angļu/krievu/vācu/franču valodas developingu. ;)

Vanilla said...

Paldies, iepriecinošs komentārs.
3,5 gadi ir trakoti ilgs laiks - lai veicas! :)