Sunday, May 2

Grāmata

Es jūtos ļoti kā ledusskapī. Visur, kur nav saules. Jā, man patīk lietus un pavisam noteikti patīk lēkāt pa peļķēm, un, ja bērnība beidzas, tad, kad sāc apiet peļķes, tad mana bērnība nekad nebeigsies, vismaz tā man patīk domāt, bet galu galā man vajag sauli, ļoti. - To es rakstīju pirms dažām dienām, tad, kad lija lietus un es bēdājos tikai bēdāšanās pēc, pavisam iespējams man uz kādām divām stundām un divdesmit četrām minūtēm bija pavasara depresija, bet tad es atkal sāku domāt pozitīvi un priecājos par apelsīnu sulu.
Tagad ir saule, daudz saules un es nespēju apēst ar biezpienu, un ievārījumu pārbāztu konditorejas izstrādājumu, es apēdu tieši pusi un izlēmu, ka tīrīšu zobus tikai tad, kad apēdīšu arī otru pusi (tātad nekad), bet pavisam noteikti būs tā, ka es iztīrīšu zobus un tad atnākšu uz savu istabu, un iedomāšos 'jehu, pus apēsta, negaršīga bulciņa. jāapēd !', un tad bēdāšos, jo es taču iztīrīju zobus (eh, patiesībā vairāk dzelžus nekā zobus).
 Tikko apēdu draņķīgo konditorejas izstrādājumu un nolakoju spilgti sarkanus nagus, jā, es vienkārši esmu lieliska. Galu galā no rīta es pat gatavoju ēst (visi mājinieki vēl ir dzīvi, nu, vairāk vai mazāk), patiesībā es būtu draņķīga sieva, tāpēc man mēdz teikt, ka, ja man dikti paveiktos, tad mani apprecētu kāds akls āfrikānis vai arī vecs arābs kļūdas pēc pievienotu mani savam harēmam. Jāmācās gatavot ēst, nudien.
Man sāp vēders un es lasu Paula Bankovska grāmatu - Ofšors (aizņēmos no sunshines, ceru, ka atdošu ātrāk nekā pēc gada, jo jūs jau ziniet kā man neiet ar grāmatu atdošanu). Tātad grāmata ir neslikta, viņš pavisam noteikti māk trakoti skaisti domāt, bet dažviet gribētu, lai ir tāda iespēja 'rediģēt' un es varētu sakārtot vārdus savādākā secībā vai šo to apmainīt vietām (jā, jā, bet tā taču nav mana grāmata, sasodīts), bet vietām viss ir ļoti, ļoti lieliski, tik lieliski, ka ir vēlme pārlasīt, un pārlasīt, bet pēc tam padomāt.
Lietus. Man atkal ir nepieciešama saule, tā ļoti. Patiesībā daudz saules, tā lai paliek pāri.
Starp citu, dzīve ir ļoti ironiska.


Lai Jums laime !

3 comments:

charrlotte said...

ofšors ir ļoti skaista grāmata.
tāda patiešām, elpu aizraujoša un tā.

Dana said...

un atkal es smaidīju lasot Tavus blogus. visus, kurus nebiju lasījusi. prieks tos lasīt, jo tajos ir tā patiesā odziņa. te tu esi tu pati :)
paldies par labajiem ierakstiem! :)

Vanilla said...

Charrlotte - Atliek vien mazlietiņ piekrist, jo liekas, ka īsti neizpratu grāmatu, bet šodien tomēr pabeidzu lasīt. :]
Dana - un atkal iepriecināji. (sun) Tiešām liels prieks, ka patīk.
Vienmēr laipni. :]