placebo Rīgā 17.11

man ir šokolādes cepumi, nejau parastie ! īpašie, visgaršīgākie šokolādes cepumi pasaulē. bez jokiem. viņi ir visi šokolādē un pēc tam arī visa mana seja ir šokolādē, un vissviss.vēl man ir cepure, kura man ārkārtīgi patīk un vēl, man nav digitālās (devās uz labākiem fotogrāfēšanas laukiem), sasodīti skumji. vēl ir saule un puslīdz labs garastāvoklis, kopumā nevaru saukt dzīvi par netaisnīgu, viss ir kā vajg (izņemot to, ka man nebūs jaunu bilžu kādu pusgadsimtu, vai divus mēnešus). pēdējā laikā labprātāk skatījos uz minerālūdens pudeli, nevis rakstīju blogu, to sauc par slinkumu, vai arī vasaras nogurumu, neesmu īsti pārliecināta. ū ja. (tagad rakstu tāpēc, ka nav ko darīt līdz vakaram)
vakardien biju Preiļos, tā ir pilsēta uz kuru braucot ir jābrauc garām zīmei ''Suņu viesnīca'', un vēl tur remontē ceļu tāpēc ik pēc pus kilometra ir luksofors, tādi pavisam ir 6, bet pirms kāda laika bija 9, tas nozīmē, ka ceļš ir garš. un vēl pa ceļam mēdz saplīst mašīna, un tad ir jāpārsēžas citā. ai, darbs, darbs. man ir darbs ! ja paveiksies man arī maksās, vai nav feini? šodien es visu dienu mēģinu uzasināt acu zīmuļus (nejau slepkavības nolūkos), man mazlietiņ izdevās, bet tādi dikti īsi palika. vajg jaunus. tā vietā lai pirktu mācību grāmatas un tāmlīdzīgas lietiņas es pērku cepuri, šokolādes cepumus, acu zīmuļus, minerālūdeni, trūkst tikai krāsojamās grāmatiņas un krītiņu, lai gan man no tiesas patīk krāsojamās grāmatas. es vēlos jums publiski paziņot, ka 12.augustā būs zvaigžņu lietus. nejau tas, kur mācās dziedāt, bet gan tas, kur zvaigznītes krīt no debesīm. vienmēr nokavēju, labošos.
patiesībā dīvainas lietas notiek. es vienu dienu iedomājos - ai, cik forši būtu, ja man būtu basketbola bumba, varētu iet uz stadionu pamētāt grozā (šīs nekurienes vidus iedzīvotāji, stadionā mums ir basketbola grozs? ) - un, tad pēkšni vakardien, sēžot verandā un lasot avīzi, es ieraudzīju pilnīgi jaunu, piepūstu basketbola bumbu tīkliņā ! spējat noticēt? izrādās, ka onkulim jau sen darbā deva, tikai nebija piepūsta.
joshua radin ir diezgan lielisks dziedātājs, es teiktu. runājot par dziedātājiem es esmu sašutumā par D. Bilanu, jo vipi.lv rotā šādi virsraksti - ''Kas īsti notika Dima Bilana viesnīcas numurā (policijas VIDEO) + ziņojums'', vai ''Bilans, pēc skandalozās ballītes, aizlaidies no viesnīcas nesamaksājot rēķinu'', agrāk viņš bija pilnīgi cits cilvēks, bet tagad ir pavisam traki. pat dziesmas nesmukas, bet tas nekas īstie fani bija un būs uzticīgi Bilanam (nē, nejau es).
es vakardien smējos par Laura Reinika twitteri un grauzu citrona mizas (tas tā, lai jūs neteiktu, ka es šeit neko nestāstu par to, ko daru vasarā). vēl pavisam nesen bija pilnmēness, biedējoši, man bail no pilnmēness (nē, es nebūt neapgalvoju, ka esmu vilkacis/vampīrs/rūķis). vai dieniņ, man mazlietiņ sāp acis. nu, nekas, būs vien jāpārlako nagi. man škiet,ka tagad es varētu ierindoties nesakarīgāko blogu rakstītāju top10. manu skaisto suni (rotveileru) nosauca par resnīti (par laimi, viņam to nedzirdot), manuprāt, tas viņu šokētu līdz sirds dziļumiem, bet varbūt viņš pārstātu celties naktī, tad, kad es virinu ledusskapja durvis. ja jau sāku stāstīt par mājdzīvniekiem, tad šodien mans kaķis (vārdā Ķieģelis) ēda suņubarību no Resnīša bļodas un sabijās, kad es to ieraudzīju, bet es nepievērsu uzmanību un gāju tālāk, jo man tiktiešām ir vienalga ko tas mežonis ēd. aiaiai, kā es tā varu izteikties par nabaga kaķīti? viņš ir nenormāls, pilnīgi nopietni, no viņa ir jāturās 30m attālumā, ja vēlies palikt dzīvs. cilvēki mēdz notievēt, diezgan kaitinoši, ja tā nenotiek ar mani (bet vēl vairāk mani kaitina, ka tievi, vai normāli cilvēki saka, ka ir resni (nē! es vairs tā nesaku,ar mani viss labi) ). mana apņēmība skriet ir pazudusi, lai gan vienu reizi šomēnes (vai arī pagājš'mēnes) es skrēju un daudz vairāk nekā parasti, tas nozīmē, ka esmu vienkārši slinka. nenormāli. jāsaņemās? pēc nākošās šokolādes cepumu pakas, varbūt. ū ja.
vasara iet uz galu, bet mana attieksme pašlaik ir neitrāla. nav tā, ka ļoti negribas, lai vasara beidzas, nav tā, ka ātrāk gribas septembri. tikai pagāja gan ļoti ātri, bet laiks paiet nemanot neatkarīgi no gadalaika.

music:

10 years - so long goodbye
thriving ivory - angels on the moon
joshua radin - the fear you won't fall
Billy Talent - Surrender