Monday, August 17

take my hand

kāpēc, lai kāds kartupeļus novāktu augustā? manuprāt, kartupeļi ir jānovāc (jānogalina) rudenī, bet mana vecmāmiņa ir citās domās, tāpēc es jau otro dienu sēžu dārzā. šodien gan jūtos kaut kā slikti, reibst galva, nav apetītes un tā. vakardien naktī par labu nodarbi uzskatīju raudāšanu un tikai tāpēc, jo izlasīju skumju stāstiņu, un tad sāku klausīties ''bleeding love'', dažreiz liekas, ka man veselā saprāta ir mazāk, nekā tiem, kas izdomā minerālūdens nosaukumus (man uz galda stāv Everests). kvadrātiekavas ir daudz vieglāk uzliekamas, bet apaļās ir smukākas. tagad pilnīgi nezinu, ko lai iesāk. varētu iet ārā ar cilvēku, kura vārdu pat nemāku izlasīt, bet pēc maniem novērojumiem tūlīt sāks līt lietus. tas nozīmē, ka man vajadzētu ņemt lietussargu. man riebjas lietussargi. aiaiai.
bez tam man visu laiku skan viena smukdziesma (thriving ivory - angels on the moon) un es pat nepamanu, ka tā.
mans suns (Džimis) pēdējā laikā mierīgi pastaigājas ārā, jo apkārt mājai ir žogs un viņš var atļauties pastaigas jebkurā diennakts laikā, bet lieta tāda, ka agrāk viņš dzīvojās vai nu mājās iekšā, vai arī piesiets ārā (lai skraidot apkārt nesabradātu kartupeļus/puķes), bet tagad tā vairs nav un, ja nāksiet ciemos bez brīdinājuma var gadīties visādi. viņš nav miermīlīgs asinsuns. ahh, neizturami, ka katrā bloga ierakstā es rakstu kaut ko par dzīvniekiem. bet diez vai jūs gribiet zināt, ka es klausos tokio hotel - 1000 oceans. nē, es nefanoju par TH, man iepatikās tā viena vienīgā dziesma.
ja kādām ir dzimšanas diena/vārda diena/kāzas/jebkādi svētki un es izlemju dāvināt šokolādi/šokolādes konfektes/kaut ko ēdamu, tad es to noteikti apēdu pati. tā tas dabā iekārtots.
mani mati smaržo pēc friziera. nē, es neesmu apmeklējusi nekādus matu dakterus, bet vajadzētu gan. esmu izlēmusi atkal krāsot matus brūnus (nu, cik tad var?).
esmu mājās. ''varētu iet ārā ar cilvēku, kura vārdu pat nemāku izlasīt'', ne tikai varētu, bet arī izgāju. diezgan jauks vakars, biju garāžā un klausījos ģitārspēlē, awww. nu, ko tagad man būs, kas māca spēlēt ģitāru. bez tam pasaule ir ļoti mazamaza.
man reiz teica, ka man ļoti pieķeras cilvēki un jautāja, vai es nemaz nepadomāju, ka viņus sāpinu.pašlaik es jūtos neiedomājami stulbi un vienkārši nezinu ko iesākt.
es neticu mīlestībai. es negribu , lai man pieķeras. es negribu sāpināt. negribu, negribu. lai nu kā, sirdij nepavēlēsi. novērtēju atklātību.







veiksmi, saulītes !
lai jums forša atlikusī vasara! ^__^

No comments: