miegs

Labdien. Man iet lieliski, ja neskaita to, ka esmu gulējusi piecas stundas divās diennaktīs. Nav jau tā, ka es sūdzos, jo kam gan domāts miegs? Kafija ir kaut kas brīnumains. Mani pēdējā laikā nomoka nopietni jautājumi, nu tādi ļoti. Es nesaprotu, ja jau cilvēki ir tik gudras un sakarīgi domājošas būtnes, tad kāpēc puse no savas vienīgās dzīvītes ir jāpavada miegā? Jo visam ir jābūt līdzsvarā,ja ir darbs, tad ir arī atpūta, tas nozīmē, ka miegā mēs atpūšamies (cik attapīgi). Tomēr tas ir dīvaini, jo, ja cilvēki varētu iztikt bez miega, tad varētu paspēt izdarīt daudz vairāk (vai ilgāk varētu nedarīt neko), būtu daudz vairāk laika. Un laiks ir kas tāds, kas visiem agrāk vai vēlāk trūkst.
''Miegs – svarīgs un nepieciešams, lai mūsu organisms un smadzenes spētu atpūsties un atjaunot spēkus nākamajai dienai.''
Ja cilvēki spēj izmantot mazāko savu smadzeņu daļu, tad varbūt lielākajai smadzeņu daļai nemaz nav nepieciešams miegs, tikai mēs to nemākam izmantot. Bēdīgi. Jācer, ka pēc daudziem tūkstošiem gadu izdomās bezmiega tabletes un visi būs trakoti gudri. Tieši tāpēc 2012. gadā nebūs pasaules gals, jo, manuprāt, pasaules gals nebūs tad, kad cilvēki ir stulbi (tagad), bet būs tad, kad tie būs kļuvuši pārāk gudri (pēc daudziem tūkstošiem gadu).
Eh, labāk jācenšas būt normālai, jādomā par nagu lakām, Kanādu un nejēdzīgiem seriāliem. Cenšoties nedomāt sanāk domāt vēl vairāk, vēl vairāk ir tad, kad liekas, ka ir vairāk, nekā vairāk, nevis vairāk nekā vajadzētu. Dažkārt viss ir vienkārši, dažkārt nekas nav vienkārši (skarbā dzīves patiesība,ha). Man beidzot ir kaut kāda nojausma, ko es vēlos darīt nākotnē, patiesībā man ir pārāk daudz ideju (un tās nepārtraukti mainās) un lielākā problēma ir izvēlēties. Nē, patiesībā tā pat nav problēma, bet cīņa ar manu bezgalīgo neizlēmību. Jāatceras, ka nepareizu izvēļu nav, ir tikai lietas, kuras izvēlamies un lietas, kuras neizvēlamies. Ir jāatceras, ka ir jāatceras. Jau atkal. Man patīk īsi teikumi. Burti. Punkti. Nē, šādi jau sāk izskatīties pārāk savādi, jo ja teikums sastāv no viena vārda, tad tas atrodas vai nu dzejolī, vai arī kādā blogā, kurš nav mans un iespējams nav arī Tavs. Dažkārt man apnīk manas domas.
Vinnijs Pūks ir ģeniāls, grāmatā ir teikums ''Viņš apsēdās un domāja, cik vien domīgi varēja''. Var jau būt, ka tas ir tikai muļķīgs lācis, bet ģeniāli muļķīgs.
Domas ir dīvainas un tās ir visa pamatā (jā, es tiešām tā domāju).
OK Go - Here It Goes Again.

Lai Jums pavasaris!