Cepumi

Es jūtos ļoti kā ledusskapī, bet manā mājoklī vienmēr mēdz būt auksts, it īpaši vasarās. Viss ir lieliski. Galu galā es veiksmīgi pārcietu savu dzimšanas dienu, trīsreiz. Ieraksta beigas, atā.

Patiesība ir tāda, ka manās domās tiešām ir tukšums un lietas par kurām būtu jāčinkst ir tik pat kā izzudušas, tas nozīmē, ka mans blogs sāk izskatīties pēc tuksneša, vai arī lietas par kurām jāčinkst ir jāizveido mākslīgi. Bum, bum, es bieži saku 'maaan ir slikti', bet neviens netic, jo izskatās, ka es taču esmu tik ļoti priecīga. Es arī esmu.  Es neskatos filmas, es neskatos seriālus, es nelasu grāmatas, es neēdu daudz, es bēdājos par to, ka ārā nav +21°C, es apdomāju savu rīcību, es uztraucos, es atceros, es novērtēju, es domāju, es klausos saldas dziesmas, es priecājos par saulrietiem, vēsiem vakariem, zvaigznēm, gaismiņām naktīs, dzelteniem taureņiem, jaukām sarunām. Mazlietiņ neraksturīgi man.
Turklāt, es turpinu domāt pozitīvi un laikam mana pozitīvā domāšana stipri ietekmē apkārtējo pasauli, jo tikko mašīna garām mājai brauca atpakaļgaitā, gluži kā filmās tajos brīžos, kad laiks tiek pagriezts atpakaļ. Vai Jums ir iemesls uztraukties? Nē, viss tomēr ir  kārtībā, es salaboju pasauli, mašīnas brauc kā parasti.
Man sāp ribas, iespējams arī mugura (bet tikai tad, ja mugurā arī ir ribas), skapim durvis ir vaļā, tāpēc ir tāda sajūta, ka tur dzīvo briesmonis līdzīgs Voldemortam, kurš nokrāso visas manas drēbes gaiši zilas, es klausos Eiropas Hītu Radio un skan diezgan neklausāma dziesma, kas, protams, pavisam noteikti nav labi, un vispār, kas gan būtu mans blogs bez žēlošanās? Droši vien kaut kas lasāms.

And I will walk on water and you will catch me if I fall, and I will get lost into your eyes. And everything will be alright. /Lifehouse/  

Lai Jums laime! ♥