Tad ir tā:
Pulksteņos -
1:47 Hmm. Jāiet gulēt.
2:25 Palasīšu grāmatu, nenāk miegs.
2:54 Nē, šī grāmata ir pārāk interesanta, jāpalasa kaut kas kultūrvēsturisks.
3:21 Kultūrvēsture ir aizraujošāka, nekā es domāju. Kāpēc man nenāk miegs, kāāpēēc?
3:52 Viss. Slēgšu ārā gaismu. (Jeb ieslēgšu tumsu)
4:04 Kāpēc man nenāk miegs? Kāāpēēēc?
4:15 Jāiet padzerties.
4:50 Viena aita, divas aitas, simtu deviņdesmit septiņas aitas..
5:07 Ir jau pieci ! Āāā. Jāmēģina gulēt uz grīdas.
5:35 Kāpēc man nenāk miegs, kāāpēēēc?
6:55 Modinātājs.
7:20 Eh, pagulēšu vēl tikai 5 minūtītes.
Beigu beigās no rīta nav laika gandrīz nekam, tāpēc es izskatos pēc zombija apmēram pusi no dienas un viss nebūt nav jauki, tik ļoti nav jauki, ka man patīk atkārtot tādu lielisku teikumu kā šis - 'šī ir šausmīgākā diena manā mūžā'.
Vispār es nesaprotu kāpēc dzīve dažreiz ir tik dīvaini sarežģīta kā Raiņa lugās? Jā, es dramatizēju, bet, ja tā būtu, tad man beigu beigās būtu jānoslīcinās. Izdarīt pašnāvību noslīcinoties ir smieklīgi. Es negribētu, lai par mani pēc nāves domātu kā par Titāniku.
Tuvojas dzimšanas diena, bet es negribu. Nesaprotu tos cilvēkus, kuri saka 'es gribētu, lai man dzimšanas diena būtu katru dienu'. Es gribētu, lai vasara ir katru dienu, kā arī es gribētu atrast īsto vietu dzīvē un teikt - 'tā ir MANA īstā vieta dzīvē' (jā, nu, diezgan attapīgi). Citiem tā ir zīmēšana, citiem sports, citiem dejošana, citiem nav ne jausmas. Mana problēma ir tāda, ka, nevis man nepatīk nekas, bet gan, man patīk pārāk daudz kas un es esmu neizlēmīga. Man liekas, ka es jau šeit esmu žēlojusies par šo tēmu, bet nekas jauns neizdomājas.
Iešu uztaisīt ēst, tas nozīmē, ka diētas pirmā un vienīgā diena cieta neveiksmi, lai gan būtu pavisam normāli uzskatīt, ka diēta man nav nepieciešama, jo galu galā man der drēbju mazākie izmēri, nevis XXL. Bet fitnesa ģēnijs saka, ka mans ķermeņa masas indekss būtu ideālāks, ja es būtu par 5kg vieglāka, pašlaik nav nekādu problēmu, bet pēc dažiem gadiem es būšu resna, ja nepaveiksies. Tad es kritu histērijā, apsolījos, ka nekad mūžā vairs nevienam neatklāšu savu svara skaitli un izdomāju diētas plānus turpmākajai simtgadei, bet tikko atkal sapratu, ka man garšo ēst un tur neko nevar darīt. Turklāt drīz sāksies mans 'es skrienu vakaros dažus kilometrus' laiks, vai arī 'man vajag diētu, atkal. un es skrienu vakaros dažus kilometrus' laiks un viss būs kārtībā.
Lieliski. Un publisks paldies par pingvīnu. /Vēljoprojām priecīga/.
Lai Jums saule!
♥
6 comments:
Tas ir labi, ka Tu runā par noslīcināšanos - tie suņi, kas rej, nekož (c)(tikai neapvainojies)
Nespēja aizmigt gan ir bēdīga. Parasti tā ir, ja par daudz stresa un/vai enerģijas. Abus "insektus" var nokaut ar skriešanu.
Ha, laikam jau. :D
Bet vispār es tiešām neesmu pašnāvnieciski noskaņota un domāju vēl dzīvot ilgi, ilgi.
Jā, laikam tiešām būs jāsāk skriet, bet man ir vēl pārāk auksts.
Es arī gribu skriet un/vai diētu. Ko lai dara.?
Bēēt, Tev nevajag diētu, Tu taču esi tieva. Tiešām.
Skriešana gan der arī tieviem cilvēkiem. :)
Skriešana vispār ir viena laba padarīšana. Kad pierod, tad ta ir kā narkotika. Tas laikam tāpēc, ka fiziskas slodzes laikā izdalās endorfīni. Un, ja ilgaku laiku neskrien, tad var just, kā pasliktinās garīgais. :D Vismaz man ta bija. (giggle)
P.S. Kad būs kāds jauns ieraksts.?
Tev katrā komentārā ir savādāka bilde, iespaidīgi. :D
Par skriešanu - tā pavisam noteikti ir taisnība. :)
Par jaunu ierakstu - man tik ļoti sāp kājas, ka es nespēju uzrakstīt. Patiesībā man ir dikti labs garastāvoklis pēdējā laikā, tāpēc es nemāku īsti lasāmi rakstīt, labāki ieraksti izdodas, kad es esmu činkstulīga vai bēdīga.
Post a Comment