Kāpēc man šķiet, ka dzīve ir bezrūpīga?
Mērnieku laiki, zinātniski pētnieciskais darbs, drausmīgi uzdevumi un dīvaini kontroldarbi, neveikla ieskriešana galdā/sienā/skapī/cilvēkos, paklupšana aiz kupenas, nenormāls aukstums, apnicīga peldēšana, bailes no lēkšanas baseinā, kaitinošs kaķis, ērmotas domas par tamborēšanu, skumšana par visādām muļķībiņām, feministiska domāšana, dažādu lietu aizmiršana, notirpušas kājas, nepieņemami uzskati, milzīga miegainība, neizskaidrojamas miega paralīzes, kuras neatkārtojas, neskaidri sapņi, nelādzīga ģitārspēle, nesmuks skaitlis, kuru rāda svari, domas kā aitas, kuras nemāk ganīties, nepārvarams slinkums,nejēdzīgi neveselīga pārtika, nepanesami notikumi, nekāda gaiša skata nākotnē, graujošas neveiksmes.
Bet tas nemaina to, ka dzīve ir bezrūpīga.
Vismaz šajā laika posmā.
Subscribe to:
Post Comments (Atom)
No comments:
Post a Comment