Iedomājies - tu sēdi un domā par Džordžu Vašingtonu, pingvīniem, Maltu un tad pēkšņi saproti, ka krievu valodai tavā dzīvē būs liela nozīme, noklausies vienu Timatī dziesmu, un aizmirsti par visām tām krievu padarīšanām līdz pat septītajai nedēļas dienai, kurā izlem pabeigt bloga ierakstu. Savādi. Sapratu, ka ir vajadzīga dažādība. Mana dažādība nepieļauj tādu iespēju, ka visa popmūzika ir draņķīga vai, ka visas komēdijas nekam neder. Tāpēc es klausos klasisko mūziku, dzeru pussiltu tēju (parasti dzeru ļoti karstu), skatos parodijas un pat skatījos rokasbumbas sacensības (parasti kas tāds škiet pavisam garlaicīgs), ceļos no rītiem desmitos, nevis trijos (piespiedu kārtā), turpinu savu sportošanu (sāp visas maliņas) un nekad mūžā vairs negribu būt ziemā.
Viss ir mazlietiņ lieliski, bet garastāvoklis ir nomācošs, neizskaidrojami nomācošs. Nav par ko bēdāties, nav par ko krist izmisumā. Nepierasti.
Reiz kāds cilvēks teica, ka visi cilvēki ir īpaši, atšķirīgi, dažādi, tomēr es uzskatu, ka lielākoties visi ir līdzīgi. Ja katrs ir īpašs, tad ik viens ir īpašs, tas liek domāt, ka visi ir vienādi, cits par citu savādāk vienādi, bet vienādi. Vieno atšķirīgums. Sarežģīti.
Tikko izlasīju
''Ir jādzīvo , nevis jāfilozofē , cik labi vai puslabi , vai ekstralabi jūtos : ja nav slikti , tad pavisam noteikti ir labi , un vienalga kādā pakāpē''. Jāatceras, ka ir jāatceras.
Lai Jums daudzdaudzdaudz prieka !
2 comments:
Žēl, ka Timati neraksta grāmatas krievu valodā (vai tomēr raksta?), tad Tu varētu to izlasīt un tādējādi izpildīt vienu no sava š.g. izdarāmo lietu saraksta.
P.s. es pats agrāk trenējos rokasbumbā 1 gadu. Basketbols salīdzinājumā ar to ir galertu sporta veids.
Neraksta. Ak, jā, mans apņemšanos saraksts, mazlietiņ piemirsu.
Man gan rokasbumba šķiet visai līdzīga basketbolam, tikai ir jāmet vārtos, nevis grozā, bet es vispār maz ko saprotu no tām spēlēm.
Post a Comment