Es pārvarēju savu nepatiku pret aukstumu, bet tas nemaina faktu, ka rītdien nedošos uz skolu, jo būs bīstami zema gaisa temperatūra (beidzot sāku izvairīties no bīstamām lietām). Es taču varu darīt daudz svarīgākas lietas, piemēram, lasīt Mērnieku laikus, domāt par pingvīniem, skatīties Gossip girl, tēlot psiholoģi un palīdzēt kristiešiem, gulēt, dzert ļoti karstu tēju, dibināt feministu klubiņu, apbrīnot lavas lampu, mācīties akordus, uzzīmēt robotu, pārlakot nagus, bēdāties, ka nemāku lakot nagus, domāt, ka vidusskolai manā turpmākajā dzīvē nebūs nekādas nozīmes, lūgt Allāham spaini prieka, svērties uz salūzušiem svariem, taisīt prezentāciju angļu valodā, atrast dzīves jēgu, aizmirst dzīves jēgu, divas stundas un trīs minūtes meklēt jaunu mūziku last.fm, uzlādēt telefonu, skatīties nejēdzīgas filmas. Tas laikam arī viss.
Man pēdējā laikā bieži uzrodas vēlme rakstīt blogu, bet tikpat bieži tā arī nozūd. Gluži vienkārši nespēju sekot līdzi pozitīvismam. Vienā brīdī viss ir vienkārši, pozitīvi un skaisti, savukārt otrā viss ir bēdīgi, nejēdzīgi un sarežģīti. Mērķis: Panākt, lai pozitīvo brīžu ir vairāk, jo no negatīvajiem pilnībā izvairīties nevar. Lai nu kā,
Jūs neticēsiet, bet pozitīvā domāšana darbojas, varbūt izskatās, ka es esmu bēdīga, dusmīga un gribu visu iznīcināt, bet patiesībā es domāju pozitīvi. Vismaz pašlaik. Droši vien tikai tāpēc, ka saņēmos un aizgāju uz trenažieru zāli, lai gan sākotnējie plāni bija gulēt, ēst un nerunāt ar nevienu.
Pozitīvisms tāpat kā kabalistika un pingvīni nav nemaz tik vienkāršs, bet dzīve tāda ir. Tāda - vienkārša. Vispār man ir saradušies pārāk daudz jautājumi, piemēram, ja liktenis pastāv, vai to var ietekmēt? Nē, šis jautājums ir pārāk vienkāršs, cilvēki paši izvēlas (dzīve taču sastāv no izvēlēm, sasodīts) savu likteni, varbūt ne pašā, pašā dzīves sākumā, bet tālāk gan, viss ir atkarīgs no tā vai pietiek spēka un apņemšanās, lai spētu kaut ko mainīt. Bet kā tad ir ar visām likteņa zīmēm, likteņa pavērsieniem, teikšanu ''tā ir zīme'', ja jau paši visu spējam ietekmēt? Liktenis pastāv, tomēr to nevar pilnībā izmainīt, to var tikai ietekmēt. Jā, ir ļoti jautri pašai sev uzdot jautājumus un reizē arī nejēdzīgi atbildēt, turklāt atbildēm obligāti nav jābūt pareizām. Atbildei var piekrist un var nepiekrist, bet, ja vien tā nav reizrēķinu tabula, tad nav strikti noteikts vai tā ir pareiza, vai nē, jo pat katrā nepatiesībā ir maza daļiņa patiesības. Man ir mans filozofiskais (nemūžam nerakstīšu filosofiskais) garastāvoklis. Pārāk dīvaini. Tas nozīmē, ka es beigšu rakstīt, jo neko izcili prātīgu pašlaik neizprātošu, man vienkārši dažkārt patīk domāt, gluži tāpat kā dažkārt patīk domāt, ka labāk ir nedomāt. Smaids izraisa smaidu, doma izraisa domas. Attapīgi.
Viss taču ir mazlietiņ lieliski.
Veiksmi, saulītes.
No comments:
Post a Comment