Zvaniņš

Mana dzimšanas diena nekad nebeigsies? (kāāāpēēēc?) Vakardien, kad es centos aizmigt, vai arī skaitīju zvaigznes, kuras neredzēju, jo manai mājai tomēr ir jumts, kāds ārā bļaurēja 'bučas iepriekšējā dzimšanas dienāā' un droši vēlējās teikt vēl kaut ko, bet kāds paspēja apklusināt (uz mūžu).
Es nonācu pie secinājuma, ka, jo lielāks ir izdzertā alus daudzums, jo lielāka ir ēstgriba. Jā, un tas pavisam noteikti nozīmē, ka es šodien mācījos fiziku, dzēru tēju un dienu pavadīju jauki mājās. Jehu.  Turklāt es pavisam noteikti neesmu bijusi baisās spoku mājās, sagriezusi pirkstu un man nereibst galva. Nu, nē. Es vēl esmu dzīva, par to arī mums visiem ir jāpriecājas, jo galu galā es saņēmu īsziņu 'Tu vēl esi dzīva? Es esmu, pārējie nē', tas nozīmē, ka pavisam noteikti bija iespējamība, ka es esmu nedzīva. Vispār patiesība ir tāda, ka no spoku mājām, kurās ir spoku grāmatas nevajadzētu ņemt ārā kalendāra lapiņas uz kurām ir datums '13. septembris 1994, piektdiena', varbūt es īpaši neticu tām spoku padarīšanām, bet baisi, nudien. Bet galu galā viss pagaidām ir lieliski, es jūs visus mīlu un tamlīdzīgi, jehū.
Es jūtu pavasari, bet pašlaik man ir mazlietiņ bēdīgi, bet tikai mazmazlietiņ, mani biedē tas, ka es pārāk uzticēšos, pārāk pieķeršos un beigās pārāk raudāšu, bet nav jādomā tik ļoti par to, kas būs, pat ja tomēr ir, tad tikai pozitīvas domas. Tieši tā.
Es jums varu svinīgi paziņot kādu ļoti nesvarīgu ziņu - manam kaķim pie kaklasiksnas ir zvaniņš un kad viņš skraida apkārt pa māju, tad zvaniņš skan, izraisot ļoti skanīgi kaitinošu troksni, un tad man gribas viņu pārdod verdzībā uz Azerbaidžānu, kur viņš varētu būt kaķis ziņnesis, kurš, savukārt, ziņotu par briesmām, vai vulkānu izvirdumiem, tas nu būtu jāizlemj pašiem azerbaidžāniešiem, bet beigu beigās tā skanošā radība (kaķis) kļūtu slavena, un es vairs nevarētu pierādīt, ka viņš kādreiz bija manā īpašumā. Tā nu ir ar tiem kaķiem.

Pasmaidiet.

Lai Jums laime! ♥