cintronkoks.

citrons, atkal jau. lai gan ar citroniem notiek dīvainas lietas. es kaut kad (re, cik man forša atmiņa, pilnīgi precīzi atceros dienas un datumus) nopirku divus citronus. vakardien apēdu vienu. šodien atkal divi citroni ledusskapī. tur kaut kas nav tīrs, ka es jums saku.
es izdzēsu visas vēstulītes draugos el vē, pat tās, kas bija sadaļā 'īpašās', bija mazliet žēl, bet tiku galā. nemaz tik daudz laika nevajadzēja, pilnīgi pietika ar puspaku milzīgās čipsu pakas + pudeli minerālūdens.
variet 90 reizes minēt, cik man dziesmu ir winampa playlistē pašlaik, bet tāpat neuzminēsiet, haha.895. bet tam ir pavisam loģisks izskaidrojums (nēē, es neaplaupīju dc++) gluži vienkārši nevarēju izlemt, ko klausīties tāpēc saliku visu mūzikas mapīti playlistē. ak, cik interesanti. akmansdievs, kāpēc man ir Roberta Patinsona dziesma? kāpēc? es tajā skaidri spēju saklausīt ģitāru un nesakarīgus vārdus, eh, ko tur daudz. akmansdievs! kāpēc man ir vēl viena Roberta Patinsona dziesma? lai nu paliek.
vakardien pēc kādas nopietnas sarunas es padomāju par cilvēkiem un viņu dzīvēm. sapratu, ka patiesībā mēs tik nenormāli maz zinam par apkārtējiem, pat par tiem ar kuriem sastopamies dien dienā (klasesbiedriem, darba kolēģiem, paziņām utt). mūsu dzīves ir kā aisbergs, maza, maza daļiņa ir redzama sabiedrībai, bet visa atlikusī lielākā daļa ir redzama vai nu ļoti maz cilvēkiem, vai nevienam. iespējams tā ir labāk.

veiksmi!