Jaunais gads, jaunais gads.
Labdien, mirstīgie !Man vairāk nemaz nešķiet, ka dzīvoju augusta pēdējajā nedēļā. Gluži vienkārši augusts vēl tikai būs, ja paveiksies.
Uz galda deg mazs ugunskuriņš (man patīk spēlēties ar uguni) un jūs droši vien nevēlaties neuzzināt kā es sagaidīju Jauno gadu, jāatzīst, ka neraksturīgi sev - mazlietiņ lieliski, jautrā ne-savu cilvēku kompānijā.
Pašlaik prātoju par savu apņemšanos sarakstu, viena aktrise sacīja ''Neveidojiet nekādus sarakstus, jo lietas tajā var nepiepildīties, var nākties vilties..'' un es iedomājos par teicienu ''Izvēlies par galamērķi Mēnesi. Pat tad, ja netrāpīsi, tu atradīsies starp zvaigznēm'' nav iespējams,ka cenšoties piepildīt savus sapņus/apņemšanās neizdodas neko sasniegt un nākas vienīgi vilties, pat ja tā, tad tas tikai bagātina dzīves pieredzi. Vai dieniņ, ceru, ka mans blogs nepretendēs uz nopietnākā bloga titulu. Šis jau ir trešais gads (tiešām tik daudz?) kopš es esmu kļuvusi par blogger.com regulāru iemītnieci un pagaidām netaisos jūs pamest, būtu pavisam forši rakstīt blogu kādus septiņus gadus vai arī visu dzīvi,tad es būtu vecākā blogere pasaulē (labi, Latvijā,jo kāda ķīniete noteikti mani pārspētu,nē, man nav nekas pret ķīniešiem un krieviem, un visiem pārējiem cittautiešiem, vienkārši ķīnieši ir ilgdzīvotāji).Sasodīts, es rakstu beigta gliemeža ātrumā, jo mani pirksti ir pavisam nosaluši. Atteikšos no jebkādas iešanas ārā, kad būs tik briesmīgi auksts, pat ja ārā būs sniedziņš un viss tik forši,forši, jo esmu pārāk salīga. Nemīlu aukstumu un vēl miljons lietas.Ziniet kā ir rakstīt blogu rakstīšanas pēc? Šitā. Parasti rakstu tad, kad ir sajūta, ka vajg rakstīt, nevis tad, kad nav ko darīt, vai arī tad, kad nav veselu mūžību rakstīts. Šodien japabeidz lasīt Koelju grāmata ''Burvja piezīmes'' un nē Koelju nav draņķīgs, tur tiešām ir labas atziņas, un tā kā mana aforismu-citātu-atziņu kladīte to tikai novērtēs. Zinu, ka ir pavisam interesanti lasīt par to kā lasu Koelju vai priecājos par to, ka šeit esmu jau trīs gadus, bet, bet, bet es aizmirsu domu ar kādu sāku šo teikumu, droši vien tā bija tāda ''mans blogs kļūst garlaicīgs, aiaiaia, bēdīgi''. Ir jau labi. Turklāt šodien es Koelju noteikti neizlasīšu, jo stundinieks (man ļoti patīk šis pulksteņa apzīmējums) rāda, ka pēc mazāk kā 60 minūtēm būs rītdiena, tāpēc grāmatu izlasīšu šonakt.Man lielākoties visu laiku galvā skan Underdog Project - Summer Jam. Mazlietiņ pietrūkst vasaras, tomēr vasarā vasaras pietrūks vēl vairāk, jo iespējams būšu tālu, tālu prom (neesmu pašnāvnieciska, vienkārši iespējams būšu ārpus Latvijas robežām). Viss, kas dzīvē notiek ir nepieciešams, mmh. (optimisms !)Šodien ir mana es dzēšu vecās bildes vai akmansdievs, kā es izskatījos diena. Varētu prātot par to vai cilvēki mainās, parasti esmu pilnīgi pārliecināta, ka cilvēki nemainās. Mainās uzskati, mainās apstākļi, mainās vērtības.
Citronkoku plantācijas ir foršas. Pašlaik man ir nopietnas dzejas lasīšanas garastāvoklis.
Veiksmi, saulītes !
(Jaunā gada pirmās nedēļas optimisms).
1 comment:
lasit visu emuaru, diezgan labs
Post a Comment