psycho

Kāda ir apņemšanās jēga, ja esmu pārāk vāja, lai to ievērotu?
Es nespēju atbildēt, jo nezinu atbildi. Nav tāda vārda ''nezinu'' ir tikai slinkums domāt, slinkums izdarīt minējumus, slinkums saprast, nu jā, galvenokārt, slinkums domāt. Iespējams jēgas nav, bet iespējams ir arī tas, ka kādu dienu es būšu tik stipra, lai nebūtu vāja vai.. naiva. Varbūt tas ir pavisam savādāk - jo vairāk es sev kaut ko aizliedzu, jo vairāk tas vilina. Tāpēc, ja neaizliegšu, neapņemšos to, ko nevaru ievērot, tad ātrāk tikšu tam pāri. Ātrāk ? Smieklīgi, katru gadu mana apņemšanās ir viena un tā pati, tas ir tāpat kā atmest smēķēšanu (nē, es nesmēķēju). Tu vēlies atmest, bet nevari. Tāpēc mans iepriekš uzrakstītais teikums ''Tāpēc, ja neaizliegšu, neapņemšos to, ko nevaru ievērot, tad ātrāk tikšu tam pāri''  nekam neder. Ja tu neaizliedz sev smēķēt, tad kā gan spēsi atmest? Ja saproti, ka nespēj atmest, tad kā gan vari teikt, ka atmetīsi? Neiespējami, nav jau tā, ka neiespējamas lietas nenotiek, tikai dažreiz ir jāpalīdz tām notikt.

Ārā ir tik auksts kā Aļaskā vasaras periodā, tāpēc mans salīgums izlēma, ka šoziem man būs īpaši auksti. Bēdīgi. It kā ar to vien nepietiektu,bet izrādās, ka mamma lasa krievu žurnālus krieviski (vēl joprojām nesaprotu kāpēc, ne mums rados ir kādi krievi, ne arī viņa kādu pazīst, bet krievu valoda man arī patīk, tikai es to nesaprotu gluži lieliski), tā nu atnākot mājās, uz mana galda bija un ir Dima Bilana plakāts ar tīģeri (pietam neīstu), esmu nesaprašānā - smieties vai smieties. Varētu padomāt, ka man viņš būtu jāpiekar pie sienas un kā Allāhs jāpielūdz saullēktā, saulrietā un pusdienlaikā. Bēdīgi. Mani sāk no tiesas ieinteresēt Mērnieku laiku izlasīšana, bet kārtējo reizi filmu redzēšu pirmo un tikai tad - grāmata, es allaž esmu vēlējusies darīt otrādāk. Vēl es jums varu svinīgi paziņot, ka esmu redzējusi slaveno Zaļo jūdzi, bet tas bija tikai tāpēc, ka man to atsūtīja pirms gadiem diviem, un datorā sāka palikt pārāk šauri, nevar jau pieļaut, ka bezjēdzīgajiem seriāliem nav vietas, vai ne? Turklāt dzēst ārā bija žēl, dažkārt šķiet, ka es esmu pārāk žēlsirdīga. Bēdīgi. Ziniet, kas vēl ir bēdīgi? Ja jums ir 8 gadus vecs rotveilers, tad viņš iespējams izskatīsies pēc milzīga pelmeņa, turklāt manējas šodien kliboja, jo esot nolauzis nadziņu. Laikam taisīja franču manikīru no frančiem. Turklāt viņa pārvietošanās ātrums pa līdzenu virsmu ir samazinājies par 60%. Man ir bēdīgi, jo viņš ir vislabākais suns pasaulē un viņš kļūst vecs. Vecums ir dikti baismīgs. Jā, stāsti par suņiem, kaķiem ir briesmīgi kaitinoši, jo nevienam tie neinteresē, tomēr šis bija svarīgi. Es esmu par suņiem, sasodīts. Man salst rokas. Es nemāku domāt dikti pozitīvi un zīmju saredzēšana ir mazlietiņ (ļoooti) samazinājusies. Nekas vēl nav beidzies. Hā.
Veiksmi !